Par Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punkta, ciktāl tas nosaka aizliegumu personai, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, strādāt par maksātnespējas administratoru, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

Satversmes tiesai jāpārbauda tas, vai izraudzītie līdzekļi ir

piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

izraudzītajiem līdzekļiem šos mērķus var sasniegt.

Lai vairotu uzticēšanos administratora profesijai, ir

nepieciešams tai piesaistīt personas ar labu reputāciju un

augstiem ētikas standartiem. Personas iepriekš izdarīts tīšs

noziedzīgs nodarījums var ietekmēt priekšstatu par administratora

personīgajām īpašībām un ētikas standartiem. Ja šāda persona

pilda administratora pienākumus, var rasties šaubas par to un

mazināties uzticēšanās maksātnespējas jomai un administratoru

autoritātei kopumā. Apstrīdētā norma liedz kļūt par

administratoru visām personām, pret kurām kriminālprocess par

tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu

nereabilitējoša pamata.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu

sasniegšanai.