4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka atbilstoši likuma "Par zemes reformu Latvijas

Republikas lauku apvidos" 1. pantā noteiktajam zemes

reformas mērķim zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās, sociālās

un ekonomiskās attiecības ir pārkārtojamas nolūkā veicināt

Latvijas tradicionālā lauku dzīvesveida atjaunošanu. Lai

sasniegtu minēto mērķi, zemes reformas ietvaros esot veicināta

īpašuma tiesību atjaunošana tās pašas administratīvās teritorijas

ietvaros.

Tieslietu ministrija pauž viedokli, ka apstrīdētajai normai ir

leģitīms mērķis - pakāpeniski pārkārtot īpašuma tiesisko

attiecību struktūru, vienlaikus veicinot zemes konsolidāciju

zemes reformas ietvaros, pēc iespējas optimizējot zemes

piešķiršanas procesu un saglabājot pašvaldību lomu teritorijas

plānošanā un attīstībā.

Saskaņā ar apstrīdēto normu zemes īpašuma tiesību atjaunošana

tieši tajā administratīvajā teritorijā, kurā atradās bijušie

īpašumi, esot obligāts priekšnoteikums zemes uzmērīšanai par

valsts budžeta līdzekļiem. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata,

šāds nosacījums neesot uzskatāms par ierobežojumu bijušā zemes

īpašuma atgūšanai, bet gan par metodi konkrētā mērķa

sasniegšanai. Likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas

lauku apvidos" neliedzot personām pašām izvēlēties

piešķiramās līdzvērtīgās zemes atrašanās vietu. Savukārt

likumdevējs esot paredzējis, ka, neierobežojot zemes piešķiršanas

procesu teritoriāli, pastāvētu risks, ka neizdosies sasniegt

noteikto zemes reformas mērķi - atjaunot īpašuma tiesības, lai

veicinātu tradicionālā lauku dzīvesveida atjaunošanu, bet

personas tiktu motivētas iegūt līdzvērtīgo zemi

"labākajos" reģionos.

Likumdevējs esot vēlējies sabalansēt indivīda intereses ar

valsts interesēm un pašvaldības lomu, proti, ļaut Latvijas

Republikas pilsoņiem likumā noteiktajā kārtībā brīvi izvēlēties

un realizēt savām interesēm un iespējām atbilstošas īpašuma

tiesības uz zemi, vienlaikus saglabājot valsts noteikto

teritoriālās plānošanas un attīstības procesu. Teritoriāla

ierobežojuma noteikšana esot pamatota ar likumdevēja gribu

saprātīgāk un savlaicīgāk organizēt reformas pasākumu, kas ir

visas sabiedrības interesēs.

Apstrīdētā norma esot noteikta ar pienācīgā kārtībā pieņemtu

un izsludinātu likumu. Labvēlīgi nosacījumi zemes kadastrālās

uzmērīšanas darbu veikšanai par valsts budžeta līdzekļiem esot

spēkā jau 16 gadus, un tie neesot grozīti ar apstrīdēto normu.

Tādējādi valstī tiekot nodrošināta tiesiskā noteiktība.

Kadastrālā uzmērīšana par valsts budžeta līdzekļiem esot

labvēlīga darbība, ko valsts nodrošinot papildus, jeb ekonomiska

rakstura līdzeklis, ko valsts liek lietā, lai veicinātu īpašuma

tiesību atjaunošanu, kā arī ievērotu pašvaldību teritoriālo

iedalījumu. Minētā procesa ietvaros ieguvēja esot visa

sabiedrība, jo tiekot vienmērīgi attīstīta visu pašvaldību zeme

un reforma virzoties uz beigām.

Tieslietu ministrija uzsver, ka apstrīdētajā normā ietvertais

ierobežojums attiecas uz visiem bijušajiem zemes īpašniekiem un

to mantiniekiem, kuriem īpašuma tiesības uz zemi atjaunotas citā

administratīvajā teritorijā vai nu objektīvu apstākļu dēļ (zemes

trūkums attiecīgajā pagastā), vai pamatojoties uz paša bijušā

īpašnieka subjektīvo vēlmi.