14. pants

Satversmes tiesai

visupirms jānoskaidro, kuras personas atrodas vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Pieteikuma iesniedzēja

konstitucionālajā sūdzībā norādījusi, ka zemes gabalu īpašnieki,

kuriem īpašuma tiesības atjaunotas zemes reformas gaitā un uz

kuru zemes padomju okupācijas laikā uzceltas ēkas, arī

daudzdzīvokļu mājas, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos

neatkarīgi no tā, vai zeme atrodas brīvostas teritorijā vai

citviet pilsētā.

14.1. Saskaņā ar

Likuma par zemes reformu pilsētās 12. panta trešo daļu

bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības

izvēlēties - pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu,

pieprasīt nodot viņiem īpašumā vai piešķirt lietošanā līdzvērtīgu

zemes gabalu vai saņemt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Tomēr laika gaitā likumdevējs ir grozījis Likumā par zemes

reformu pilsētās ietvertās normas par zemes īpašnieku un viņu

mantinieku tiesībām atgūt īpašumā ostu, arī brīvostu, teritorijā

esošu zemi, uz kuras atrodas citai personai piederoša ēka.

Likuma par zemes reformu pilsētās

12. panta sākotnējā redakcija, kas bija spēkā no 1991. gada 20.

novembra līdz 1994. gada 19. aprīlim, neierobežoja

personas tiesības atgūt īpašumā ostas teritorijā esošu zemes

gabalu. Saskaņā ar minēto likuma redakciju personai varēja tikt

atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes gabalu, uz kura atradās

citai personai piederoša ēka, neatkarīgi no tā, vai zemes gabals

atradās ostas teritorijā vai citviet pilsētā. Tikai ar

1994. gada 31. marta grozījumiem Likumā par zemes reformu

pilsētās, kuri stājās spēkā 1994. gada 20. aprīlī un ar kuriem šā

likuma 12. pants tika izteikts jaunā redakcijā, tika noteikts, ka

bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nav tiesību

pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja zemes gabals

atrodas ostas teritorijā. Savukārt ar 1997. gada

8. maija grozījumiem, kas stājās spēkā 1997. gada

6. jūnijā, Likuma par zemes reformu pilsētās 12. panta

pirmās daļas 3. punkts tika papildināts ar piezīmi, kas

noteic, ka bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir

tiesības atjaunot īpašuma tiesības uz zemi ostas teritorijā, ja

viņiem tur pieder dzīvojamās ēkas.

Tātad lietas ietvaros ir

jāsalīdzina divas personu grupas, vienu no kurām veido personas,

kurām saskaņā ar Likuma par zemes reformu pilsētās 12. panta

sākotnējo redakciju ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi ostas,

arī brīvostas, teritorijā un uz kuru zemes atrodas citai personai

piederoša ēka. Otru grupu veido personas, kurām saskaņā ar Likumu

par zemes reformu pilsētās ir atjaunotas īpašuma tiesības uz

pārējā pilsētas teritorijā esošu zemes gabalu un uz kuru zemes

atrodas citai personai piederoša ēka.

14.2. Abas minētās personu

grupas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Gan vienā, gan

otrā gadījumā zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc viņu

pieprasījuma tika atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes gabaliem,

uz kuriem atrodas citai personai piederoša ēka. Tāpat gan vieni,

gan otri zemes īpašnieki nevar neierobežoti rīkoties ar savu

zemi, jo uz tās atrodas citai personai piederoša ēka.

14.3. Satversmes tiesai

jānoskaidro, vai apstrīdētajās normās paredzētā attieksme pret

minētajām personu grupām ir vienāda vai atšķirīga. Tāpēc

nepieciešams izvērtēt, vai likums vienādi vai atšķirīgi regulē

tiesiskās attiecības starp salīdzināmajās grupās ietilpstošajām

personām un uz šo personu zemes esošo ēku īpašniekiem.

Ja zeme un uz tās esošā ēka pieder

dažādām personām, to tiesiskās attiecības atbilstoši

apstrīdētajām normām tiek regulētas ar piespiedu nomu. Šis

vispārīgais princips attiecas uz jebkuru gadījumu, kad zemes

reformas rezultātā zemei ir viens, bet ēkai - cits īpašnieks.

Tāpēc ir jānoskaidro, vai normatīvie akti paredz izņēmumus zemes

un ēku īpašnieku savstarpējo tiesisko attiecību regulējumā, ja

persona ir atguvusi īpašuma tiesības uz ostas, arī brīvostas,

teritorijā esošu zemes gabalu, uz kura atrodas citai personai

piederoša ēka.

Speciālie normatīvie akti, kas

regulē ostu, arī brīvostu, darbību un pārvaldes kārtību, tika

pieņemti jau pēc 1994. gada aprīļa, kad ar grozījumiem Likumā par

zemes reformu pilsētās zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem

tika liegtas tiesības pieprasīt īpašuma tiesību atjaunošanu uz

ostu teritorijā esošo zemi.

Likums par ostām tika pieņemts

1994. gada 22. jūnijā. Savukārt Ventspils brīvostas likums

tika pieņemts 1996. gada 19. decembrī, bet šobrīd spēkā esošais

Rīgas brīvostas likums - 2000. gada 9. martā. Minētajos

likumos nav speciālu noteikumu par zemes īpašnieka un ēkas

īpašnieka savstarpējām tiesiskajām attiecībām gadījumā, kad zemes

īpašnieki vai viņu mantinieki atguvuši īpašumā ostas teritorijā

esošu zemi, uz kuras atrodas citai personai piederoša ēka.

Tātad apstrīdētajās normās

paredzētās piespiedu nomas attiecības starp zemes īpašnieku un

ēkas īpašnieku tika nodibinātas arī tad, ja zemes īpašniekam vai

viņa mantiniekam bija atjaunotas īpašuma tiesības uz tādu ostas,

arī brīvostas, teritorijā esošu zemes gabalu, uz kura atradās

citai personai piederoša ēka. Pieteikuma iesniedzējas pieņēmums,

ka minēto personu savstarpējās tiesiskās attiecības brīvostās

regulē Rīgas brīvostas likuma 4. pants un Ventspils brīvostas

likuma 4. pants, ir pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto un

tātad nav pamatots.

Tādējādi

personas, kurām saskaņā ar Likumu par zemes reformu pilsētās

atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas citām

personām piederošas ēkas un būves, atrodas vienādos un

salīdzināmos apstākļos un attieksme pret šīm personām ir vienāda

neatkarīgi no tā, vai zeme atrodas ostas (brīvostas) teritorijā

vai citviet pilsētā. Līdz ar to attiecībā uz šīm zemes īpašnieku

grupām Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertais

līdztiesības princips ir ievērots.