12. pants

No Likuma par

dzīvojamo māju privatizāciju 54. panta pirmajā daļā ietvertā

vārda "noma" izriet zemes gabala īpašnieka, arī Pieteikuma

iesniedzējas, pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā

objekta īpašnieku. Savukārt no Likuma par zemes reformu pilsētās

12. panta trešajā daļā un Likuma par dzīvojamo māju

privatizāciju 54. panta otrajā daļā lietotā vārda "noma"

izriet Pieteikuma iesniedzējas tiesības par zemes iznomāšanu

saņemt nomas maksu.

Nomas tiesiskās attiecības, kas

regulētas apstrīdētajās normās, iznomātājs un nomnieks nodibina

nevis labprātīgi vienojoties, bet gan izpildot likumā noteiktu

pienākumu. Tāpēc zinātniskajā literatūrā šis tiesību institūts

tiek saukts par piespiedu nomu (sk.: Grūtups A., Krastiņš

E. Īpašuma reforma Latvijā. Rīga: Mans īpašums, 1995,

309. lpp.; Rozenfelds J. Lietu tiesības. 3. labo­tais

un papildinātais izdevums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004,

73. lpp.; Alliks A. Par zemes nomas attiecībām//

Mans īpašums, 1999, Nr. 23/24, 26. lpp.; Grūtups A.,

Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu

tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2002, 79. lpp.).

No konstitucionālās sūdzības

izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu izvērtēt

piespiedu nomas institūta atbilstību Satversmei. Lai gan Likuma

par dzīvojamo māju privatizāciju 54. panta otrajā daļā ir minēts

arī nomas maksas maksimālais apmērs privatizētu dzīvokļu un

mākslinieka darbnīcu īpašniekiem, no pieteikuma var secināt, ka

Pieteikuma iesniedzēja nav apstrīdējusi nomas maksas apmēra

regulējuma atbilstību Satversmei. Tāpēc šīs lietas ietvaros

Satversmes tiesa nevērtēs, vai Likuma par dzīvojamo māju

privatizāciju 54. panta otrajā daļā ietvertais nomas maksas

maksimālā apmēra regulējums atbilst Satversmei.

Līdz ar to

Satversmes tiesai ir jāizvērtē, vai piespiedu nomas institūts kā

tāds, ciktāl to regulē apstrīdētās normas, atbilst Satversmes

91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam.