11. pants

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma

satversmību, visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts

ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu un tādā likumdošanas

procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam.

2010. gada 26. jūlijā Saeima pieņēma Maksātnespējas

likumu, kura 13. panta otrās daļas 4. punktā tika

ietverts arī aizliegums būt par administratoru personai, pret

kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu

izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata. Savukārt ar

2017. gada 6. janvāra likuma "Grozījumi

Maksātnespējas likumā" 8. punktu šis aizliegums tādā

pašā redakcijā ietverts Maksātnespējas likuma 13. panta

otrās daļas 3. punktā. Likums izsludināts 2017. gada

5. janvārī oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis" Nr. 5 un stājās spēkā 2017. gada

6. janvārī.

Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus par apstrīdētās

normas pieņemšanas un izsludināšanas kārtību, un arī Satversmes

tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta un

izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā

kārtībā, ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām un

pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast no tās

izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās

piemērošanas sekas.

Savukārt jautājums par to, vai likumdevējs likumprojekta

izstrādes procesā ir vērtējis tādu apstākli, ka ierobežojums ir

noteikts uz mūžu, pēc būtības ir saistīts ar jautājumu par to,

vai likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir ievērojis

samērīguma principu. Tādējādi attiecīgos apsvērumus Satversmes

tiesa pārbaudīs, vērtējot apstrīdētajā normā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma samērīgumu.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu tiesību normu.