8. pants

Pieaicinātā persona -

Mg. iur. Gaidis Bērziņš - norāda, ka

apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums nav

samērīgs.

Administratori, nodrošinot maksātnespējas procesu norisi,

rīkojoties ne tikai kreditoru, bet arī valsts interesēs.

Apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums esot

saistīts ar sabiedrībai nozīmīgu funkciju godprātīgu

īstenošanu.

Apstrīdētajā normā esot ietverta prezumpcija, ka tādas

personas, attiecībā uz kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata,

atrašanās administratora amatā visos gadījumos var ietekmēt

profesijas prestižu. Šāds ierobežojums būtu pamatojams ar

sabiedrības interesēm tikai tad, ja izdarītais pārkāpums pēc sava

rakstura vispār nebūtu savienojams ar administratora pienākumu

pildīšanu. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums ļaujot

sasniegt leģitīmo mērķi tikai daļēji, jo izslēdzot iespēju

kandidēt uz administratora amatu pat augsti kvalificētiem

speciālistiem, kuri neapdraud leģitīmā mērķa sasniegšanu.

Leģitīmo mērķi varot sasniegt ar mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem. Piemēram, ierobežojums varētu tikt saistīts ar

sodāmības laiku, nevis noteikts uz mūžu. Mazāk ierobežojošs

līdzeklis būtu arī individuāla vērtēšana, noskaidrojot, piemēram,

personas attieksmi pret savulaik izdarīto noziedzīgo nodarījumu,

dzīvesveidu pēc tā izdarīšanas un iespējamo demokrātiskas valsts

iekārtas apdraudējumu.

Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas

3. punkts pieļaujot to, ka persona, kura ir sodīta par

noziedzīgu nodarījumu, pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas var

pretendēt uz administratora amatu. Tādējādi persona, attiecībā uz

kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, tiekot

nostādīta nelabvēlīgākā situācijā nekā persona, kura bijusi

notiesāta.

Secinājumu

daļa