4. punkts

1Tāpat Limbažu dome pārkāpusi

2Teritorijas plānošanas likuma 9. panta otro daļu, jo

3teritorijas plānošanas procesā nav savlaicīgi sniegusi atbildes

4uz pieteikuma iesniedzēja rakstveida priekšlikumiem un atsauksmēm

5par teritorijas plānojumu.

6Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka

7Limbažu domei nav bijis tiesību izmantot 1985. gada Limbažu

8pilsētas ģenerālplānu, lai noteiktu pieteikuma iesniedzēja

9īpašumtiesību ierobežojumus nekustamā īpašuma lietošanā. Latvijas

10PSR laikā pieņemtais ģenerālplāns nav vērtējams kā ārējs

11normatīvais akts, kas varētu būt saistošs pašvaldības

12iedzīvotājiem, jo tas nav izdots saskaņā ar Latvijas Republikas

13tiesību normām.

14Limbažu dome pieteikuma

15iesniedzēja priekšlikumus vērtējusi formāli. Vēsturiski

16pieteikuma iesniedzējam piederošais zemes gabals bijis apbūvēts,

17un pat 1985. gada ģenerālplāns zemes gabalā paredzējis

18autostāvvietu.

19Pieteikumā minēts, ka Limbažu dome

20apstrīdētā plānojuma pieņemšanu pamatojusi ar nepieciešamību

21izmantot pieteikuma iesniedzēja zemes gabalu tās funkciju

22veikšanai - masu pasākumu organizēšanai. Šādu lēmumu Limbažu dome

23pieņēmusi, ignorējot sabiedrības vajadzības, jo teritorijas

24plānošanas procesā pieteikuma iesniedzējs vienīgais iesniedzis

25priekšlikumus par iespējamiem viņam piederošā nekustamā īpašuma

26izmantošanas veidiem.

27Papildus tam pieteikuma

28iesniedzējs uzsver, ka Limbažu dome teritorijas plānošanā

29piemērojusi "nepareizās" tiesību normas, proti, 2004. gada

3013. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 34

31"Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi" (turpmāk -

32Noteikumi Nr. 34) bija jāpiemēro arī pēc 2004. gada

3319. oktobra, kad spēkā stājās Ministru kabineta

342004. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 883 "Vietējās

35pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" (turpmāk -

36Noteikumi Nr. 883).

373. Institūcija, kas izdevusi

38apstrīdēto aktu, - Limbažu dome - atbildes rakstā norāda, ka

39tiesvedība lietā, kas ierosināta pēc pieteikuma iesniedzēja

40pieteikuma, ir izbeidzama, jo iesniegtais pieteikums neatbilst

41Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 panta

42prasībām.

43Limbažu dome uzskata, ka

44pieteikuma iesniedzējs nav ievērojis Satversmes tiesas likuma

4519.2 panta ceturtajā daļā noteikto termiņu, kādā

46pieteikums iesniedzams Satversmes tiesā. Pieteikumu Satversmes

47tiesā var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas

48nolēmuma stāšanās spēkā. Vietējās pašvaldības teritorijas

49plānojums stājas spēkā ar dienu, kad pašvaldības domes (padomes)

50lēmums, ar kuru apstiprināts attiecīgais plānojums un izdoti

51pašvaldības saistošie noteikumi, publicēts laikrakstā "Latvijas

52Vēstnesis". Apstrīdētais plānojums stājās spēkā 2006. gada

5311. februārī. Satversmes tiesas kancelejas zīmogs uz

54pieteikuma iesniedzēja iesniegtās konstitucionālās sūdzības

55liecinot, ka pieteikums Satversmes tiesā iesniegts

562006. gada 24. oktobrī, proti, mēnesi un 13 dienas pēc

57Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā

58daļā noteiktā sešu mēnešu termiņa. Līdz ar to pieteikuma

59iesniegšanas termiņš esot nokavēts un Satversmes tiesai neesot

60tiesību ierosināt lietu.

61Bez tam pieteikuma iesniedzējs

62neesot izmantojis visas iespējas aizstāvēt savas aizskartās

63pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

64Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības lūgt grozīt plānoto (atļauto)

65zemes gabala lietošanas mērķi saskaņā ar Ministru kabineta

662001. gada 31. jūlija noteikumiem Nr. 344

67"Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un

68sistematizācijas kārtība" un Ministru kabineta 2006. gada

6920. jūnija noteikumiem Nr. 496 "Nekustamā īpašuma

70lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas

71mērķu noteikšanas un maiņas kārtība". Tāpat pieteikuma

72iesniedzējam saskaņā ar Noteikumu Nr. 883 5. punktu ir

73tiesības ierosināt grozījumus vietējās pašvaldības teritorijas

74plānojumā. Pieteikuma iesniedzējs šīs tiesības neesot izmantojis,

75līdz ar to pieteikums neatbilstot arī Satversmes tiesas likuma

7619.2 panta otrajai daļai.

77Ministru kabineta 1994. gada

786. septembra noteikumi Nr. 194 "Teritoriālplānošanas

79noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 194) ļāva pašvaldībām

80līdz jauna teritorijas plānojuma pieņemšanas dienai pieņemt

81lēmumu par tobrīd spēkā esošā ģenerālplāna darbības termiņa

82pagarināšanu. Šādu lēmumu Limbažu dome pieņēmusi 1995. gada

8313. jūlijā, līdz jauna teritorijas plānojuma izstrādāšanai

84pagarinot 1985. gada Limbažu pilsētas ģenerālplāna darbības

85termiņu.

86Civillikuma 1082. pants

87noteic, ka īpašuma lietošanas aprobežojumus var noteikt likums.

88Pēc Limbažu domes ieskata, šajā normā ar jēdzienu "likums"

89apzīmēts jebkurš ārējs normatīvais akts, arī pašvaldību saistošie

90noteikumi. Līdz ar to pieteikuma iesniedzējs nevarot izmantot

91savu nekustamo īpašumu, ignorējot teritorijas plānojumā noteiktos

92īpašumtiesību aprobežojumus.

934. Papildu paskaidrojumos

94Limbažu dome norāda, ka pieteikuma iesniedzējs plānojis izmantot

95sev piederošo nekustamo īpašumu pretēji sabiedrības interesēm.

96Pieteikuma iesniedzējam piederošais zemes gabals esot vienīgā

97vieta, kur pilsētas, kā arī tuvējo pagastu bērni var apmeklēt

98atpūtas pasākumus - izbraukuma karuseļus, cirka izrādes un citus

99masu pasākumus kā ikdienā, tā arī svētkos. Atļaujot attiecīgo

100zemes gabalu apbūvēt, Limbažu dome nodarītu neadekvātu zaudējumu

101apkārtējiem nekustamajiem īpašumiem, neatgriezeniski sabojātu

102ainavisko vidi un vietu, kur bērni var atpūsties un

103izklaidēties.

104Limbažu dome norāda, ka

105teritorijas plānošanas procesā pieteikuma iesniedzēja argumenti

106ir uzklausīti un izvērtēti.

107Limbažu dome ar savu rīcību neesot

108radījusi pieteikuma iesniedzējam tiesisko paļāvību uz to, ka

109viņam piederošo zemes gabalu varētu izmantot komercapbūvei.

110Limbažu dome nevarējusi izmantot

111pirmpirkuma tiesības, jo to darīt pašvaldībai liedzot likuma "Par

112valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas

113novēršanu" 8. pants, kas citastarp aizliedz iegādāties

114īpašumā mantu par acīm redzami paaugstinātu cenu. Pēc Limbažu

115domes ieskata, maksa par nekustamo īpašumu bijusi neadekvāta un

116neatbilstoša toreizējai zemes gabala tirgus vērtībai.

1175. Reģionālās attīstības un

118pašvaldību lietu ministrija (turpmāk - Ministrija) norāda, ka

119tā saskaņā ar Noteikumu Nr. 883 42. punktu ir sniegusi

120atzinumu par Limbažu pilsētas teritorijas plānojumu. Atzinumā

121norādīts uz atsevišķām plānojuma grafiskās daļas nepilnībām,

122kuras ieteikts novērst.

123Saskaņā ar Noteikumu Nr. 194

124pārejas jautājumu 2. punktu Limbažu domei lēmums par Limbažu

125pilsētas ģenerālplāna darbības termiņa pagarināšanu bija jāpieņem

126līdz 1994. gada 31. decembrim.

127Pēc Ministrijas ieskata, Limbažu

128pilsētas teritorijas plānojumu varēja pabeigt saskaņā ar

129Noteikumu Nr. 883 normām.

1306. Pēc iepazīšanās ar

131lietas materiāliem pieteikuma iesniedzējs iesniedza papildu

132paskaidrojumus.

133Tajos pieteikuma iesniedzējs

134norāda, ka Limbažu dome, atsakoties no pirmpirkuma tiesību

135izmantošanas, radījusi viņam tiesisko paļāvību uz to, ka

136nekustamo īpašumu Cēsu ielā 24 varēs izmantot komercapbūvei.

137Papildu paskaidrojumos tiek

138atkārtoti norādīts, ka Limbažu dome teritorijas plānošanā

139piemērojusi Noteikumus Nr. 883, nevis Noteikumus Nr. 34

140un ka tas uzskatāms par būtisku pārkāpumu teritorijas plānošanas

141procesā.

142Secinājumu

143daļa

1447. Limbažu dome atbildes

145rakstā lūdz izbeigt tiesvedību, jo lieta esot ierosināta,

146pārkāpjot Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas

147prasības.

148Satversmes tiesas likuma

14929. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka tiesvedību

150lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes

151tiesas lēmumu, ja Satversmes tiesa konstatē, ka lēmums par lietas

152ierosināšanu neatbilst Satversmes tiesas likuma 20. panta

153piektās daļas prasībām.

154Šajā pantā citastarp ir noteikts,

155ka pieteikumam jāatbilst Satversmes tiesas likuma 18. vai

15619.2 panta prasībām.

157Limbažu dome norāda, ka pieteikuma

158iesniedzējs neesot izmantojis visas iespējas aizstāvēt Satversmē

159noteiktās pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības

160līdzekļiem. Līdz ar to, pēc Limbažu domes ieskata, pieteikuma

161iesniedzēja pieteikums neatbilstot Satversmes tiesas likuma

16219.2 panta otrajai daļai. Bez tam esot nokavēts

163Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā

164daļā noteiktais termiņš konstitucionālās sūdzības (pieteikuma)

165iesniegšanai Satversmes tiesā.

166Ņemot vērā minēto, visupirms

167nepieciešams noskaidrot, vai pastāv apstākļi, kas padara

168tiesvedības turpināšanu šajā lietā par neiespējamu.

1698. Satversmes tiesas likuma

17019.2 panta otrā daļa noteic, ka konstitucionālo

171sūdzību (pieteikumu) var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas

172visas iespējas aizstāvēt Satversmē noteiktās pamattiesības ar

173vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (sūdzība augstākai

174institūcijai vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības

175pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai u.c.) vai arī šādu

176iespēju nav.

1778.1. Prasība izmantot visas

178iespējas aizstāvēt savas aizskartās pamattiesības ar vispārējiem

179tiesību aizsardzības līdzekļiem attiecas uz gadījumiem, kad

180pamattiesības tiek aizskartas ar tiesību piemērošanas aktu.

181Šādā gadījumā personai jāizmanto vispārējie tiesību aizsardzības

182līdzekļi, kas paredz iespēju apstrīdēt vai pārsūdzēt tiesību

183piemērošanas aktu, ar kura starpniecību tiesību norma ir

184aizskārusi personas pamattiesības. Konstitucionālā sūdzība

185galvenokārt ir subsidiārs (papildu) cilvēka pamattiesību

186aizsardzības mehānisms gadījumos, kad ar vispārējiem tiesību

187aizsardzības līdzekļiem nav iespējams novērst pamattiesību

188aizskārumu.

189Saskaņā ar Teritorijas plānošanas

190likuma 1. pantu teritorijas plānojums ir ilgtermiņa

191teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums,

192kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā

193kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam

194rakstiski un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta

195plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī šīs teritorijas

196izmantošanas aprobežojumi.

197Savukārt Noteikumu Nr. 883

19845. punkts noteic, ka vietējās pašvaldības dome apstiprina

199vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un kā pašvaldības

200saistošos noteikumus izdod tā grafisko daļu un teritorijas

201izmantošanas un apbūves noteikumus.

202Līdz ar to vietējās pašvaldības

203teritorijas plānojums formāli ir ārējais normatīvais akts, kas ir

204saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai un kalpo

205par tiesisko pamatu konkrētu lēmumu pieņemšanai, piemēram,

206būvniecības procesa sākšanai.

207Tomēr atsevišķas vietējās

208pašvaldības teritorijas plānojuma daļas pēc rakstura vairāk

209līdzinās nevis normatīviem, t.i., tiesību normas ietverošiem

210tiesību aktiem, bet individuāliem, t.i., tiesību normu

211piemērošanas aktiem. Piemērojot teritorijas plānošanas tiesību

212normas un principus, vietējās pašvaldības ar teritorijas

213plānojumu noteic konkrētu teritoriju plānotās (atļautās)

214izmantošanas veidus. Līdz ar to katram zemes īpašniekam piederošā

215nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apjomu nosaka tās

216teritorijas atļautais izmantošanas veids, kurā šis īpašums

217atrodas.

218Ar vietējās pašvaldības

219teritorijas plānojumu noteiktais īpašumtiesību ierobežojums ir

220tiešs, jo plānojums nepastarpināti sabiedrības interesēs ierobežo

221privātpersonas tiesības uz īpašumu.

2228.2. Limbažu dome atbildes

223rakstā norāda, ka pieteikuma iesniedzējs nav izmantojis iespējas

224aizstāvēt savas aizskartās pamattiesības Noteikumu Nr. 883

2255. punktā paredzētajā kārtībā. Šajā punktā ir noteikts, ka

226vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumi ir vietējās

227pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānotās (atļautās)

228izmantošanas un izmantošanas aprobežojumu izmaiņas.

229Limbažu dome uzskata, ka par

230tiesību aizsardzības līdzekli būtu uzskatāma pieteikuma

231iesniedzēja vēršanās vietējās pašvaldības domē, lai panāktu

232vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumus.

233Personai paredzētās tiesības

234ierosināt grozījumus tiesību aktā nav uzskatāmas par vispārēju

235tiesību aizsardzības līdzekli, jo šādā procedūrā netiek

236pārbaudīts tiesību normas tiesiskums, t.i., atbilstība augstāka

237juridiskā spēka tiesību normām.

2388.3. Limbažu dome uzskata,

239ka pieteikuma iesniedzējs nav izmantojis kā tiesību aizsardzības

240līdzekli iespēju, kuru paredz Ministru kabineta 2001. gada

24131. jūlija noteikumi Nr. 344 "Nekustamā īpašuma

242lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtība" un

2432006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 496 "Nekustamā

244īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma

245lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība", proti,

246pieteikuma iesniedzējs nav vērsies pašvaldības domē ar lūgumu

247grozīt plānoto (atļauto) zemes gabala lietošanas mērķi.

248Minētie Ministru kabineta

249noteikumi regulē kārtību, kādā nosaka vai maina nekustamā īpašuma

250(zemes vienības) lietošanas mērķi kadastrālās vērtēšanas

251vajadzībām. Ņemot vērā zemes gabala kadastrālo vērtību, tiek

252noteikts nekustamā īpašuma nodokļa apmērs. Taču konkrēta

253nekustamā īpašuma lietošanas mērķi var noteikt vienīgi ievērojot

254teritorijas plānojumā atļauto teritorijas izmantošanas veidu. Tā

255kā šie Ministru kabineta noteikumi attiecas uz fiskālo (nodokļu

256iekasēšanas), nevis teritorijas plānošanas jomu, tajos

257reglamentētā kārtība nav saistāma ar kārtību, kādā izdarāmi

258grozījumi vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

259Tātad ar šā tiesiskā mehānisma

260palīdzību pieteikuma iesniedzējs nevar novērst Satversmē noteikto

261pamattiesību iespējamo aizskārumu un panākt teritorijas plānojuma

262atcelšanu.

263Likuma "Par pašvaldībām"

26449. panta pirmā daļa paredz reģionālās attīstības un

265pašvaldību lietu ministra tiesības ar motivētu rīkojumu apturēt

266nelikumīgu domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu vai citu

267normatīvo aktu, vai to atsevišķu punktu darbību. Pēc šā rīkojuma

268saņemšanas vietējās pašvaldības domei (padomei) jāizskata

269jautājums par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā

270akta, vai to atsevišķu punktu atcelšanu. Attiecībā uz vietējo

271pašvaldību pieņemtajiem teritorijas plānojumiem šīs reģionālās

272attīstības un pašvaldību lietu ministra pilnvaras konkretizē arī

273Teritorijas plānošanas likuma 7.1 pants.

274Līdz ar to privātpersonai ir

275iespēja vērsties pie reģionālās attīstības un pašvaldību lietu

276ministra ar iesniegumu, lūdzot ministru izmantot tiesības apturēt

277nelikumīgu teritorijas plānojumu darbību. Tomēr reģionālās

278attīstības un pašvaldību lietu ministra tiesības apturēt

279nelikumīgu teritorijas plānojumu darbību uzskatāmas par

280specifisku tiesību aizsardzības līdzekli, kura izmantošana ir

281atkarīga no ministra viņam piešķirtās rīcības brīvības ietvaros

282izdarītajiem lietderības apsvērumiem, bet ne par efektīvu tiesību

283aizsardzības līdzekli Satversmes tiesas likuma izpratnē.

284Tādēļ vienīgais efektīvais tiesību

285aizsardzības līdzeklis, ko persona var izmantot, lai panāktu tāda

286vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma atcelšanu, kuru

287persona uzskata par prettiesisku, ir pieteikuma iesniegšana

288Satversmes tiesā.

2899. Satversmes tiesas likuma

29019.2 panta ceturtā daļa noteic, ka konstitucionālo

291sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu

292laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma stāšanās spēkā.

2939.1 Saskaņā ar Teritorijas

294plānošanas likuma 6. panta sesto daļu vietējās pašvaldības

295teritorijas plānojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad

296lēmums par pašvaldības saistošo noteikumu izdošanu publicēts

297laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

298Limbažu domes 2006. gada

29925. janvāra lēmums, ar kuru apstiprināti pašvaldības

300saistošie noteikumi Nr. 4 "Limbažu pilsētas teritorijas

301plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves

302noteikumi", publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"

3032006. gada 10. februārī.

304Tā kā pieteikuma iesniedzēja

305pieteikums Satversmes tiesā iesniegts 2006. gada

30624. oktobrī, t.i., pēc septiņiem mēnešiem un 13 dienām no

307iepriekšminētā datuma, Limbažu dome secina, ka pieteikuma

308iesniedzējs konstitucionālo sūdzību iesniedzis pēc Satversmes

309tiesas likuma 19.2 panta ceturtajā daļa noteiktā sešu

310mēnešu termiņa (sk. lietas materiālu 69. lpp.).

3119.2 Vispārēji procesuālie

312termiņi pieteikuma iesniegšanai tiek noteikti tiesiskās

313stabilitātes labad, proti, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu

314saprātīgā periodā un aizsargātu otras puses paļāvību uz to, ka

315konflikta risinājums vēlāk netiks pārskatīts (sk. Satversmes

316tiesas 2002. gada 26. novembra sprieduma lietā

317Nr. 2002-09-01 secinājumu daļas 1. punktu).

318Ja Satversmē noteikto pamattiesību

319aizsardzībai nav paredzēta iespēja izmantot vispārējos tiesību

320aizsardzības līdzekļus, tad individuālais tiesību akts, kas

321radījis iespējamo tiesību aizskārumu, ir uzskatāms par "pēdējas

322institūcijas nolēmumu".

323Teritorijas plānojuma grafiskā

324daļa ir atzīstama par šādu "pēdējās institūcijas nolēmumu"

325Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtās

326daļas izpratnē. Tomēr teritorijas plānojums kopumā formāli ir

327normatīvs akts un tāpēc uz to nevar attiecināt Satversmes tiesas

328likumā noteikto sešu mēnešu termiņu.

329Ne Satversmes tiesas likums, ne

330Teritorijas plānošanas likums un citi teritorijas plānošanu

331regulējošie normatīvie akti neparedz termiņu, kādā persona var

332Satversmes tiesā pārsūdzēt vietējās pašvaldības teritorijas

333plānojumus. Šāda termiņa trūkums varētu nonākt pretrunā ar

334tiesiskās stabilitātes principu, sevišķi gadījumos, kad vietējās

335pašvaldības teritorijas plānojums tiek pārsūdzēts ilgu laiku pēc

336tā pieņemšanas, bet citas personas ir paļāvušās uz tā nemainīgumu

337un atbilstoši teritorijas plānojumam plānojušas savu rīcību.

338Taču noteikt termiņu, kādā

339personas var Satversmes tiesā pārsūdzēt teritorijas plānojumus,

340kas aizskar personām Satversmē noteiktās pamattiesības, - tas ir

341likumdevēja kompetencē ietilpstošs jautājums.

342Ņemot vērā

343minēto, izbeigt tiesvedību lietā nav pamata.

34410. Satversmes