Par Maksātnespējas likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta, ciktāl tas attiecas uz personām, kuras savu darbību maksātnespējas procesa administratora amatā ir uzsākušas saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" 13.panta prasību par augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 7.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 106.pantam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

Tieslietu ministrija (turpmāk - Tieslietu ministrija) -

uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 1., 91. un

106. pantam. Tas esot vērsts uz maksātnespējas procesa kvalitātes

paaugstināšanu. Apstrīdētais regulējums negarantējot konkrētām

personām tiesības ieņemt administratora amatu, bet gan

nodrošinot, lai to ieņemtu personas ar piemērotu kvalifikāciju.

Lielākā daļa no administratora pienākumiem esot juridiska

rakstura darbības.

Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, apstrīdētā regulējuma

mērķis ir nodrošināt to, ka visiem administratoriem ir jurista

kvalifikācija, un tādējādi garantēt, ka administratori ir spējīgi

realizēt efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa,

juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas

maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu. Šis mērķis

esot saistīts gan ar demokrātisko valsts iekārtu, gan ar

sabiedrības drošību.

Atsaucoties uz Ministru kabineta 2010. gada 18. maija

noteikumiem Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru,

profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas

pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un

aktualizēšanas kārtību", Tieslietu ministrija uzsver, ka

administratora profesija esot ietverta jurista profesijas

standartā.

Maksātnespējas likums ieviešot daudzas novitātes un būtiski

mainot maksātnespējas procesa sistēmu Latvijā. Līdz ar to esot

mainījusies arī administratora loma šajā sistēmā un bijis

nepieciešams pārskatīt administratoram izvirzāmās prasības.

Apstrīdētais regulējums administratoram piešķirot plašākas

pilnvaras un uzliekot lielāku atbildību nekā iepriekšējais

regulējums.

Tieslietu ministrija uzsver, ka valsts atzīts diploms par

augstākās juridiskās izglītības iegūšanu esot pietiekams un

nepieciešams apliecinājums tam, ka administrators ieguvis

zināšanas tiesību zinātnēs. Pretējā gadījumā jebkura prasība pēc

konkrētas izglītības varētu tikt uzskatīta tikai par formalitāti

un personas varētu atsaukties uz pietiekamām zināšanām, kas

iegūtas praksē. Noteikumos Nr. 1038 paredzētā administratoru

apmācība nevarot aizvietot augstākās izglītības iestādē iegūtu

kompetenci un neesot alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas

līdzeklis. Apstrīdētais regulējums paredzot pietiekamu pārejas

periodu, kurā administratori, kuriem nav juridiskās izglītības,

var to iegūt. Atšķirīgā attieksme pret Pieteikumu iesniedzējiem

un citām personu grupām, uz kurām norādīts pieteikumos, esot

noteikta pēc objektīva kritērija, proti, pēc izglītības.