22. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Lai konstatētu,
vai apstrīdētajās normās ietvertais īpašuma tiesību ierobežojums
atbilst samērīguma principam, ir jāizvērtē, vai nepastāv citi,
Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesības mazāk ierobežojoši
līdzekļi, kas piemēroti šā mērķa sasniegšanai.
Satversmes tiesa ir secinājusi, ka
tai tāpat kā Eiropas Cilvēktiesību tiesai nav jāizvērtē, ciktāl
alternatīvie risinājumi ir piemērotāki situācijas risinājumam
(sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. marta sprieduma
lietā Nr. 2005-16-01 15.8. punktu). Taču Satversmes
tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai likumdevējs, izvēloties
līdzekli personas īpašuma tiesību ierobežošanai, ir izvērtējis,
kādā apmērā tās ierobežotu citi konkrēto tiesisko attiecību
noregulēšanai piemērojami līdzekļi.
Pieteikuma iesniedzēja norāda uz
vairākiem alternatīviem līdzekļiem, kuri, pēc viņas domām, būtu
tikpat piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai kā piespiedu noma,
bet tajā pašā laikā mazāk ierobežotu viņas īpašuma tiesības.
Tādējādi Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai kāds no Pieteikuma
iesniedzējas minētajiem alternatīvajiem līdzekļiem nav tāds, kas
mazāk ierobežotu viņas īpašuma tiesības.