107. pantsir attiecināms arī uz administratora tiesībām

ir attiecināms arī uz administratora tiesībām

1saņemt atlīdzību.

2Apstrīdētā norma paredz gadījumus, kad Maksātnespējas likuma

3169. pantā regulētā administratora atlīdzība netiek

4noteikta. Kā jau norādīts iepriekš šajā spriedumā, Pieteikuma

5iesniedzēja tika atcelta no maksātnespējas procesa apstrīdētajā

6normā paredzēto apstākļu dēļ un viņai tika liegtas tiesības

7saņemt atlīdzību par jau padarīto darbu.

8Līdz ar to apstrīdētā norma

9Pieteikuma iesniedzējai ierobežo Satversmes 107. panta

10pirmajā teikumā noteiktās tiesības saņemt veiktajam darbam

11atbilstošu samaksu.

1212. Noskaidrojot, vai ar apstrīdētajām normām

13noteiktais Pieteikuma iesniedzējas tiesību ierobežojums ir

14attaisnojams, Satversmes tiesai jāvērtē:

151) vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu;

162) vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis;

173) vai ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi

18(sal. sk. Satversmes tiesas 2008. gada

1921. oktobra sprieduma lietā Nr. 2008-02-01

2011. punktu).

2113. Lai izvērtētu, vai Satversmes 107. pantā

22ietverto pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

23kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jānoskaidro:

241) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

25paredzēto kārtību;

262) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

27normatīvo aktu prasībām;

283) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

29varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

30paredzēt tā piemērošanas sekas (sal. sk. Satversmes

31tiesas 2021. gada 28. janvāra sprieduma lietā

32Nr. 2020-29-01 19. punktu).

33Turklāt pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā

34likumdošanas procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam

35(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta

36sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 25. punktu).

37Izskatāmajā lietā nav strīda par apstrīdētās normas

38pieņemšanas un izsludināšanas kārtību, un arī Satversmes tiesai

39nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta un

40izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā

41kārtībā, kā arī ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu

42prasībām.

43Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētās normas izstrādē

44likumdevējs neesot ievērojis labas likumdošanas principu, jo,

45pieņemot apstrīdēto normu, neesot izvērtēta tās atbilstība

46Satversmes 107. pantam un starptautisko tiesību normām.

47Saeimas kārtības rullis ievērojamu likumprojekta sagatavošanas

48darba daļu uztic Saeimas komisijām. Atbildīgā komisija nodrošina,

49ka likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē tiek sagatavots

50pilnvērtīgi (sk. Satversmes tiesas 2021. gada

5112. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106

5224.1.1. punktu). Likumprojekta izvērtēšana tika

53uzticēta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

54komisijai (turpmāk - atbildīgā komisija).

55Sagatavojot likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā,

56atbildīgā komisija ietvēra priekšlikumu attiecībā uz apstrīdētās

57normas redakciju. Tas paredzēja, ka administratoram atsevišķos

58gadījumos, kad viņš tiek atcelts no maksātnespējas procesa,

59netiek noteikta atlīdzība (sk. lietas materiālu

602. sēj.93. lp.). Izskatot likumprojektu trešajā

61lasījumā, Saeimas sēdē tika atbalstīts atbildīgās komisijas

62priekšlikums pieņemt apstrīdēto normu tās sagatavotajā redakcijā

63(sk. Saeimas 2010. gada 17. jūnija sēdes

64stenogrammu).

65Fakts, ka priekšlikums pieņemt apstrīdēto normu Saeimai tika

66iesniegts tikai pirms likumprojekta trešā lasījuma, pats par sevi

67nenozīmē, ka likums, kurā šis priekšlikums iekļauts, būtu

68pieņemts neatbilstošā kārtībā. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli

69likumprojekta izskatīšanas gaitā attiecīgu pantu, tā daļu vai

70grozījumus tiesību normā var iekļaut gan otrajā, gan arī trešajā

71lasījumā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

7211. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-12-01

7331.2. punktu). Tomēr arī tad, ja priekšlikumi

74Saeimai ir iesniegti tikai pirms likumprojekta izskatīšanas

75trešajā lasījumā, likumdevējam atbilstoši labas likumdošanas

76principam ir pienākums izvērtēt likumprojektā paredzēto tiesību

77normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, tostarp

78Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību

79normām, saskaņot likumprojektā paredzētās tiesību normas un

80tiesību sistēmā jau pastāvošās tiesību normas un nodrošināt, ka

81likumdošanas procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto

82personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi

83pret likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu

84(sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

8513. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01

8617. punktu un 2020. gada 11. jūnija

87sprieduma lietā Nr. 2019-12-01 31.2. punktu).

88No atbildīgās komisijas sēžu protokoliem izriet, ka sēdē, kurā

89tika lemts par likumprojekta sagatavošanu izskatīšanai Saeimā

90trešajā lasījumā, likumprojekts tika apspriests

91(sk. lietas materiālu 2. sēj. 74.-75. lp.).

92Atbildīgās komisijas sēdē, kurā Maksātnespējas likums tika

93sagatavots otrreizējai caurlūkošanai, piedalījās deputāti, kā arī

94vairākas uzaicinātās personas, tostarp Latvijas Komercbanku

95asociācijas pārstāvis, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas

96pārstāvji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras

97pārstāve, Maksātnespējas administrācijas (šobrīd - Maksātnespējas

98kontroles dienests) pārstāvis Helmuts Jauja, Tieslietu

99ministrijas pārstāve un Gaidis Bērziņš (sk. lietas

100materiālu 2. sēj. 53. lp.). Tādējādi likumprojekta

101un Maksātnespējas likuma apspriešanā piedalījās gan vairāki

1029. Saeimas deputāti, gan maksātnespējas nozares speciālisti

103un lietpratēji. Pieaicinātā persona

104Mg. iur. Helmuts Jauja citstarp norāda, ka

105apstrīdētā norma tika apspriesta ar maksātnespējas sistēmā

106iesaistīto personu interešu pārstāvjiem: uzņēmēju organizācijām,

107Latvijas Kredītņēmēju asociāciju un administratoru asociāciju

108(sk. lietas materiālu 2. sēj.96. lp.).

109Tādējādi Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt to, ka

110apstrīdētā norma tika apspriesta un izvērtēta atbilstoši labas

111likumdošanas principa izvirzītajām prasībām. Ievērojot iepriekš

112minēto, Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās normas

113pieņemšanas procesā nav konstatējami likumdošanas procedūras

114pārkāpumi.

115Līdz ar to apstrīdētajā normā

116ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

117kārtībā pieņemtu likumu.

11814. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir

119jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

120ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

121labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada

12230. marta sprieduma lietā Nr. 2021-23-01

12320. punktu).

124Pieteikuma iesniedzēja apšauba to, ka apstrīdētajai normai ir

125kāds no Satversmes 116. pantā minētajiem leģitīmajiem

126pamattiesību ierobežošanas mērķiem, tomēr norāda, ka apstrīdētās

127normas leģitīmais mērķis varētu būt citu cilvēku, proti,

128parādnieka un kreditoru, tiesību aizsardzība.

129Savukārt Saeima norāda, ka ar apstrīdēto normu radītās

130negatīvās mantiskās sekas varot atturēt administratoru no

131pārkāpumu izdarīšanas, tādā veidā aizsargājot parādnieku un

132kreditoru tiesības un intereses, kā arī saglabājot sabiedrības

133uzticēšanos efektīvam un likumīgam maksātnespējas procesam.

134Efektīvs un likumam atbilstošs maksātnespējas process esot viens

135no faktoriem, kas nodrošina ekonomisko izaugsmi un stabilitāti.

136Tādējādi ar apstrīdēto normu noteiktā pamattiesību ierobežojuma

137leģitīmie mērķi esot citu cilvēku tiesību un sabiedrības

138labklājības aizsardzība.

139Apstrīdētajā normā minētie apstākļi, kuru dēļ administratoram

140netiek noteikta atlīdzība, pēc jēgas un būtības ir vērsti uz to,

141lai liegtu saņemt atlīdzību tādam administratoram, kurš nav savus

142pienākumus pildījis godprātīgi un labā ticībā. Maksātnespējas

143likumā paredzētā atlīdzība administratoram netiekot noteikta tad,

144ja viņa rīcība bijusi tik lielā mērā prettiesiska, ka viņš

145atceļams no pienākumu veikšanas konkrētā juridiskās personas

146maksātnespējas procesā (sk. Maksātnespējas kontroles

147dienesta viedokli lietas materiālu 2. sēj.

14821. lp).

149Pretējs situācijas risinājums nelabvēlīgi ietekmētu

150sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas procesa tiesiskā

151regulējuma efektivitātei un paša maksātnespējas procesa

152tiesiskumam. Tāpat tiktu nelabvēlīgi ietekmētas tajā iesaistīto

153kreditoru ekonomiskās intereses, jo citstarp tiktu aizkavēta

154kreditoru prasījumu atgūšana un parādnieka aktīvu atgriešana

155komerctiesiskajā apritē (sk. tiesībsarga viedokli lietas

156materiālu 2. sēj. 15. lp. un

157Mg. iur. Helmuta Jaujas viedokli lietas materiālu

1582. sēj. 96. un 98.-99. lp.).

159Maksātnespējas jomas kvalitāte kopumā ir būtiska Latvijas

160sabiedrības interešu aizsardzībai. Attiecībā uz administratoriem

161esot paredzamas paaugstinātas prasības, pienākumi un atbildība,

162kuru izpildi un ievērošanu neesot iespējams panākt, ja fakts tiek

163konstatēts vien pēc tam, kad tas jau ir noticis. Tādējādi

164apstrīdētajā normā paredzētajam liegumam ir arī preventīva

165funkcija, proti, tas ļauj mazināt risku, ka administrators varētu

166pārkāpt maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu un ļaunprātīgi

167izmantot viņam likumā noteiktās pilnvaras

168(sk. tiesībsarga viedokli lietas materiālu 2. sēj.

16914. lp. un Tieslietu ministrijas viedokli lietas materiālu

1702. sēj. 26. lp.).

171Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka tiesiskajā

172regulējumā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam, kura nolūks ir

173veicināt maksātnespējas procesa efektīvu un tiesisku norisi un

174sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas procesa tiesiskā

175regulējuma efektivitātei, ir leģitīmi mērķi - citu cilvēku

176tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība

177(sk. Satversmes tiesas 2015. gada 21. decembra

178sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 24.3. punktu).

179Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir vērsts

180uz to, lai atturētu administratoru no pārkāpumu izdarīšanas, bet

181gadījumā, kad pārkāpums ir izdarīts, netiktu noteikts tas labums,

182kas viņam tiktu piešķirts tad, ja maksātnespējas process būtu

183administrēts atbilstoši tiesību normām. Tādā veidā tiek

184nodrošināta maksātnespējas procesa efektīva un tiesiska norise,

185kā arī aizsargātas parādnieka un kreditoru mantiskās intereses -

186naudas līdzekļi un materiālās vērtības saglabājas parādnieka

187mantā, no kuras var segt kreditoru prasījumus, un, ja iespējams,

188tiek atjaunota parādnieka maksātspēja. Ar apstrīdēto normu tiek

189veicināta arī sabiedrības uzticēšanās tam, ka maksātnespējas

190procesa tiesiskais regulējums ir efektīvs un maksātnespējas

191procesi valstī ir tiesiski.

192Līdz ar to apstrīdētajā normā

193ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu

194cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība.

19515. Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma

196samērīgumu, Satversmes tiesai jāpārbauda:

1971) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa

198sasniegšanai jeb vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo

199mērķi;

2002) vai šāda rīcība ir nepieciešama jeb vai leģitīmo mērķi

201nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem

202līdzekļiem;

2033) vai ierobežojums ir atbilstošs jeb vai labums, ko iegūst

204sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto

205kaitējumu.

206Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst

207kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma

208principam un ir prettiesiska (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2092015. gada 21. decembra sprieduma lietā

210Nr. 2015-03-01 25. punktu).

21116. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

212leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis

213tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2142020. gada 28. septembra sprieduma lietā

215Nr. 2019-37-0103 21. punktu).

216Pieteikuma iesniedzēja pēc būtības neapstrīd to, ka ar

217apstrīdēto normu var sasniegt tās leģitīmo mērķi - citu cilvēku

218tiesību aizsardzība. Pēc Saeimas ieskata, ar apstrīdēto normu

219tiek sasniegti abi leģitīmie mērķi, proti, gan citu cilvēku

220tiesību, gan sabiedrības interešu aizsardzība.

221Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 26. panta otro daļu

222administrators nodrošina efektīvu un likumīgu juridiskās personas

223maksātnespējas procesa norisi un tā mērķu sasniegšanu. Pildot

224savus pienākumus šajā procesā, administratoram ir jāievēro

225normatīvajos aktos izvirzītās prasības un noteikumi. Ja

226administrators tos pārkāpj, tad atbilstoši Maksātnespējas likuma

22722. panta otrajai daļai viņš var tikt atcelts no konkrētā

228procesa. Apstrīdētā norma paredz, ka atsevišķos gadījumos

229atceltajam administratoram netiek noteikta atlīdzība, tas ir,

230netiek pieļauta tāda situācija, ka atlīdzību saņem

231administrators, kurš ir būtiski pārkāpis normatīvo aktu

232prasības.

233Saeima norāda, ka apstrīdētā norma potenciāli attur

234administratoru no prettiesiskas rīcības (sk. lietas

235materiālu 1. sēj. 139. lp.). Arī tiesībsargs

236norāda, ka apstrīdētajā normā paredzētais liegums motivē

237administratoru izvairīties no prettiesiskas rīcības. Šis liegums

238varot veicināt sabiedrības pārliecību par maksātnespējas procesa

239tiesiskā regulējuma efektivitāti un administratoru rīcības

240atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, jo administratoram ir

241tiesības saņemt atlīdzību un tādējādi gūt labumu no konkrētā

242procesa vienīgi tad, ja viņa rīcība šā procesa ietvaros bijusi

243tiesiska un viņš nav pieļāvis tādus pārkāpumus, kuru dēļ varētu

244tikt no procesa atcelts (sk. lietas materiālu

2452. sēj. 15. lp.).

246Sabiedrības un citu personu interesēs ir tas, lai

247administrators savus pienākumus pildītu efektīvi un tiesiski. To

248panākt var ar dažādiem līdzekļiem, un viens no tiem var būt tā

249labuma liegšana, kura dēļ persona izvēlējusies attiecīgo

250nodarbošanos un uzņēmusies attiecīgā amata pienākumus. Paredzot,

251ka par noteiktu pārkāpumu izdarīšanu tai tiks liegta atalgojuma

252saņemšana, persona var laikus novērtēt savas rīcības nozīmi un

253ietekmi un izvairīties no tādas rīcības, kura var rezultēties

254pārkāpumā.

255Tādējādi ar apstrīdēto normu tiek veicināts tas, lai

256administrators nepieļautu būtiskus pārkāpumus. Tādā veidā tiek

257nodrošinātas parādnieka un kreditoru intereses konkrētā

258maksātnespējas procesā, kā arī sabiedrības interese par tiesisku

259un efektīvu maksātnespējas procesu.

260Līdz ar to likumdevēja izraudzītais

261līdzeklis ir piemērots leģitīmo mērķu - citu cilvēku tiesību un

262sabiedrības labklājības aizsardzība - sasniegšanai.

26317. Tiesību normā noteiktais pamattiesību

264ierobežojums ir nepieciešams, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri

265būtu tikpat iedarbīgi un, kurus izvēloties, personu pamattiesības

266tiktu ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš

267cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo

268mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram,

269Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā

270Nr. 2010-01-01 14. punktu un 2022. gada

27110. marta sprieduma lietā Nr. 2021-24-03

27228. punktu).

273Satversmes tiesai jāvērtē, vai pastāv saudzējošāks līdzeklis,

274ar kuru varētu sasniegt apstrīdētajā normā ietvertos leģitīmos

275mērķus.

27617.1. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka

277apstrīdētās normas leģitīmo mērķi - citu cilvēku tiesību

278aizsardzība - ir iespējams sasniegt ar citiem, saudzējošākiem

279līdzekļiem. Kā vienu no tiem viņa minējusi tiesas, kura lemj par

280administratora atcelšanu, tiesības lemt arī par to, vai un kādā

281apmērā administratoram būtu nosakāma atlīdzība. Savukārt, pēc

282Saeimas ieskata, šis Pieteikuma iesniedzējas norādītais līdzeklis

283nebūtu uzskatāms par tikpat efektīvu līdzekli leģitīmo mērķu

284sasniegšanai.

285No Mg. iur. Gaida Bērziņa viedokļa

286izriet, ka jautājumā par administratora atlīdzību, viņu atceļot

287no maksātnespējas procesa, būtu nepieciešams veikt arī

288izvērtējumu par administratora atlīdzības apmēru. Tādā gadījumā

289būtu jāvērtē administratora izdarītā pārkāpuma smagums,

290parādniekam vai kreditoriem nodarīto zaudējumu apmērs un

291administratora darbības tiesiskums visā maksātnespējas procesā

292(sk. lietas materiālu 2. sēj. 32. un

29334. lp.).

294Atsevišķu būtisku pārkāpumu izdarīšanas gadījumā likumdevējs

295ir izšķīries par to, ka administratoram nav nosakāma atlīdzība

296par padarīto darbu. Likumdevējs noteicis, ka ir nepieciešams

297tiesas vērtējums par to, vai administratora rīcībā ir saskatāmi

298šādi pārkāpumi. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 22. panta

299pirmo daļu administratoru no konkrēta maksātnespējas procesa

300atceļ citstarp pēc Maksātnespējas kontroles dienesta pieteikuma.

301Civilprocesa likuma 363.14 panta pirmās daļas

3021. punkts noteic, ka tiesa, pamatojoties uz attiecīgu

303pieteikumu, lemj par administratora atcelšanu Maksātnespējas

304likumā noteiktajos gadījumos. Tiesa, izskatot Maksātnespējas

305kontroles dienesta pieteikumu par administratora atcelšanu, vērtē

306pieteikumā norādītos apstākļus, proti, tos apstākļus, kurus

307iestāde atzinusi par tādiem, kuru dēļ administrators būtu

308atceļams no konkrētā maksātnespējas procesa.

309Ja tiesa atzīst, ka Maksātnespējas kontroles dienesta

310pieteikums ir pamatots un administrators atceļams no

311maksātnespējas procesa, tad iestājas ar apstrīdēto normu

312noteiktās sekas. Tās nevar iestāties, ja nav atzīts tas, ka

313administratora izdarītais pārkāpums bijis būtisks. Tādējādi

314likumdevējs tiesas kontroli jau ir paredzējis, proti, tiesa vērtē

315administratora rīcības tiesiskumu un pieļauto pārkāpumu raksturu,

316un tiesas pienākums atsevišķi vērtēt administratoram nosakāmās

317atlīdzības apmēru nav uzskatāms par alternatīvu līdzekli leģitīmo

318mērķu sasniegšanai.

31917.2. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, ar

320apstrīdēto normu noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

321mērķi varētu sasniegt ar administratora saukšanu pie publiska

322rakstura atbildības - disciplinārās atbildības,

323kriminālatbildības vai administratīvās atbildības. Savukārt

324Saeima uzskata, ka ar šiem līdzekļiem pašiem par sevi leģitīmie

325mērķi netiktu sasniegti vismaz tādā pašā kvalitātē.

326Atbilstoši Maksātnespējas likuma 31.1 panta

327pirmajai daļai disciplinārlietu pret administratoru var

328ierosināt, piemēram, par normatīvo aktu būtisku pārkāpumu,

329profesionālās ētikas normu būtisku pārkāpumu vai pilnvaru

330ļaunprātīgu izmantošanu. Savukārt saskaņā ar šā likuma

33131.6 panta pirmo daļu pret administratoru

332ierosinātā disciplinārlieta var noslēgties ar viņa saukšanu pie

333disciplinārās atbildības.

334Disciplinārās atbildības mērķis ir sodīt konkrēto amatpersonu

335par tās pieļautajiem pārkāpumiem un preventīvi novērst citus

336iespējamos pārkāpumus. Tā tiek vērsta pret konkrētu

337administratoru sakarā ar konkrētiem viņa izdarītiem pārkāpumiem.

338Tā, piemēram, saucot administratoru pie disciplinārās atbildības,

339piemērotais disciplinārsods - rājiens un naudas sods

340(Maksātnespējas likuma 31.7 panta pirmās daļas

3412. punkts) - ietekmē tikai viņu pašu. Tādā veidā nav

342iespējams nodrošināt parādnieka un kreditoru mantisko interešu

343aizsardzību, proti, naudas līdzekļu un materiālo vērtību

344saglabāšanu parādnieka mantā, no kuras varētu segt kreditoru

345prasījumus, un, ja iespējams, atjaunot parādnieka maksātspēju.

346Arī sabiedrības interese par tiesisku un efektīvu maksātnespējas

347procesu tiešā veidā netiktu nodrošināta, jo, administratoru

348saucot pie disciplinārās atbildības, viņš tiek sodīts par jau

349izdarītu pārkāpumu.

350No Satversmes tiesas judikatūras izriet šāds secinājums: lai

351regulētu personu uzvedību un atturētu tās no prettiesiskas

352rīcības, valsts var paredzēt personas juridisku atbildību par šo

353rīcību. Šādu regulējumu pieņemot, likumdevējs parasti balstās uz

354priekšstatiem, uzskatiem un vērtībām, ko akceptējusi sabiedrība

355un ko tas ir tiesīgs izteikt normatīvā veidā

356(sal. sk. Satversmes tiesas 2013. gada

35719. novembra sprieduma lietā Nr. 2013-09-01

35810. punktu un 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā

359Nr. 2014-34-01 17. punktu). Atbilstoši

360Krimināllikuma 35. panta otrajai daļai un Administratīvās

361atbildības likuma 13. pantam sods par noziedzīgu nodarījumu

362vai administratīvu pārkāpumu kalpo tādiem mērķiem kā sabiedrības

363drošības un sabiedriskās kārtības aizsardzība, taisnīguma

364atjaunošana, vainīgās personas sodīšana un uzvedības ietekmēšana,

365kā arī vainīgās personas un citu personu atturēšana no noziedzīgu

366nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu izdarīšanas.

367Tādējādi kriminālatbildība un administratīvā atbildība

368visupirms ir vērsta uz sabiedrības kā abstrakta indivīdu kopuma

369interešu aizsardzību. Tomēr, vērtējot, vai apstrīdētajā normā

370ietvertais pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams, jāņem vērā

371personu tiesiskās attiecības, ko skar apstrīdētā norma, tostarp

372katra tiesisko attiecību subjekta tiesības un intereses

373(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 6. jūnija

374sprieduma lietā Nr. 2017-21-01 19. punktu).

375Apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums, kas liedz saņemt

376atlīdzību par darbu, citstarp skar un nodrošina parādnieka un

377kreditoru mantiskās intereses. Turpretī likumdevēja noteiktā

378kriminālatbildība un administratīvā atbildība šo interešu

379aizsardzību neveicina. Kriminālatbildība un administratīvā

380atbildība pamatā ir vērsta uz publiskās kārtības un drošības

381nodrošināšanu. Šiem juridiskās atbildības veidiem ir citi mērķi.

382Tie neaptver parādnieka un kreditora mantisko interešu

383aizsardzību. Proti, ar šādiem juridiskās atbildības veidiem nav

384iespējams nodrošināt parādnieka un kreditoru mantisko interešu

385aizsardzību - naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu

386parādnieka mantā, no kuras varētu segt kreditoru prasījumus un,

387ja iespējams, atjaunot parādnieka maksātspēju. Turklāt

388kriminālatbildību kā smagāko iespējamo juridiskās atbildības

389veidu, kas var būtiski ietekmēt personu arī pēc kriminālsoda

390izciešanas, nevar pielīdzināt liegumam saņemt atlīdzību

391(sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada

39220. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103

39329.2. punktu).

394Tātad arī publiska rakstura atbildības noteikšana

395nenodrošinātu ar apstrīdēto normu noteiktā pamattiesību

396ierobežojuma leģitīmo mērķu - citu cilvēku un sabiedrības

397interešu aizsardzība - sasniegšanu.

39817.3. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka

399alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis ir arī

400administratora civiltiesiskā atbildība par parādniekam vai

401kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem.

402Civillikuma 1770. pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot

403katrs mantiski novērtējams pametums. Atbilstoši Civillikuma

4041779. pantam katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko

405viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Zaudējumu

406atlīdzināšana novērš tiesību aizskāruma sekas, atjauno mantisko

407stāvokli vai nodrošina tādu stāvokli, kāds būtu tad, ja nebūtu

408noticis tiesību pārkāpums (sk. Satversmes tiesas

4092020. gada 24. marta sprieduma lietā

410Nr. 2019-10-0103 29.1.1. punktu). Atlīdzināšanas

411mērķis ir nodrošināt pēc iespējas pilnīgāku tāda stāvokļa

412atjaunošanu, kāds būtu bijis tad, ja aizskārums nebūtu noticis

413(sk.: Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Mācību

414grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 237.,

415238. lpp.).

416Tādējādi ikvienam gadījumā, ja tā rīcības rezultātā nodarīti

417zaudējumi citai personai, ir pienākums tos atlīdzināt. Mantiskā

418zaudējuma atlīdzināšana jebkurā gadījumā, kad zaudējums ir

419nodarīts, var būt līdzeklis, ar ko var panākt to, ka persona

420mantas samazinājuma gadījumā atgūst zaudēto, ciktāl tas ir

421iespējams.

422Pieteikuma iesniedzējas piedāvātā alternatīva - civiltiesiskās

423atbildības noteikšana Maksātnespējas likuma 22. panta otrās

424daļas 1., 2., 3., 4. vai 7. punktā minēto pārkāpumu

425gadījumos - ir vērsta uz to, lai pilnībā vai vismaz kādā daļā

426tiktu saņemta atlīdzība par konkrētajā maksātnespējas procesā

427padarīto darbu. Tas nozīmētu, ka kreditoriem būtu jāizmaksā

428noteikta naudas summa, kuru tādā gadījumā, ja tiktu konstatēta

429administratora prettiesiska rīcība, būtu iespējams atgūt tikai

430tad, ja parādnieks vai kreditori vērstos tiesā ar prasījumu par

431zaudējumu atlīdzināšanu. Šādas kārtības noteikšana nebūtu

432efektīva. Tādā veidā tiktu pasliktināts parādnieka un kreditoru

433stāvoklis un vēl vairāk tiktu skartas šo personu mantiskās

434intereses.

435Par saudzējošāku līdzekli nevar atzīt tādu līdzekli, kas

436paredz noteikt pamattiesību ierobežojumu citām personām. Leģitīmā

437mērķa sasniegšanas līdzekļu izraudzīšanās ir likumdevēja

438kompetencē. Ja likumdevējs ir apsvēris, ar kādu līdzekli

439leģitīmais mērķis būtu sasniedzams, un izšķīries par vienai

440personu grupai nosakāmu ierobežojumu, tad par saudzējošāku

441nevarētu uzskatīt tādu līdzekli, kas uzliek ierobežojumu citai

442personu grupai (sk. Satversmes tiesas 2011. gada

44310. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-69-01

44414.2. punktu). Šādā gadījumā, vērtējot apstrīdētās

445normas atbilstību Satversmē noteiktajām pamattiesībām, Satversmes

446tiesa var pārbaudīt tikai to, vai likumdevēja izraudzītais

447līdzeklis nav tāds, kas nesamērīgi ierobežo Pieteikuma

448iesniedzējas pamattiesības.

449Turklāt tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu pastāv

450vienlaikus ar apstrīdētajā normā noteikto ierobežojumu, kas liedz

451administratoram saņemt atlīdzību. Tas nozīmē, ka persona, kurai

452nodarīti zaudējumi, papildus tam, ka administratoram ir liegta

453atlīdzība, var vērsties tiesā ar attiecīgu prasību, lai panāktu

454pēc iespējas pilnīgāku tāda stāvokļa atjaunošanu, kāds būtu bijis

455tad, ja aizskārums nebūtu noticis. Saglabājot tiesību sistēmā

456tikai vienu no šīm līdzās esošajām iespējām, leģitīmais mērķis -

457citu personu tiesību aizsardzība - nevarētu tikt sasniegts tādā

458pašā kvalitātē. Būtiski ņemt vērā arī to, ka abu šo tiesību

459institūtu sasniedzamais rezultāts un sekas ir atšķirīgas.

460Apstrīdētā norma ir vērsta uz atlīdzības liegšanu tāpēc, ka

461administratora rīcība bijusi prettiesiska. Civiltiesiskā

462atbildība ir vērsta uz to, lai persona, kurai radīti zaudējumi,

463pēc iespējas atgūtu tos līdzekļus, kas tai ir zuduši otras

464personas rīcības rezultātā. Tātad ar civiltiesisko atbildību vien

465netiktu sasniegti tie mērķi, kuru dēļ apstrīdētā norma tika

466pieņemta.

467Tādējādi Civillikumā noteiktā ar zaudējumu atlīdzināšanu

468saistītā regulējuma piemērošana nav uzskatāma par alternatīvu

469apstrīdētajā normā noteiktajam liegumam saņemt atlīdzību.

470Līdz ar to nepastāv saudzējošāki

471līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus

472būtu iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.

47318. Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma

474samērīgumu, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas

475personai rodas šo tiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas

476par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā.

477Tādējādi Satversmes tiesai jānoskaidro, kurai no līdzsvarojamām

478interesēm būtu piešķirama prioritāte (sk., piemēram,

479Satversmes tiesas 2021. gada 27. maija sprieduma lietā

480Nr. 2020-49-01 29. punktu).

481Pieteikumā norādīts, ka atlīdzības saņemšana esot vienīgais

482iemesls, kura dēļ personas stājas administratora amatā un veic šā

483amata pienākumus. Ja administratoram tiek liegta atlīdzība,

484tiekot ietekmēta viņa spēja turpināt profesionālo darbību, kā arī

485uzturēt sevi un savu ģimeni. Administratoram nodarītais kaitējums

486esot lielāks nekā sabiedrības ieguvums. Savukārt, pēc Saeimas

487ieskata, nelabvēlīgās sekas, kas izriet no apstrīdētajā normā

488atsevišķiem administratoriem viņu pašu negodprātīgās rīcības dēļ

489noteiktā tiesību ierobežojuma, nav lielākas par labumu, ko no šā

490ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā.

491Kā šajā spriedumā jau tika norādīts iepriekš, sabiedrības un

492citu personu interesēs ir tas, lai administrators paša uzņemtos

493pienākumus pildītu pēc iespējas efektīvi un tiesiski. Tādējādi

494izskatāmajā lietā ir jālīdzsvaro administratora tiesības saņemt

495atlīdzinājumu ar citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības

496aizsardzību.

49718.1. Tieslietu ministrija norāda, ka

498administrators, kurš pieļāvis tik būtiskus pārkāpumus, ka tiesa

499nolēmusi viņu atcelt no konkrēta maksātnespējas procesa, negūst

500ienākumus no šā procesa. Ja administratora atcelšanas gadījumā

501neierobežotu viņa tiesības uz atlīdzību, tad tiktu atbalstīts

502tiesiskais nihilisms un nesodāmības sajūta. Proti,

503administratoram būtu iespēja saņemt atlīdzību par jau veiktajām

504darbībām, būtībā paredzot, ka atlīdzība viņam pienāksies arī tad,

505ja attiecīgie pienākumi tiks pildīti pretēji likumdevēja

506noteiktajam (sk. lietas materiālu 2. sēj.

50726. lp.).

508Apstrīdētā norma administratoram, kurš tiek atcelts no

509maksātnespējas procesa, liedz saņemt atlīdzību noteiktu,

510Maksātnespējas likuma 22. panta otrajā daļā norādītu

511apstākļu dēļ. Apstrīdētajā normā ir norādīti arī tādi

512administratora atcelšanas iemesli, kuru dēļ tiesības uz atlīdzību

513tiek saglabātas. Tie ir šādi: 1) administrators atkāpies no

514juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas

515maksātnespējas procesa (5. punkts); 2) kreditoru

516sapulce ir ierosinājusi atcelt administratoru no konkrēta

517juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas

518maksātnespējas procesa, ja administrators nav nodrošinājis

519efektīvu maksātnespējas procesa norisi (6. punkts);

520administrators no amata ir atbrīvots, atcelts vai atstādināts,

521vai viņa amata darbība ir apturēta (8.1 punkts).

522Tātad likumdevējs ir vērtējis un izšķīries par to, ka tikai

523noteiktu būtisku pārkāpumu gadījumos administratoriem tiesības uz

524atlīdzību ir liedzamas.

525Maksātnespējas kontroles dienests norāda, ka apstrīdētā norma

526praksē tiek piemērota saprātīgi un attiecināta tikai uz tādu

527administratora rīcību, kas bijusi tik lielā mērā prettiesiska, ka

528viņš atceļams no pienākumu veikšanas konkrētā juridiskās personas

529maksātnespējas procesā (sk. lietas materiālu 2. sēj.

53022. lp.). Arī tiesībsargs norādījis, ka praksē

531administrators var netikt atcelts no juridiskās personas

532maksātnespējas procesa tad, ja viņa pieļautais pārkāpums nav

533būtiski ietekmējis šā procesa norisi (sk. lietas

534materiālu 2. sēj. 17. lp.).

535Atbilstoši maksātnespējas procesa tiesiskajam regulējumam

536administratoru darbības uzraudzību veic Maksātnespējas kontroles

537dienests (Maksātnespējas likuma F sadaļa), tiesa (piemēram,

538Civilprocesa likuma 363.14 panta pirmā un otrā

539daļa), kreditori (piemēram, Maksātnespējas likuma 90. pants)

540un parādnieka pārstāvis. Papildus jau minētajai iespējai vērsties

541tiesā ar pieteikumu un prasīt administratora atcelšanu no

542konkrēta maksātnespējas procesa Maksātnespējas kontroles

543dienestam ir tiesības savas kompetences ietvaros piemērot vēl arī

544citus uzraudzības instrumentus, piemēram, rakstveidā izskaidrot

545administratora rīcības nepareizību un pieņemt lēmumu par

546pārkāpuma atzīšanu (sk. Maksātnespējas kontroles dienesta

547Informatīvā materiāla par maksātnespējas procesa administratora

548uzraudzības instrumentu piemērošanas principiem 5. lp,

549pieejams: www.mkd.gov.lv). Vairākos gadījumos konkrētā

550uzraudzības instrumenta piemērošanas pamats var skaidri izrietēt

551no tiesiskā regulējuma. Taču ir iespējami arī tādi gadījumi, kad

552Maksātnespējas kontroles dienestam vienlaikus ir pieejami vairāki

553uzraudzības instrumenti un nepieciešams izvēlēties piemērotāko.

554Lai katrā individuālā pārkāpuma konstatēšanas gadījumā noteiktu

555piemērojamo uzraudzības instrumentu, tiek ņemti vērā lietas

556faktiskie un tiesiskie apstākļi, izvērtēta plānveida uzraudzības

557vai sūdzības izskatīšanas ietvaros iegūtā informācija

558(sk. Maksātnespējas kontroles dienesta Informatīvā

559materiāla par maksātnespējas procesa administratora uzraudzības

560instrumentu piemērošanas principiem 7. lp,

561pieejams: www.mkd.gov.lv).

562Civilprocesa likuma 363.14 panta pirmās daļas

5631. punktā noteikts, ka tiesa, pamatojoties uz attiecīgu

564pieteikumu, lemj par administratora atcelšanu Maksātnespējas

565likumā noteiktajos gadījumos. Saskaņā ar šā panta

566divpadsmito daļu tiesas lēmums par administratora atcelšanu

567uz Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas 1., 2., 3.,

5684. vai 7. punkta pamata ir pārsūdzams daļā par konstatēto

569normatīvo aktu prasību neievērošanu vai tiesas nolēmuma

570nepildīšanu, iesniedzot blakus sūdzību.

571No minētā izriet tas, ka, pirmkārt, Maksātnespējas kontroles

572dienests izvērtē katra pārkāpuma raksturu un smagumu.

573Administratora atcelšana no konkrēta maksātnespējas procesa un

574liegums viņam saņemt atlīdzību ir tāds administratoru darbības

575uzraudzības instruments, kuru Maksātnespējas kontroles dienests

576piemēro tikai tad, ja ir konstatēta tik lielā mērā prettiesiska

577rīcība, ka tā būtiski ietekmējusi konkrēto maksātnespējas

578procesu. Otrkārt, administratora rīcības tiesiskums, viņa

579pieļauto pārkāpumu raksturs un smagums tiek vērtēts, un tam

580paredzēta tiesas kontrole divās instancēs.

58118.2. Satversmes tiesa atzinusi, ka maksātnespējas

582process ir vērsts galvenokārt uz kreditoru un parādnieku tiesību

583aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2010. gada

58420. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

585Nr. 2009-100-03 9.4. punktu). Maksātnespējas likums

586paredz administratoram plašas pilnvaras juridiskās personas

587maksātnespējas procesā, citstarp pilnvarojot administratoru

588pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas

589ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par faktiski vienīgo

590maksātnespējīgā komersanta likumīgo vadītāju (amatpersonu) ar

591visplašākajām tiesībām pieņemt lēmumus un slēgt darījumus.

592Administrators pilda arī valstij nozīmīgas funkcijas, un viņa

593uzdevums ir nodrošināt maksātnespējas procesa efektivitāti un

594likumīgu norisi, savukārt maksātnespējas procesu ļaunprātīga

595izmantošana var negatīvi ietekmēt ekonomiku un radīt zaudējumus

596galvenajām tajā ieinteresētajām pusēm: uzņēmumiem, ieguldītājiem,

597darbiniekiem un valsts sektoram (sk. Satversmes tiesas

5982015. gada 21. decembra sprieduma lietā

599Nr. 2015-03-01 24.2. punktu).

600Administratoram kā ar publiskām pilnvarām apveltītai personai

601primāri jābūt lojālam pret likumu un likumīgu maksātnespējas

602procesa norisi, nevis pret parādnieku vai kreditoriem personiski.

603Administrators nekādā gadījumā nedrīkst stādīt savas intereses

604augstāk par likumīga un efektīva maksātnespējas procesa interesēm

605(sk. Augstākās tiesas 2018. gada 24. maija

606lēmuma lietā Nr. SKC-618/2018

607(ECLI:LV:AT.2018:0524.C04268909.7.L) 17. punktu).

608Ņemot vērā administratoram piešķirto pilnvaru apjomu un viņa

609veikto funkciju nozīmi katrā konkrētā maksātnespējas procesā, kā

610arī maksātnespējas procesa nozīmi valstī kopumā, jāatzīst, ka

611administratora darbības atbilstība normatīvo aktu prasībām vai

612šīs darbības prettiesiskais raksturs būtiski ietekmē gan konkrētā

613maksātnespējas procesā iesaistīto personu - kreditoru, parādnieka

614- tiesības un intereses, gan visas sabiedrības intereses.

615OECD savā 2019. gada ziņojumā par Latviju norādījusi, ka

616efektīvam maksātnespējas procesam ir liela nozīme valsts

617tautsaimniecības un ekonomiskajā attīstībā (sk.: OECD

6182019. gada maija ziņojuma par Latviju, 71. lp,

619pieejams: www.oecd.org). Sabiedrības interesēs ir tāda

620tiesiskā regulējuma pastāvēšana, kas vērsts uz sabiedrībai

621nozīmīgu funkciju godprātīgu izpildi. Tieši administrators ir tā

622persona, kuras uzdevums ir nodrošināt maksātnespējas procesa

623efektīvu un likumīgu norisi.

624Apstrīdētajai normai ir būtiska nozīme maksātnespējas procesa

625nodrošināšanā. Apstrīdētā norma ikvienu administratoru visupirms

626attur no pārkāpumu izdarīšanas. Ja administrators, neraugoties uz

627šajā normā noteiktajām sekām, tomēr pieļauj būtiskus pārkāpumus,

628tad viņam tiek liegta iespēja gūt jebkādu tiesisku mantisku

629labumu no maksātnespējas procesa, kas vadīts pretēji sabiedrības,

630parādnieka un kreditoru interesēm. Tādā veidā tiek nodrošināta

631maksātnespējas procesa atbilstība iepriekš minētajām

632interesēm.

633Būtiski pārkāpumi, ko savā darbībā pieļāvusi persona, kurai

634likumdevējs piešķīris visplašākās pilnvaras, lai pēc iespējas

635tiktu atjaunota finanšu grūtībās nonākušas komercsabiedrības

636maksātspēja un segti kreditoru prasījumi, nav savienojami ar

637atlīdzības elementu. Ja tiktu pieļauta kaut viena maksātnespējas

638procesa prettiesiska vadīšana bez attiecīgas reakcijas, tad

639neatgriezeniski tiktu aizskartas parādnieka un kreditoru

640mantiskās intereses, kā arī grauta sabiedrības uzticēšanās

641maksātnespējas procesiem. Administratora mantisko interešu

642stādīšana augstāk par citām interesēm radītu sabiedrībā

643netaisnīguma sajūtu.

644Līdz ar to nelabvēlīgās sekas, kas Pieteikuma iesniedzējai

645rodas no apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma,

646nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst visa

647sabiedrība.

648Ņemot vērā minēto, apstrīdētā norma

649atbilst Satversmes 107. pantam.

65019. Pieteikuma iesniedzēja lūdz uzlikt Saeimai

651pienākumu atlīdzināt izdevumus, kas tai radušies saistībā ar

652zvērināta advokāta sniegtās juridiskās palīdzības saņemšanu.

653Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmās

654daļas trešo teikumu Satversmes tiesas kompetencē ir

655Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā

656neregulētu procesuālu jautājumu izlemšana.

657Satversmes tiesas procesu pamatā nosaka Satversmes tiesas

658likums un Satversmes tiesas reglaments. Satversmes tiesas likumā,

659ņemot vērā šā tiesas procesa specifiku, personai nav noteiktas

660tiesības prasīt tai radušos ar juridisko palīdzību saistīto

661izmaksu atlīdzināšanu. Proti, likumdevējs ir izšķīries par to, ka

662atlīdzinājuma institūts Satversmes tiesas procesā nav paredzams.

663Tādējādi jautājums par juridiskās palīdzības izmaksu

664atlīdzinājumu ir regulēts Satversmes tiesas likumā un nav pamata

665piemērot Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmās daļas

666trešo teikumu.

667Ņemot vērā minēto, Pieteikuma

668iesniedzējas lūgums noteikt Saeimai pienākumu atlīdzināt

669izdevumus par zvērināta advokāta sniegtu juridisko palīdzību ir

670atstājams bez izskatīšanas.

671Nolēmumu

672daļa

673Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

674Satversmes tiesa

675nosprieda:

676atzīt Maksātnespējas likuma 169. panta sesto daļu, ciktāl

677tā attiecas uz Maksātnespējas likuma 22. panta otrās daļas

6781. un 2. punktā, kā arī 20. panta pirmās daļas

6797. punktā noteikto, par atbilstošu Latvijas Republikas

680Satversmes 107. pantam.

681Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

682Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

683Tiesas sēdes priekšsēdētājs

684A. Laviņš