13. pants

Satversmes

91. panta pirmais teikums noteic: "Visi cilvēki Latvijā ir

vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā."

Satversmes 91. panta pirmajā

teikumā ietvertais vienlīdzības princips liedz valsts

institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj

atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Tajā pašā laikā

vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attiek­smi

pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj

atšķirīgu attiek­smi pret personām, kas atrodas vienādos

apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada

3. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas

1. punktu un 2008. gada 29. decembra

sprieduma lietā Nr. 2008-37-03

7. punktu). Atšķirīgai attieksmei nav objektīva

un saprātīga pamata, ja tai nav leģitīma mērķa vai ja nav

samērīgas attiecības starp izraudzītajiem līdzekļiem un

nospraustajiem mērķiem (sk. Satversmes tiesas

2002. gada 23. decembra sprieduma lietā

Nr. 2002-15-01 secinājumu daļas

3. punktu).

Tādējādi, lai izvērtētu, vai

piespiedu nomas institūts atbilst Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam, nepieciešams no­skaidrot:

1) vai un kuras personas (personu

grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos;

2) vai apstrīdētās normas paredz

vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām;

3) vai šādai attieksmei ir

objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis,

un vai ir ievērots samērīguma princips.