Par likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6. panta otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētais

regulējums neatbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

ietvertajam vienlīdzības principam un Satversmes 109. pantā

ietvertajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu.

Ja ir apstrīdēta tiesību normu atbilstība vairākām augstāka

juridiska spēka tiesību normām, tad Satversmes tiesai, ņemot vērā

izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs

atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

14.2. punktu).

Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais

vienlīdzības princips pamatā piemērojams kopā ar citām

pamattiesībām. Satversmes 91. pantā nostiprinātās tiesības

ir "salīdzinošas", proti, tās var pieprasīt vienlīdzīgu

attieksmi, bet pašas par sevi nevar atklāt, kādai šai attieksmei

jābūt, proti, vai tai jābūt labvēlīgai vai nelabvēlīgai. Lai

izvēlētos vienu no šiem risinājumiem, jāņem vērā jau citi

apsvērumi, kas atrodas ārpus vienlīdzības jēdziena robežām.

Personas tiesības uz sociālo aizsardzību ir noteiktas

Satversmes 109. pantā. Satversmes 109. pants noteic, ka

ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma,

darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Satversmes 109. pants garantē ikvienam tiesības uz stabilu

un prognozējamu, kā arī efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu

sociālās aizsardzības sistēmu, kura paredz samērīgu sociālo

nodrošinājumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2019. gada 16. maija sprieduma lietā

Nr. 2018-21-01 13.1. punktu). Valsts ir

izveidojusi tādu sociālās drošības sistēmu, kurā ietilpst

sociālās apdrošināšanas pakalpojumi, sociālā palīdzība un citi

pasākumi (sk. Satversmes tiesas 2012. gada

21. jūnija sprieduma lietā Nr. 2011-20-01

10. punktu). Līdz ar to jautājumi par sociālo

apdrošināšanu ietilpst Satversmes 109. panta tvērumā.

Tā kā Pieteikuma iesniedzējas argumenti norāda uz vienlīdzības

principa pārkāpumu sociālās apdrošināšanas sistēmas ietvaros,

apstrīdētā regulējuma atbilstība Satversmes 91. pantam ir

vērtējama kopsakarā ar Satversmes 109. pantu, proti,

apstrīdētā regulējuma atbilstība Satversmes 91. pantam

izvērtējama, pārbaudot šā panta darbību sociālo tiesību jomā.

Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdētā

regulējuma atbilstību Satversmes 91. pantam kopsakarā ar

Satversmes 109. pantu.