Par likuma "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" 6.panta otrās daļas 4.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 105.pantam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izspriežamās lietas ietvaros strīds ir

par to, kurām personām ir tiesības saņemt kompensāciju par zemes

gabalam noteikto mežsaimnieciskās darbības

ierobežojumu.

Apstrīdētā norma ietverta Kompensāciju likuma

6. panta otrajā daļā, kur norādītas piecas personu grupas,

kurām ir tiesības saņemt kompensāciju par nekustamam īpašumam

noteikto mežsaimnieciskās darbības liegumu. Kompensāciju var

saņemt personas: 1) attiecībā uz kurām pieņemts lēmums par

zemes īpašuma tiesību atjaunošanu; 2) kuras ar valsts akciju

sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka"

noslēgušas līgumu par zemes īpašuma izpirkšanu; 3) attiecībā

uz kurām stājies spēkā tiesas nolēmums par zemes iegūšanu

īpašumā; 4) kuru īpašuma tiesības uz zemi, pamatojoties uz

tiesisku darījumu, nostiprinātas zemesgrāmatā; 5) kuras

attiecīgo zemes īpašumu pieņēmušas mantojumā.

Savukārt apstrīdētajā normā noteiktajām personām

tiesības saņemt kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības

ierobežojumu ir tikai tādā gadījumā, ja īpašuma tiesības

nostiprinātas zemesgrāmatā jau pirms mikrolieguma

noteikšanas.

Pieteicējs administratīvajā lietā iegādājās zemes gabalu

uz tiesiska darījuma (pirkuma līguma) pamata, taču savas īpašuma

tiesības zemesgrāmatā nostiprināja pēc mežsaimnieciskās darbības

ierobežojuma noteikšanas. Līdz ar to viņš neietilpst to

apstrīdētajā normā norādīto personu lokā, kurām ir tiesības

saņemt kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības

ierobežojumiem.

Persona, noslēdzot tiesisku darījumu par nekustamā

īpašuma iegādi, var arī vienoties ar zemesgrāmatā ierakstīto

īpašnieku, ka tā varēs šo īpašumu lietot un valdīt.

Īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā prasa zināmu laiku.

Nekustamā īpašuma iegādes brīdis nesakrīt ar brīdi, kad īpašuma

tiesības tiek reģistrētas zemesgrāmatā. Tādējādi, nosakot

mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu laika posmā starp tiesiska

darījuma noslēgšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu

zemesgrāmatā, personai tiek būtiski apgrūtināta iespēja izlietot

tai no tiesiska darījuma izrietošās tiesības. Turklāt

mežsaimnieciskās darbības ierobežojums ietekmē nekustamā īpašuma

vērtību.

Līdz ar to apstrīdētā norma

ierobežo tiesības saņemt atlīdzību par nekustamā īpašuma vērtības

samazinājumu personām, kuras nekustamo īpašumu ieguvušas uz

tiesiska darījuma pamata, bet nav reģistrējušas īpašuma tiesības

zemesgrāmatā pirms mežsaimnieciskās darbības ierobežojuma

noteikšanas.