Par Maksātnespējas likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta, ciktāl tas attiecas uz personām, kuras savu darbību maksātnespējas procesa administratora amatā ir uzsākušas saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" 13.panta prasību par augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 7.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 106.pantam

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu un

apstrīdēto pārejas noteikumu (turpmāk - apstrīdētais regulējums),

- Saeima - norāda, ka nepiekrīt Pieteikumu iesniedzēju

viedoklim. Saeima uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst

augstāka juridiskā spēka normām, un lūdz atzīt apstrīdēto

regulējumu par atbilstošu Satversmes 1., 91. un 106. pantam.

Saeima nenoliedz, ka apstrīdētā norma paredz Pieteikumu

iesniedzējiem Satversmes 106. pantā noteikto pamattiesību

ierobežojumu, taču tam esot leģitīms mērķis un tas atbilstot

samērīguma principam. Vienlaikus Saeima, atsaucoties uz

Satversmes tiesas praksi, norāda, ka robežas personas tiesībām

brīvi izvēlēties nodarbošanos ir noteiktas jau pašā Satversmes

106. pantā, proti, attiecībā uz katru nodarbošanos izvirzāmās

kvalifikācijas prasības ietver minimālo izglītības līmeni,

teorētisko zināšanu, prasmes un atbildības pakāpi, kas

nepieciešama atbilstošo darba uzdevumu sekmīgai izpildei.

Saeima uzsver, ka administratoram

maksātnespējas procesā ir galvenā nozīme efektīvā un objektīvā

maksātnespējas tiesību aktu piemērošanā. Administratora pienākums

esot aizsargāt parādnieka aktīvus un to vērtību, kā arī kreditoru

un darba ņēmēju intereses. Tāpēc esot būtiski, lai

administratoram būtu pienācīga kvalifikācija, kā arī tādas

zināšanas, pieredze un personiskās īpašības, kas nodrošinātu

efektīvu maksātnespējas procesa norisi un vispārēju uzticēšanos

maksātnespējas normatīvajam regulējumam. Tādējādi apstrīdētā

regulējuma leģitīmais mērķis esot maksātnespējas procesa

tiesiska, efektīva un nepārtraukta norise, kas saskaņā ar

Satversmes 116. pantu atbilstot citu personu tiesību aizsardzības

interesēm.

Apstrīdētā norma prasot, lai administrators būtu ieguvis otrā

līmeņa augstāko profesionālo izglītību, kura ietver jurista

kvalifikāciju. Tāpat persona atbilstu apstrīdētās normas

prasībām, ja iegūtu augstāko akadēmisko izglītību, proti,

atbilstoši Augstskolu likuma 3. panta otrajai daļai saņemtu

bakalaura vai maģistra grādu. Savukārt apstrīdētajā normā

lietotie vārdi "zinātniskais grāds" Augstskolu likuma

izpratnē tiesiskas sekas neradot un līdz šim neesot radījuši.

Saeima uzskata administratoriem izvirzīto prasību pēc

augstākās juridiskās izglītības par loģisku un nepieciešamu, jo

administratora pienākumi esot galvenokārt juridiska rakstura

darbības. Neesot citu līdzekļu, kas garantētu to, ka visiem

administratoriem neatkarīgi no viņu praktiskā darba pieredzes ir

tiesību normu efektīvai piemērošanai nepieciešamās zināšanas.

Valsts atzīts diploms par augstākās juridiskās izglītības

iegūšanu esot pietiekams apliecinājums tam, ka administrators

ieguvis zināšanas attiecīgajā tiesību jomā, un to nevarot

uzskatīt tikai par formalitāti.