3. pants

1Centrālā vēlēšanu komisija par likumprojektu

2"Grozījumi Izglītības likumā" (turpmāk - Likumprojekts)

3ir saņēmusi atzinumus (viedokļus) no Izglītības un zinātnes

4ministrijas, Tieslietu ministrijas un Latvijas Republikas

5Tiesībsarga.

63.1. Izglītības un zinātnes ministrija atzinumā

7ir norādījusi, ka Likumprojekts nav uzskatāms par pilnīgi

8izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes 78. panta izpratnē,

9norādot turpmāk minētos argumentus:

103.1.1. Likumprojekts attiecībā uz vispārējās izglītības

11un profesionālās izglītības ieguvi paredz noteikt, ka izglītību

12var iegūt ne tikai valsts valodā, bet arī citās valodās,

13ievērojot konkrētus nosacījumus (likumprojektā piedāvātā

14Izglītības likuma 9. panta pirmās daļas, 1.1 daļas un

15otrās daļas redakcija). Turklāt atbilstoši likumprojektā

16piedāvātajai Izglītības likuma 9. panta otrās daļas

172.1 punkta redakcijai nav nekādu ierobežojumu

18izglītību iegūt svešvalodā, un minētā norma attiecas uz visām

19izglītības iestādēm, neatkarīgi no to juridiskā statusa, tai

20skaitā valsts un pašvaldību izglītības iestādēm.

21Likumprojekts arī paredz norādi uz Eiropas Savienības

22oficiālajām valodām papildināt ar norādi uz Apvienoto Nāciju

23Organizācijas oficiālajām valodām (likumprojektā piedāvātā

24Izglītības likuma 9. panta 3.1, ceturtās un piektās

25daļas redakcija). Tādējādi likumprojekts paredz paplašināt

26svešvalodu lietojumu studiju programmu īstenošanas procesā valsts

27dibinātās augstskolās, kā arī paplašināt svešvalodu lietojumu

28profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtošanā un bakalaura,

29maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamo darbu un

30diplomdarbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas procesā.

31Satversmes 4. panta pirmajā teikumā latviešu valoda noteikta

32kā valsts valoda Latvijas Republikā. Kaut arī tas pirmsšķietami

33un tieši neizslēdz iespēju izglītības programmas īstenot arī

34citās valodās, minētais Satversmes 4.pants ir viena no Satversmes

35kodola normām, un tādējādi latviešu valoda ir viens no Latvijas

36konstitucionālo identitāti valststiesību viedokļa kontekstā

37raksturojošiem elementiem.1 Tāpat arī Satversmes

38preambulā iekļautas norādes uz latviešu valodas kā valsts valodas

39nozīmi, piemēram, nosakot, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts

40valoda kopā ar citiem elementiem ir saliedētas sabiedrības

41pamats. Valsts valodas loma, tostarp saziņā, uzsvērta arī citos

42Satversmes pantos - 18., 21., 101., 104. pantā. Ievērojot

43iepriekš minēto, Latvijai ar tās dibināšanas mērķi un jēgu ir

44piešķirta latviska nacionāli kulturālā identitāte.2

45Iepriekš minēto normu mērķis ir citstarp nodrošināt dzīvē to, ka

46Latvijas valsts identitāte patiešām tiktu īstenota valsts

47politikā.3 Satversmes tiesa atzinusi, ka latviešu

48valoda kā valsts valoda piešķir Latvijas valstij latvisku

49nacionāli kulturālo identitāti un ka Satversmes 4. pants iemieso

50un pauž nacionālas valsts principu. Valstij ir pienākums ar

51visiem līdzekļiem gādāt par to, lai latviešu valoda patiešām

52pildītu savu valsts valodas funkciju - būtu par sabiedrības

53kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības

54valodu.4

55Satversmes tiesa kontekstā ar Satversmes 101. panta izpratni

56atzinusi, ka pienākums prast un lietot valsts valodu amata

57pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā ir viens no tiem

58nosacījumiem, kas ikvienam pilsonim jāņem vērā, piedaloties

59valsts un pašvaldību darbībā.5 Mazākumtautību valodu

60lietojums atbilstoši Satversmē noteiktajam (piemēram, Satversmes

61114. pantā ietvertais regulējums) un savstarpējā komunikācijā

62nemaina latviešu valodas esamības stabilitāti, tomēr publiskajā

63sektorā un saziņā ar valsts iedzīvotājiem pamatā ir jāievēro

64latviešu valodas lietojums, turklāt atbilstošs valodas normām.

65Papildus minētajam, viens no nosacījumiem, ko aptver latviešu

66valodai piešķirtais valsts valodas statuss, ir latviešu valodas

67prasmes nepieciešamība, lai strādātu noteiktās profesijās un

68ieņemtu konkrētus amatus.6

69Turklāt Satversmes tiesa arī ir atzinusi, ka valsts valodas kā

70atsevišķa mācību priekšmeta pasniegšana vien nav efektīva un ka

71ir nepieciešama arī prasme valsts valodu lietot, bet šo prasmi

72var iegūt, mācību satura apguvē izmantojot galvenokārt tieši

73valsts valodu. Valsts valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta

74apgūšana nespēj nodrošināt tādu izpratni par tās praktisko

75lietojumu, kā arī tādu vārdu krājumu, kādu izglītojamais iegūst,

76izmantojot valsts valodu kā mācību valodu arī citu mācību

77priekšmetu apguvē. Nav konstatējami citi alternatīvie līdzekļi,

78kas ļautu vispārējās izglītības procesā sasniegt tādu valsts

79valodas apguves līmeni, kādu izglītojamais var sasniegt, valsts

80valodu izmantojot kā mācību valodu.7

813.1.2. Saskaņā ar Izglītības likuma 9. panta

823.1 daļas 1. punktu valsts dibinātā augstskolā Eiropas

83Savienības oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas,

84kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas,

85kuras tiek īstenotas Eiropas Savienības programmu un starpvalstu

86līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Minētā tiesību norma arī

87nosaka, ka ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā

88iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir

89paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20

90kredītpunktus. Savukārt no likumprojektā piedāvātās Izglītības

91likuma 9. panta 3.1 daļas 1. punkta redakcijas izriet,

92ka valsts dibinātās augstskolās Eiropas Savienības oficiālajās

93valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu

94studējošie apgūst Latvijā par maksu. Likumprojekts neparedz

95iespēju Eiropas Savienības oficiālajās valodās īstenot studiju

96programmas, kuras tiek īstenotas Eiropas Savienības programmu un

97starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Likumprojekts

98arī paredz norādi uz 20 kredītpunktiem aizstāt ar norādi uz 10

99kredītpunktiem. Tādējādi likumprojektā piedāvātais regulējums

100rada personai nelabvēlīgākas tiesiskās sekas salīdzinājumā ar

101pašreizējo regulējumu.

102Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga

103demokrātiska republika. Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta

104atziņa, ka no šajā pantā ietvertā demokrātiskās republikas

105jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot tiesiskas

106valsts pamatprincipus, tostarp tiesiskās paļāvības

107principu.8

108Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "tiesiskās noteiktības

109princips uzliek valstij pienākumu nodrošināt tiesisko attiecību

110noteiktību un stabilitāti, kā arī ievērot tiesiskās paļāvības

111principu, lai veicinātu indivīda uzticību valstij un

112likumam".9 Līdz ar to tiesiskās noteiktības

113princips pēc būtības tiek aptverts ar tiesiskās paļāvības

114principu tā plašākā izpratnē.

115Atbilstoši tiesiskās paļāvības principam valsts iestādēm savā

116darbībā jābūt konsekventām attiecībā uz to izdotajiem

117normatīvajiem aktiem un jāievēro tiesiskā paļāvība, kas personām

118varētu rasties saskaņā ar konkrētu tiesību normu. Tomēr tiesiskās

119paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo

120tiesisko regulējumu. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem

121vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai

122var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips

123prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu

124saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm,

125kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts.

126Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka likumprojektā

127ietvertais Izglītības likuma 9. panta 3.1 daļas 1.

128punts neatbilst tiesiskās paļāvības principam un līdz ar to arī

129Satversmes 1. pantam.

1303.1.3. No likumprojekta nav skaidri izprotama tā būtība

131un mērķis, un tādējādi nav viennozīmīgi skaidrs, vai pēc tā

132pieņemšanas būs iespējams sasniegt tā mērķi. Piemēram,

133likumprojekts paredz izslēgt likuma 9. panta otrās daļas 2.

134punktā ietverto atsauci uz likuma 41. pantu, bet neparedz izslēgt

135likuma 41. pantu, kas cita starp nosaka valsts valodas lietojuma

136proporciju pamatizglītības programmu īstenošanā. Piemēram, nav

137skaidrs, kas 9. panta otrās daļas 2.1 punkta izpratnē

138ir domāts ar vārdiem "svešvalodā vai citā valodā".

139Piemēram, likumprojekts paredz grozījumus Izglītības likuma 9.

140panta 3.1 daļā, kas regulē svešvalodu lietošanu valsts

141dibinātajās augstskolās, bet neparedz izdarīt grozījumus

142Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā, kurā ir ietverts

143analogs regulējums, kas attiecas gan uz augstskolām, gan arī uz

144koledžām, turklāt neatkarīgi no to juridiskā statusa.

1453.1.4. Satversmes 114. pantā noteikts, ka personām,

146kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un

147attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Šīs normas

148īstenošanu valodas aspektā vispārējā izglītībā nodrošina,

149piemēram, Izglītības likuma 9. panta pirmajā un otrajā daļā

150ietvertās normas un 41. panta 1.1 un 1.2

151daļā ietvertās normas, Vispārējās izglītības likuma 30. panta

152piektajā daļā un 42. panta otrajā daļā ietvertās normas un citi

153normatīvie akti, piemēram, valsts izglītības standarti.

154Atsevišķi starptautiskie dokumenti regulē jautājumu par

155nacionālo minoritāšu aizsardzību, tostarp valodas aspektā.

156Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību,

157kuras dalībvalsts ir arī Latvija, 13. panta pirmā daļa nosaka, ka

158izglītības sistēmu ietvaros puses apņemas atzīt, ka personas,

159kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot

160un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Norādāms, ka

161Latvijas normatīvajos aktos ietvertais regulējums šīs tiesības

162neierobežo, ievērojot normā minēto uzsvaru uz katras valsts

163izglītības sistēmas specifiku. Latvijā izglītības iestāde ir

164tiesīga īstenot mazākumtautību izglītības programmas, ievērojot

165atsevišķas prasības. Piemēram, mazākumtautību pamatizglītības

166programmu īstenošanā tiek noteikta proporcija mazākumtautību

167valodas lietojumam, savukārt mazākumtautību pirmsskolas

168izglītības programmu īstenošanā valodas lietojuma proporcija

169netiek noteikta. Līdz ar to, šobrīd tiek ievērotas mazākumtautību

170valodu lietojuma prasības vispārējās izglītības jomā.

1713.2. Tieslietu ministrija paudusi viedokli, ka

172Likumprojekts ir neatbilstošs Satversmes preambulai, Satversmes

1734. pantam, Valsts valodas likumam un Izglītības likumā

174ietvertajai izglītības sistēmai Latvijā, un tas nav uzskatāms par

175iesniegtu atbilstoši Satversmes 78. pantam, jo nav pilnīgi

176izstrādāts pēc satura.

1773.2.1. Attiecībā uz Likumprojekta formu Tieslietu

178ministrija norāda, ka "lai noskaidrotu, kas uzskatāms par

179pilnīgi izstrādātu likumprojektu no formas viedokļa,

180likumprojekta iesniedzējs var vadīties no likumprojektu

181noformēšanai izvirzītajām prasībām. Piemēram, Saeimas kārtības

182ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punkta otrajā teikumā noteikts,

183ka vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem "jābūt noformētiem

184likumprojektu veidā". Tātad vēlētāju iesniegts Satversmes

185grozījuma vai likuma ierosinājums, kurš nav noformēts

186likumprojekta veidā, būtu atzīstams par tādu, kas nav pilnīgi

187izstrādāts no formas viedokļa (sk. Satversmes tiesas 2012.

188gada 19. decembra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

1892012-03-01). Likumprojektam jābūt izstrādātam atbilstoši

190juridiskās tehnikas prasībām. Svarīgākās juridiskās tehnikas

191prasības, kas jāievēro, noformējot likumprojektu, ir ietvertas

192Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108

193"Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi"

194(turpmāk - MK noteikumi Nr. 108). MK noteikumu Nr. 108 2.9.

195nodaļā ir noteiktas prasības grozījumu izdarīšanai likumā. Ņemot

196vērā, ka konkrētajā gadījumā likumprojekts neatbilst minētajām

197prasībām (iesniegta ir Izglītības likuma 9. panta vēlamā nākotnes

198redakcija, nevis izdarāmie grozījumi likumā), Tieslietu

199ministrijas ieskatā tas nav noformēts kā likumprojekts un pēc

200formas nav pilnībā izstrādāts".

2013.2.2. Attiecībā uz kritēriju "pilnībā izstrādāts

202pēc satura", Tieslietu ministrija norāda:

203Šobrīd Izglītības likums noteic, ka izglītību pamatā iegūst

204valsts valodā un tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos to var darīt

205citā valodā. Kā izriet no likumprojekta, iesniedzēji vēlas

206paredzēt, ka visās izglītības iestādēs izglītību var iegūt ne

207tikai valsts valodā, bet arī citās valodās un tiesības izglītības

208ieguvē izmantot ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Apvienoto

209Nāciju Organizācijas oficiālās valodas.

210Satversmes preambulas piektās daļas pirmais teikums noteic, ka

211Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš seniem laikiem veido

212latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda,

213vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Šajā rindkopā minētā

214latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un sabiedrības

215saliedētības pamats, ar to saprotot, ka tieši latviešu valoda ir

216tā, kas vieno dažādu izcelsmju cilvēkus Latvijā (sk.

217Latvijas Republikas Satversmes komentāri, Ievads. I nodaļa.

218Vispārējie noteikumi, R.Balodis, 131. lpp.).

219Satversmes 4. pants nosakot, ka latviešu valoda Latvijas

220Republikā ir valsts valoda, piešķir tai konstitucionālu rangu un

221no tā izriet, ka valsts politikai jābūt vērstai uz to, lai

222nodrošinātu, ka latviešu valoda pilnvērtīgi pilda šo savu

223Satversmē noteikto konstitucionālo valsts valodas funkciju

224(sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri, Ievads.

225I nodaļa. Vispārējie noteikumi, I.Druviete, A.Kārkliņa, G.Kusiņš,

226E.Pastars, J.Pleps, 296. un 315. lpp.).

227Ievērojot to, ka globalizācijas apstākļos Latvija ir vienīgā

228vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas un līdz ar

229to arī pamatnācijas pastāvēšana un attīstība, latviešu valodas kā

230valsts valodas lietošanas jomas sašaurinājums valsts teritorijā

231nav pieļaujams un var būt uzskatāms arī par valsts demokrātiskās

232iekārtas apdraudējumu (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 21.

233decembra sprieduma lietā Nr. 2001-04-0103 secinājumu daļas 3.2.

234punktu).

235Tieslietu ministrijas ieskatā nozīmīgs aspekts valsts valodas

236lomas palielināšanā mācību procesā Latvijā ir nacionālas valsts

237virsprincipa ievērošana. Gan no Latvijas valsts izveidošanas

238mērķa un jēgas, gan no Satversmes pašreiz spēkā esošās redakcijas

239izriet, ka Latvija ir latviešu nācijas nacionāla valsts, un tieši

240latviešu valoda ir centrālais nacionālas valsts identitātes

241elements ("Par Latvijas valsts konstitucionālajiem

242pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu", Konstitucionālo

243tiesību komisijas viedoklis un materiāli, Latvijas Vēstnesis,

2442012, 96. lpp.). Nacionālas valsts virsprincipa jēga ir

245nodrošināt dzīvē Latvijas nacionālo identitāti, un tas uzliek

246valstij ne vien negatīvo pienākumu nedarīt neko tādu, kas varētu

247vājināt Latvijas latvisko identitāti, bet jo sevišķi pozitīvus

248pienākumus to dažādos veidos stiprināt (turpat, 134. lpp).

249Tādējādi valstij ar visiem tai pieejamiem līdzekļiem ir maksimāli

250jāveicina tas, lai latviešu valodas lietojums Latvijā tiktu

251nostiprināts, tostarp izglītības sistēmā. Kā to ir norādījusi arī

252Satversmes tiesa - izglītības politikas veidošana ir joma, kurā

253valsts institūcijām ir dota liela rīcības brīvība (sk.

254Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr.

2552004-18-0106 secinājumu daļas 16. punktu). Bez tam jāņem vērā

256arī tas, ka, neraugoties uz valsts valodas nostiprinājumu

257Satversmē, vēsturiski izveidojušos apstākļu rezultātā latviešu

258valodas pietiekama lietošana valstī joprojām ir apdraudēta. Līdz

259ar to valstij ir pienākums izveidot tādu izglītības sistēmu, kas

260nodrošinātu latviešu valodas kā valsts valodas efektīvu apmācību

261- arī attiecībā uz tām personām, kurām latviešu valoda nav dzimtā

262valoda (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra

263sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106 9. punkts).

264Satversmes tiesa ir secinājusi, ka vēlētāji, realizējot

265likumdošanas iniciatīvas tiesības, piedalās likumdošanas procesā

266un ne vien bauda likumdevējam Satversmē noteiktās tiesības, bet

267arī uzņemas likumdevējam noteiktos pienākumus. Tātad, realizējot

268likumdošanas iniciatīvas tiesības, ir jāievēro tās pašas rīcības

269brīvības robežas, kuras likumdevējam nosaka Satversmes normas un

270principi. Satversmes tiesa jau sākotnēji ir norādījusi: [..]

271likumības princips noteic, ka likums un tiesības ir saistošas

272ikvienai valsts varas institūcijai, arī likumdevējam pašam

273[sk. Satversmes tiesas 1999. gada 1. oktobra spriedumu lietā

274Nr. 03-05(99)]. Līdz ar to ne vien likumdevējam, kas

275likumdošanas tiesības realizē pastāvīgi, - Saeimai -, bet arī

276likumdevējam, kas likumdošanas tiesības īsteno atsevišķos

277gadījumos, - tautai - ir pienākums ievērot augstākā juridiskā

278spēka normas un respektēt tajās nostiprinātās konstitucionālās

279vērtības. Tātad likumprojekta iesniedzējs var paredzēt, ka par

280pilnīgi izstrādātu nav atzīstams likumprojekts, kas tā

281pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām

282normām, principiem un vērtībām. Neviena konstitucionālā

283institūcija, arī tauta, realizējot tai piešķirtās tiesības, nav

284tiesīga pārkāpt Satversmi (sk. Satversmes tiesas 2012. gada

28519. decembra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2862012-03-01).

287Vērtējot likumprojekta izstrādes pilnīgumu no satura viedokļa

288un šajā vērtēšanā vadoties no Satversmes normām un šo normu

289interpretācijas, ko sniegusi Satversmes tiesa lietās Nr.

2902018-12-01 un Nr. 2018-22-01, jānorāda, ka Satversmes tiesa jau

291ir atzinusi Izglītības likuma 9. panta pirmās prim daļas un otrās

292daļas 1., 2. un 21. punkta satversmību, proti,

293atbilstību Satversmes normām. Atkāpei jānorāda, ka tiesvedības

294pamats abās lietās bija grozījumi, tostarp Izglītības likumā, kas

295paredzēja pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, izņemot

296konkrētus Izglītības likumā noteiktos gadījumus. Grozījumu mērķis

297bija valsts valodas pozīciju stiprināšana izglītības jomā un tie

298izraisīja plašu sabiedrības rezonansi, kas rezultējās ar

299divdesmit 12. Saeimas deputātu un 14 pieteikuma iesniedzēju -

300privātpersonu - konstitucionālajām sūdzībām, par kurām Satversmes

301tiesa pieņēma nolēmumus 2019. gada 23. aprīlī un 13.

302novembrī.

303Tā kā Satversmes tiesa secināja, ka spēkā esošais regulējums

304attiecībā uz Izglītības likuma 9. panta pirmo prim daļu un otrās

305daļas 1., 2. un 21. punktu ir atbilstošs Satversmei,

306jebkāda alternatīva pieeja valodu lietojumam izglītības ieguves

307procesā, samazinot valsts valodas nozīmi un palielinot citu

308valodu nozīmi, būtu pretrunā Satversmei. Līdz ar to arī

309iesniegtais likumprojekts konkrētajā daļā saturiski ir pretrunā

310Satversmei.

311Attiecībā uz likumprojekta 9. panta pirmās daļas regulējumu,

312kas paredz papildināt spēkā esošo redakciju ar vārdiem "un

313citās valodās", jānorāda, ka šādā redakcijā konkrētā tiesību

314norma nav bijusi izteikta nekad iepriekš kopš Izglītības likuma

315spēkā stāšanās un, ņemot vērā vispārējās tendences izglītības

316jomā pārejā uz izglītību valsts valodā, šāds regulējums būtu

317atzīstams ne vien par nepamatotu un nesamērīgu, bet arī par esošu

318pretrunā gan pamatnostādnēm izglītības jomā, gan Valsts valodas

319likumam, kas paredz sabiedrības integrēšanu uz vienas valsts

320valodas pamata, jo, tulkojot likumprojekta 9. panta pirmo daļu ar

321tiesību normu interpretācijas (tulkošanas) metodēm, ir

322konstatējams, ka šāds regulējums ne tikai paplašinātu citu valodu

323izmantošanas iespējas izglītības ieguvē, bet arī būtiski

324samazinātu valsts valodas ietekmi un apdraudētu tās pozīcijas

325izglītības jomā.

326Vērtējot likumprojekta 9. panta trešajā prim, ceturtajā un

327piektajā daļā piedāvāto redakciju, kas paredz izglītības ieguvē

328izmantot ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Apvienoto Nāciju

329Organizācijas oficiālās valodas, jānorāda, ka mērķis Eiropas

330Savienības oficiālo valodu izmantošanas iespējas izglītības

331ieguvē iekļaušanai bija nepieciešamība integrēties Eiropas

332Savienībā, kas joprojām ir atzīstama par aktuālu, un tāpēc šāda

333regulējuma saglabāšana ir nepieciešama un ar leģitīmu mērķi

334pamatota. Savukārt likumprojekta iesniedzēju argumenti papildināt

335iespēju izmantot mācību procesā Eiropas Savienības oficiālās

336valodas ar iespēju izmantot arī Apvienoto Nāciju Organizācijas

337oficiālās valodas nav skaidri, jo, atšķirībā no Eiropas

338Savienības, kurā latviešu valodai ir oficiālās valodas statuss un

339kas ir integrējusi latviešu valodas lietojumu Eiropas Savienības

340institūcijās tādā veidā, lai nodrošinātu komunikāciju

341Latvija-Eiropas Savienība un Eiropas Savienība-Latvija līmenī,

342Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālo valodu sarakstā latviešu

343valodas nav, kā arī tās mērķi dalībvalstu nacionālo valodu

344pozīciju stiprināšanā nav konkrēti definēti.

3453.3. Latvijas Republikas Tiesībsargs paudis viedokli,

346ka Likumprojekts pēc satura ir pretrunā Latvijas Republikas

347Satversmē ietvertajām vērtībām un vērtējams kā nepilnīgi

348izstrādāts. Viedoklis pamatots ar to, ka:

349Latvijas Republikas Satversmes ievada piektajā rindkopā ir

350nostiprinātas tās vērtības, kas veido Latvijas identitāti Eiropas

351kultūrtelpā. Viena no šīm vērtībām ir latviešu valoda. Šajā

352rindkopā latviešu valoda ir minēta kā demokrātiskās līdzdalības

353un sabiedrības saliedētības pamats, ar to saprotot, ka tieši

354latviešu valoda ir tā, kas vieno dažādu izcelsmju cilvēkus

355Latvijā. Tādēļ valstij tā ir jāveicina, lai tā patiesi kļūtu par

356visas sabiedrības kopējo valodu. Likumprojekts paredz ieviest to,

357ka izglītības ieguves valoda visos izglītības līmeņos iegūstama

358latviešu valodā, taču noteiktos gadījumos - arī citās valodās.

359Tātad secināms, ka jebkurā pasaules valodā. Savukārt valsts

360dibinātās augstskolās izglītību iespējams iegūt ne tikai latviešu

361valodā un noteiktos gadījumos arī Eiropas Savienības oficiālajās

362valodās, bet arīdzan Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajās

363valodās. Tātad secināms, ka jau bez pieļaujamajām Eiropas

364Savienības oficiālajām valodām - spāņu, angļu, franču,

365likumprojekts paredz arī iespēju noteiktos gadījumos iegūt

366augstāko izglītību ķīniešu, arābu un krievu valodās.

367Tiesībsarga ieskatā, likumprojekts nav vērsts uz latviešu

368valodas kā visas sabiedrības kopējās valodas veicināšanu. Katrai

369valstij ir pamatvērtības, kas valsti padara par to, kas tā ir.

370Latviešu valoda ir Latvijas pamatvērtība - identitātes pamats un

371valstiskuma kodols, un tieši ar latviešu valodas kā valsts

372valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas starpniecību un

373palīdzību gan pilsoņi, gan citi iedzīvotāji īsteno savas tiesības

374un uzņemas arī pienākumus. Latviešu valoda tāpat kā valsts

375karogs, himna un ģerbonis ir valsts simbols, un šajā nozīmē

376valsts valoda īsteno vienu no divām būtiskākajām funkcijām -

377valodas simbolisko funkciju.