11. pants

Pēc Latvijas

valstiskās neatkarības atjaunošanas nacionalizēto zemes gabalu

atdošana to īpašniekiem un viņu mantiniekiem notiek zemes

reformas ietvaros. Zemes reformu kā kompleksu, ilgstošu un visu

Latvijas tautsaimniecību aptverošu procesu noteica vēsturiskie

apstākļi. Veicot zemes reformu pilsētās, tai tika izvirzīts šāds

mērķis - pārkārtot zemes īpašuma un lietošanas attiecības,

sociālās un ekonomiskās attiecības, lai veicinātu sabiedrības

interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, kā arī

racionālu zemes izmantošanu (sk. Satversmes tiesas 2003. gada

25. marta sprieduma lietā Nr. 2002-12-01 secinājumu

daļas 1. punktu).

Zemes reforma pilsētās vēl

joprojām nav pilnībā pabeigta. Saskaņā ar Likuma par zemes

reformu pilsētās 12. panta sesto daļu prasības pieteikumu

tiesā par īpašuma tiesību atjaunošanu varēja iesniegt līdz pat

2008. gada 1. septembrim. Tas nozīmē, ka likumdevējam

jānodrošina, lai tiesību normas, kas tika pieņemtas vēl pirms

Satversmes 8. nodaļas "Cilvēka pamattiesības" stāšanās spēkā

1998. gada 6. novembrī, atbilstu šobrīd spēkā esošajām

Satversmes normām, arī Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un

105. pantam.