8. pants

Dr. iur. Jānis

Kārkliņš norāda, ka apstrīdētās normas ierobežo īpašnieka

pilnīgas varas tiesības pār lietu. Pēc Latvijas Republikas

neatkarības atjaunošanas objektīvi esot radusies tāda situācija,

ka zeme un uz tās esoša ēka pieder dažādām personām. Līdz ar to

bijis nepieciešams izveidot normu kopumu šo personu savstarpējo

tiesisko attiecību regulēšanai. Likumdevējs sabiedrības interešu

vārdā esot noteicis izņēmumu no līguma brīvības principa,

ierobežojot personas tiesības izvēlēties noslēdzamā nomas līguma

partneri un saturu. J. Kārkliņš uzskata, ka apstrīdētajās

normās paredzētās nomas attiecības nav pretrunā ar Satversmes

105. pantu.

Nomas līgums esot piemērotāks

tiesiskais pamats zemes īpašnieka un daudzdzīvokļu mājā esošo

dzīvokļu īpašnieku attiecību regulēšanai nekā reālservitūts.

Reālservitūts esot lietu tiesību institūts. Turpretī nomas līgums

kā saistību tiesību institūts esot elastīgāks attiecību

regulēšanas modelis, jo paredzot iespēju līdzējiem vienoties par

dažādiem papildu noteikumiem. Turklāt jebkāds likumdevēja

paredzētais tiesiskais modelis zemes un dzīvokļa īpašnieka

tiesisko attiecību noregulēšanai nemainītu īpašuma tiesību

ierobežojuma apmēru.

Analizējot apstrīdēto normu

atbilstību Satversmes normām, J.Kārkliņš uzsver, ka Rīgas un

Ventspils brīvostu teritorijā ietilpstošās zemes īpašnieki un

citviet pilsētās esošās zemes īpašnieki atrodas salīdzināmos, bet

ne vienādos apstākļos. Ostas esot īpaši veidojumi, un to darbību

regulējot speciālie normatīvie akti. Tāpēc Pieteikuma

iesniedzējai, pamatojot apstrīdēto normu neatbilstību

Satver­smei, neesot bijis pamata salīdzināt Rīgas un Ventspils

brīvostu teritorijā ietilpstošās zemes īpašnieku un citviet

pilsētās esošās zemes īpašnieku tiesisko stāvokli.

Vērtējot Pieteikuma iesniedzējas

argumentus, J.Kārkliņš secina, ka to pamatā galvenokārt esot

praktiski sarežģījumi, kas saistīti ar tiesību normu piemērošanu.

Proti, Pieteikuma iesniedzēju neapmierinot piemērojamo nodokļu

regulējums, kā arī civilprocesuālas problēmas, piemēram,

apgrūtināta pierādījumu iesniegšana un daudzu atbildētāju

iesaistīšana tiesvedībā. Raksturojot Saeimas argumentus,

J.Kārkliņš norāda, ka Saeimas sniegtie paskaidrojumi sakrīt ar

viņa viedokli.