Par Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punkta, ciktāl tas nosaka aizliegumu personai, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, strādāt par maksātnespējas administratoru, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir

jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, jo

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad.

Saeima norāda, ka administratoram ir būtiska loma

maksātnespējas procesā un nav pieļaujams tas, ka varētu rasties

šaubas par viņa autoritāti, objektivitāti un likumpaklausību.

Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums esot noteikts

galvenokārt tādēļ, lai persona, kuras rīcība ir atbildusi

Krimināllikumā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāvam un ir

veikta ar nodomu, nekaitētu maksātnespējas procesam un

administratoru autoritātei. Tādējādi apstrīdētās normas

leģitīmais mērķis esot demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība.

Arī Pieteikuma iesniedzējs tam piekrīt.

Turpretī Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka

pamattiesību ierobežojumam, kura nolūks ir veicināt

maksātnespējas procesa efektīvu un tiesisku norisi un sabiedrības

uzticēšanos maksātnespējas procesa tiesiskā regulējuma

efektivitātei, ir šādi leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību un

sabiedrības labklājības aizsardzība (sk. Satversmes tiesas

2015. gada 21. decembra sprieduma lietā

Nr. 2015-03-01 24.3. punktu). Kā jau tika minēts

iepriekš, administratoram ir jānodrošina efektīva un tiesiska

juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesa norise un tā

mērķu sasniegšana. Administratoram ir būtiska loma kreditora un

parādnieku tiesību aizsardzības nodrošināšanā. Tādēļ

administratora amatā nedrīkstētu atrasties personas, kuras mazina

gan konkrētajā procesā iesaistīto personu, gan visas sabiedrības

uzticēšanos maksātnespējas procesam un administratora amatam.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu

personu tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība.