Par Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punkta, ciktāl tas nosaka aizliegumu personai, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, strādāt par maksātnespējas administratoru, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu

atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes

106. panta pirmajam teikumam.

Satversmes 106. panta pirmais teikums noteic, ka ikvienam

ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu

atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Satversmes

106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības ir

attiecināmas uz administratoriem (sk. Satversmes tiesas

2015. gada 21. decembra sprieduma lietā

Nr. 2015-03-01 14.1. punktu). Taču likumdevējs var

noteikt prasības konkrētai profesionālai darbībai, ciktāl tas

nepieciešams sabiedrības interesēs (sk. Satversmes tiesas

2022. gada 15. decembra sprieduma lietā

Nr. 2021-41-01 11.2. punktu).

Maksātnespējas likuma 13. pants nosaka prasības un

ierobežojumus attiecībā uz administratora amatu. Apstrīdētā norma

paredz, ka par administratoru nevar būt persona, pret kuru

kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu

izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata.

No lietas materiāliem ir konstatējams, ka persona, par kuras

tiesībām ieņemt amatu ir administratīvajā lietā jālemj Pieteikuma

iesniedzējam, kopš 2007. gada ieņēmusi administratora amatu,

taču 2019. gadā Maksātnespējas kontroles dienests

konstatējis, ka uz personu attiecas apstrīdētajā normā noteiktais

aizliegums, jo persona, būdama nepilngadīga, tika saukta pie

kriminālatbildības, bet kriminālprocess par tīšu noziedzīgu

nodarījumu tika izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata.

Pamatojoties uz apstrīdēto normu, persona tika atcelta no

administratora amata. Tādējādi apstrīdētā norma liedz šai

personai turpināt ieņemt administratora amatu.

Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo

personai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās

tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos.