8. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētais
regulējums neatbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā
ietvertajam vienlīdzības principam un Satversmes 109. pantā
ietvertajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu.
Ja ir apstrīdēta tiesību normu atbilstība vairākām augstāka
juridiska spēka tiesību normām, tad Satversmes tiesai, ņemot vērā
izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs
atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas
2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01
14.2. punktu).
Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais
vienlīdzības princips pamatā piemērojams kopā ar citām
pamattiesībām. Satversmes 91. pantā nostiprinātās tiesības
ir "salīdzinošas", proti, tās var pieprasīt vienlīdzīgu
attieksmi, bet pašas par sevi nevar atklāt, kādai šai attieksmei
jābūt, proti, vai tai jābūt labvēlīgai vai nelabvēlīgai. Lai
izvēlētos vienu no šiem risinājumiem, jāņem vērā jau citi
apsvērumi, kas atrodas ārpus vienlīdzības jēdziena robežām.
Personas tiesības uz sociālo aizsardzību ir noteiktas
Satversmes 109. pantā. Satversmes 109. pants noteic, ka
ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma,
darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.
Satversmes 109. pants garantē ikvienam tiesības uz stabilu
un prognozējamu, kā arī efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu
sociālās aizsardzības sistēmu, kura paredz samērīgu sociālo
nodrošinājumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas
2019. gada 16. maija sprieduma lietā
Nr. 2018-21-01 13.1. punktu). Valsts ir
izveidojusi tādu sociālās drošības sistēmu, kurā ietilpst
sociālās apdrošināšanas pakalpojumi, sociālā palīdzība un citi
pasākumi (sk. Satversmes tiesas 2012. gada
21. jūnija sprieduma lietā Nr. 2011-20-01
10. punktu). Līdz ar to jautājumi par sociālo
apdrošināšanu ietilpst Satversmes 109. panta tvērumā.
Tā kā Pieteikuma iesniedzējas argumenti norāda uz vienlīdzības
principa pārkāpumu sociālās apdrošināšanas sistēmas ietvaros,
apstrīdētā regulējuma atbilstība Satversmes 91. pantam ir
vērtējama kopsakarā ar Satversmes 109. pantu, proti,
apstrīdētā regulējuma atbilstība Satversmes 91. pantam
izvērtējama, pārbaudot šā panta darbību sociālo tiesību jomā.
Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdētā
regulējuma atbilstību Satversmes 91. pantam kopsakarā ar
Satversmes 109. pantu.