Sākums › Likumi › Par Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punkta, ciktāl tas nosaka aizliegumu personai, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, strādāt par maksātnespējas administratoru, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam › 7. pants

Par Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punkta, ciktāl tas nosaka aizliegumu personai, attiecībā uz kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata, strādāt par maksātnespējas administratoru, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - biedrība

"Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru

asociācija" - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst

Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta

pirmajam teikumam.

Biedrība norāda uz to, ka izskatāmajā gadījumā persona

kriminālpārkāpumu izdarījusi, būdama nepilngadīga, un tāpēc būtu

jāvērtē, vai apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums ir

samērīgs un nepieciešams noteiktajā apmērā. Personai, lai gan

pret to kriminālprocess tika izbeigts uz nereabilitējoša pamata,

tomēr sākotnēji bijusi iespēja praktizēt administratora amatā.

Persona esot varējusi paļauties uz to, ka pati atbilst

administratoram izvirzītajām prasībām.