Par likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta trešajā daļā un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54.panta pirmajā un otrajā daļā lietotā vārda "noma" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 105.pantam

21. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Lai nodrošinātu ēku

īpašniekiem tiesības netraucēti valdīt un lietot viņu nekustamo

īpašumu, kas atrodas uz svešas zemes, likumdevējam normatīvajos

aktos bija jāparedz tāda kārtība, kas ēku īpašniekiem šādas

tiesības garantētu. Ēkas īpašnieks var piekļūt savam īpašumam, to

valdīt un lietot tikai tādā gadījumā, ja viņam ir tiesības šim

nolūkam lietot zemi, uz kuras ēka atrodas.

Civillikuma 2112. pants noteic, ka

noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par

zināmu nomas maksu kādas lietas lietošanu. Ja zemes īpašnieks ir

noslēdzis nomas līgumu ar ēkas īpašnieku, tad ēkas īpašnieks

iegūst zemes lietošanas tiesības, kas viņam nodrošina iespēju ēku

valdīt un lietot.

Tādējādi

apstrīdētajās normās regulētais piespiedu nomas institūts ir

piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.