6. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka likumdevējs,

noteiktu apsvērumu vadīts, var pieņemt lēmumu par īpaša

finansiāla atbalsta sniegšanu kādai personu grupai. Tomēr

likumdevējs nedrīkstot pārkāpt vienlīdzības principu, nepamatoti

neietverot kādas personas atbalsta saņēmēju grupā.

Pēc Tiesībsarga ieskata, vienādos un salīdzināmos apstākļos

atrodas gan tās personas, kuru īpašums atjaunots bijušās

administratīvās teritorijas ietvaros, gan arī tās personas, kuru

īpašumu nav iespējams atjaunot bijušās administratīvās

teritorijas ietvaros objektīvu apstākļu dēļ (piemēram,

attiecīgajā administratīvajā teritorijā nav brīvas zemes vai šī

teritorija vairs nepieder Latvijas valstij).

Likumdevēja mērķis esot bijis atjaunot to stāvokli, kāds bija

1940. gada 21. jūlijā. Ja tas noteiktu apstākļu dēļ nebija

iespējams, likumdevējs esot paredzējis piešķirt personai zemi pēc

iespējas tuvāk tam zemesgabalam, kas tai piederēja 1940. gada 21.

jūlijā. Pēc Tiesībsarga ieskata, apstrīdētajā normā ietvertais

regulējums veicinājis šā mērķa sasniegšanu - personas esot

izvēlējušās līdzvērtīgus zemesgabalus tajā pašā administratīvajā

teritorijā vai pēc iespējas tuvāk agrāk piederējušajam īpašumam.

Citā administratīvajā teritorijā esošu līdzvērtīgu zemesgabalu

uzmērīšana par personas pašas līdzekļiem esot paredzēta tādēļ,

lai mazinātu to gadījumu skaitu, kad personas izvēlas zemesgabalu

izdevīguma dēļ.

Tomēr Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka gadījumos, kad

persona objektīvu iemeslu dēļ nemaz nevarēja izvēlēties

zemesgabalu tajā pašā administratīvajā teritorijā, kur atradās

bijušais zemes īpašums, apstrīdētajai normai nav konstatējams

leģitīms mērķis. Tādējādi šādos gadījumos apstrīdētā norma

neatbilstot Satversmes 91.pantam.

Secinājumu

daļa