Par Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam 1. pants

Primārā slimību profilakse (riska faktoru un slimību attīstības novēršana, imunizācija)

1.1. Sabiedrības izglītošana seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos, kontracepcijas pakalpojuma nodrošināšana, grūtniecības plānošana.

Skolēnu paradumu pētījuma 2022. gada dati liecina par to, ka 15 gadu vecumā dzimumattiecības bijušas 11,4% skolēnu (13% zēnu, 10% meiteņu). Šis rādītājs dinamikā mazinās, pēdējo divdesmit gadu laikā samazinājies par 6 procentpunktiem. Pēdējo dzimumattiecību laikā prezervatīvu lietojuši tikai 61,8%. Šis rādītājs ir būtiski mazinājies, salīdzinot ar laiku pirms 15 20 gadiem, kad drošas seksuālās attiecības bija 80% no visiem, kam tādas bija12.

Svarīgi arī atzīmēt, ka tikai puse iedzīvotāju pārrunā ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītus jautājumus ar saviem bērniem, kad viņi bija/ir vecumā līdz 15 gadiem. Biežākie iemesli, kāpēc vecāki ar bērniem nepārrunā seksuālās un reproduktīvās veselības tēmas, ir uzskats, ka bērni ir par jaunu, ka bērni nav uzdevuši jautājumus un paļaušanās uz to, ka otrs vecāks pārrunās ar bērniem šos jautājumus. Pozitīvi, ka kopš 2003. gada ir sarucis reproduktīvā vecuma iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar bērniem nav pārrunājuši ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītus jautājumus tāpēc, ka jūtas neērti13.

Viens no rādītājiem, kas raksturo sabiedrības zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, tai skaitā izpratni par atbildīgām savstarpējām attiecībām, kā arī par pusaudžu un jauniešu spēju šīs zināšanas īstenot, ir nepilngadīgo grūtnieču skaits, kā arī mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām jaunietēm. Aizvien ir augsts mākslīgi veikto abortu skaits meitenēm 15 17 gadu vecumā. 2023. gadā tie bija 43 mākslīgie aborti, tas ir, 1,5% no visiem mākslīgajiem abortiem. Salīdzinot ar 2018. 2022. gada periodu, mākslīgo abortu skaits ir bijis bez būtiskām izmaiņām, svārstoties no 31 līdz 52 (1,1% 1,9% no visiem). Dati par summāro grūtniecību skaitu (ietver dzemdību, abortu, ārpusdzemdes grūtniecību skaitu) liecina, ka dinamikā samazinās to skaits meitenēm vecumā no 15 līdz 17 gadiem. 2023. gadā tās bija 122 summārās grūtniecības, bet 2020. gadā 18414 grūtniecības.

Lai mazinātu mākslīgi veikto abortu skaitu jaunietēm vecumā līdz 17 gadiem, kā arī nepilngadīgo grūtnieču skaitu, būtu jānovērš gadījumi, kad iestājas neplānota grūtniecība.

Jāpiemin, ka no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. oktobrim, BSF realizēja SIF projektu "Mazaizsargātās sabiedrības grupas interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu: Rīcības plāns 2022. 2025. gadam nepilngadīgo grūtnieču atbalstam Latvijā", kura ietvaros tika veikts pētījums par sievietēm, kuras iznēsājušas un dzemdējušas bērnus vēl pirms pilngadības sasniegšanas15. Lai turpinātu BSF iesākto darbu pie nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēmas pilnveidošanas, tostarp veiktu preventīvus un izglītojošus pasākumus gan jauniešiem, gan speciālistiem, gan plašākai sabiedrībai, no 2023. gada 1. oktobra BSF, Dzemdību nama fonds un LVA īsteno apjomīgu projektu "Mazaizsargātas sabiedrības grupas nepilngadīgu grūtnieču interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu, II posms", ko finansē SIF no ES NextGenerationEU piešķirtajiem līdzekļiem. Projekta ietvaros tiek veikti plaši dažādu sabiedrības grupu informēšanas pasākumi par problēmu un tās risinājumiem, kā arī iecerēts izstrādāt dažādus mūsdienīgus izglītojošas un atbalstošas informācijas rīkus un materiālus mazaizsargātajai sabiedrības grupai (nepilngadīgajām grūtniecēm) un arī jauniešiem, ar mērķi izglītot par reproduktīvo veselību. Projekta ietvaros tiek organizētas diskusijas ar jomas vadošajiem speciālistiem, iesaistot valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī nepilngadīgo grūtnieču/māmiņu/tēvu vecākus. Diskusijās piedalās arī VM pārstāvji.

STI ir viens no faktoriem, kas ietekmē seksuāli reproduktīvo veselību un grūtniecības iestāšanos, tās gaitu, kā arī rezultātu, tai skaitā, neārstētas STI negatīvi ietekmē arī topošā un jau dzimušā bērna veselību.

Piecu gadu laikā (no 2020. līdz 2024. gadam) Latvijā bērniem un personām līdz 29 gadu vecumam reģistrēti: 68 sifilisa gadījumi (vidēji 14 gadījumi gadā), 305 gonorejas gadījumi (vidēji 61 gadījums gadā) un 3547 seksuāli transmisīvas hlamīdiju ierosinātas slimību gadījumi (vidēji 709 gadījumi gadā).

Tabulā redzams, ka 2024. gadā pieaudzis reģistrēto sifilisa gadījumu skaits vecuma grupā 18 29 gadi, salīdzinot ar 2023. gadu. Analizējot gonorejas gadījumu skaitu, arī vērojams, ka 2024. gadā pieaudzis reģistrēto gonorejas gadījumu skaits vecuma grupā 18 29 gadi, salīdzinot ar 2023. gadu. Vērojams, ka 2024. gadā samazinājies reģistrēto hlamidiozes gadījumu skaits vecuma grupā 18 29 gadi, salīdzinot ar 2023. gadu (skatīt 1. tabulu).

1. tabula

STI gadījumu skaits bērnu un jauniešu vidū Latvijā 2020. 2024. gadā

Vecums

2020.g.

2021.g.

2022.g.

2023.g.

2024.g.

Kopā

t.sk. uz 100000 iedzīvotāju

Sifiliss 0 gadi 0

0,0

1-6 gadi 0

0,0

7-14 gadi 0

1,2

15-17 gadi 0

1,7

18-29 gadi 14

29,6

Kopā sifilisa gadījumi 14

11,8

Gonoreja 0 gadi 0

0,0

1-6 gadi 0

0,0

7-14 gadi 0

0,6

15-17 gadi 3

25,8

18-29 gadi 36

289

131,7

Kopā gonorejas gadījumi 39

305

52,8

Seksuāli transmisīvas hlamīdiju ierosinātas slimības 0 gadi 1

12,0

1-6 gadi 0

0,0

7-14 gadi 1

8,6

15-17 gadi 30

235

403,7

18-29 530

729

683

731

623

3296

1502,3

Kopā hlamidiozes gadījumi 562

781

748

786

670

3547

613,8

Avots: SPKC datubāze

Ņemot vērā minēto, ir būtiski arī turpmāk pastāvīgi izglītot sabiedrību (īpaši jauniešus) par reproduktīvās veselības jautājumiem, tai skaitā, jautājumos par menstruālo ciklu, kontracepcijas lietošanu, STI profilaksi, kā arī atbildīgu savstarpējo attiecību veidošanu, tādējādi samazinot nevēlamu grūtniecību un STI gadījumu skaitu, kā arī veicināt grūtnieču un jauno vecāku zināšanas par atkarību izraisošo vielu lietošanas negatīvo ietekmi uz grūtnieces, bērna veselību un augļa attīstību.

Lai izglītotu jauniešus seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos, tai skaitā jautājumos par nevēlamu grūtniecību, STI profilaksi un kontracepcijas iespējām, Plāna projektā iekļauti pasākumi, kas vērsti uz informatīvu materiālu pieejamības nodrošināšanu jauniešiem, pasākumi, kuru mērķis ir izglītot un konsultēt jauniešus, kā arī nodrošināt jauniešiem valsts apmaksātus kontracepcijas pakalpojumus un valsts apmaksātas vecmāšu sniegtas konsultācijas seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos, tai skaitā jautājumos par menstruālo ciklu, kontracepcijas lietošanu, STI profilaksi, kā arī atbildīgu savstarpējo attiecību veidošanu un citiem ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītiem jautājumiem.

Šobrīd valsts apmaksātu kontracepcijas pakalpojumu var saņemt sievietes līdz 19 gadu vecumam, kuras ir dzemdējušas; sievietes, kuras slimo ar psihiskās attīstības traucējumiem (diagnozes F70 F79); sievietes, kuras slimo ar alkohola un narkotisko vielu atkarībām (diagnozes F10.2, F11.2., F12.2., F13.2. F14.2 F15.2., F16.2., F18.2., F19.2), kā arī sievietes, kuras ir ieslodzītas vai atbrīvotas no ieslodzījuma vietas (diagnozes Z65.1 Z65.2). Minētajām pacientēm pakalpojuma nodrošināšanai tiek izmantotas tādas metodes kā hormonālās vai nehormonālās intrauterīnās sistēmas (spirāle) vai kontraceptīvā augšdelma implanta ievadīšana, vai ķirurģiskā sterilizācija. VM plāno turpināt darbu pie mērķa grupas paplašināšanas valsts apmaksāto kontracepcijas pakalpojumu nodrošināšanai sociālās atstumtības riskam pakļautajām sievietēm, kā arī jaunietēm.

Līdz šim valstī līdz galam nav tikusi novērtēta vecmātes kompetence un būtiskā loma gan sabiedrības izglītošanā seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, tai skaitā grūtniecības plānošanas jautājumos, gan arī nav īstenota vecmātes plašāka iesaiste primārajā veselības aprūpē ar mērķi nodrošināt profilaktiskos pasākumus, piemēram, onkoloģijas slimību skrīninga veikšanu. Vecmātei kopumā līdz šim nav tikusi deleģēta vadošā loma fizioloģiski noritošas grūtniecības uzraudzībā, jo vēsturiski ir nostiprinājusies prakse, ka sieviete grūtniecības uzskaitē stājas pie ginekologa, dzemdību speciālista, lai gan, raugoties no cilvēkresursu efektīvas plānošanas viedokļa, šāds modelis valstij izmaksā dārgāk, ņemot vērā gan veselības aprūpes pakalpojumu tarifa apmēru, gan vecmātes izglītības izmaksas, salīdzinot ar ārsta profesijas izmaksām. Vecmātes vadīta grūtniecības aprūpe mazina medikalizācijas risku, kā arī ļauj raudzīties uz grūtniecību kā fizioloģisku periodu. Vecmātes svarīgas funkcijas ir izglītošana, sagatavošana dzemdībām, atbalsta sniegšana grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā, kā arī zīdīšanas veicināšana. Vecmātes plašāka iesaiste minētajos procesos ir būtiska, lai vairotu ģimenes pozitīvo pieredzi, kas saistīta ar grūtniecību, dzemdībām un jaundzimušā aprūpi. Ņemot vērā minēto, Plāna projektā iekļautās aktivitātes ir vērstas uz vecmātes lomas paplašināšanu veselības aprūpes sistēmā, tādējādi novirzot speciālista ginekologa, dzemdību speciālista resursus riska grupas grūtnieču aprūpei, kā arī komplicētu situāciju risināšanai ginekoloģijā un dzemdniecībā.

1.2. Jauno un topošo vecāku izglītošana par bērna attīstību un aprūpi, kā arī par fiziskās un psihiskās veselības saglabāšanu un nepieciešamā atbalsta saņemšanas iespējām.

Bērna veselību un attīstību gan pirms, gan pēc dzimšanas ietekmē dažādi fiziski, psihoemocionāli, sociāli faktori, kā arī mātes un tēva veselība, vecāku zināšanas par savu un gaidāmā bērna veselību un viņu rūpes par bērnu, kā arī dzīvesveida paradumi grūtniecības periodā, kas ietekmē arī bērna turpmāko dzīvesveida paradumu veidošanos.

Tādējādi būtu jāveicina topošo un jauno vecāku izpratne un zināšanas ar bērna veselību saistītos jautājumos, sākot ar dzemdībām un zīdaiņa periodu, ietverot zināšanas par bērna attīstību un aprūpi, funkcionālā novērtējuma veikšanu un nozīmi, zīdīšanu, piebarošanu, vakcināciju, miegu, veselības profilaktiskajām pārbaudēm, traumatisma mazināšanu, drošas vides nodrošināšanu.

Atsevišķu dzīvesveida paradumu izplatību, kā arī bērnu veselības rādītājus raksturo dažādu pētījumu dati, kas pārsvarā tiek veikti skolas vecuma bērnu populācijā. Skolas vecuma bērniem nozīmīgs veselības raksturlielums ir veselības pašvērtējums. Kā teicamu savu veselību vērtē tikai 18,4% skolēnu (11, 13 un 15 g.v.): 24,5% zēnu un 12,3% meiteņu (2022. gadā). Biežākās hroniskās (atkārtotas vismaz reizi nedēļā) veselības sūdzības pusaudžiem (11, 13 un 15 g.v.) ir aizkaitināmība - 46,7%, nervozitāte 42,5%, grūtības iemigt 34,5%, nomāktība 29,6%, galvassāpes 25,5%, muguras sāpes 22,3%. Biežāk lietotie medikamenti pēdējā mēneša laikā ir zāles pret galvassāpēm 44% un vēdera sāpēm 36%. Dažāda veida sūdzības biežāk atzīmē meitenes, kā arī meitenes medikamentus lieto biežāk nekā zēni16.

Bērnu fizisko un psihisko veselību negatīvi ietekmē nepietiekama fiziskā aktivitāte, jo mūsdienās ievērojama dzīves daļa norisinās, lietojot ekrānierīces, kas rada papildu izaicinājumus fiziski aktīva dzīvesveida veicināšanā. Bērni jau pirmsskolas vecumā daudz laika pavada pie ekrāna (TV, viedierīces, dators). Pētījumu un aptauju dati liecina, ka gan pirmsskolas, gan skolas vecuma bērniem brīvdienās pie ekrāniem pavadītais laiks ir lielāks nekā darba dienās. Pirms pāris gadiem veiktā pētījuma dati rāda, ka 5 gadu vecumā darba dienās tā vidēji ir 1 stunda 35 minūtes, brīvdienās vidēji 2 stundas 46 minūtes, t.sk. gandrīz pusei (49%) bērnu tās bija 3 stundas vai vairāk17. 7 un 9 gadu vecumā lietojot ekrānierīces (TV, elektroniskās viedierīces) pavadītais laiks 3 un vairāk stundas dienā (2022./2023.) darba dienās bija 36% bērnu, brīvdienās 74%, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad tas bija attiecīgi 20% un 57%. Vērtējot 7- un 9-gadīgu bērnu brīvo laiku darba dienās, gandrīz trešdaļai (30,4%) mājās, ārā vai citur aktīvi un enerģiski pavadītais laiks ir tikai stunda vai mazāk18. Ilga ekrānlaika un zemākas fiziskās aktivitātes rādītāji mazajiem bērniem atšķiras vecāku izglītības grupās: veselīgāki paradumi ir ģimenēs, kur vecākiem ir augstākā izglītība.

Pieaugot vecumam, palielinās arī ekrānlaiks. Četras un vairāk stundas dienā TV skatās 31% skolēnu (11, 13 un 15 g.v.) darba dienās, 48% brīvdienās. Trīs un vairāk stundas dienā, spēlējot datorspēles, pavada 34% skolēnu darba dienās, 48% brīvdienās19.

Lai mazinātu veselības riskus, kas saistīti ar moderno tehnoloģiju lietošanu, VI izveidota starpnozaru darba grupa 2022. gadā ir izstrādājusi Rekomendācijas drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem20 ar mērķi veicināt bērnu drošību moderno tehnoloģiju lietošanā, mazinot moderno tehnoloģiju ietekmi uz bērnu veselību un tehnoloģiju radīto apdraudējumu, kā arī veicināt jēgpilnu moderno tehnoloģiju lietošanu bērniem dažādās vecuma grupās.

Daļa sūdzību pusaudžu vecumā ir saistīta ar psihoemocionālo labsajūtu. Par atkārtotu nervozitāti vismaz reizi nedēļā sūdzējusies vairāk nekā puse (55,6%) meiteņu un gandrīz katrs trešais (20,6%) zēns, savukārt, nomāktību atzīmējušas 42% meiteņu un 18% zēnu (11, 13, 15 g.v.). Šo simptomu biežums pieaug līdz ar vecumu21. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka pusaudzis piedzīvo būtiskas pārmaiņas gan fiziskajā, gan psihoemocionālajā attīstībā. Tāpēc īpaši svarīga loma ir psihosociālajai videi, tai skaitā ģimenei, skolai, vienaudžiem.

Vecākiem, ģimenei un citiem bērna aprūpētājiem ir svarīga loma bērna attīstības un audzināšanas procesā. VM kopā ar ekspertiem 2023. gadā ir izstrādājusi mācību filmu vecākiem par bērna un pusaudža psiholoģisko attīstību un efektīvu komunikāciju ar bērniem un pusaudžiem psihiskās veselības veicināšanai22. SPKC 2024. gadā ir izstrādājis informatīvo materiālu "Bērna psihoemocionālā un sociālā audzināšana pirmsskolas vecumā"23.

Viens no bērna psihisko veselību negatīvi ietekmējošiem faktoriem ir ņirgāšanās skolās. OECD PISA pētījuma 2022. gada Latvijas aptaujas dati liecina, ka 29% 15-gadīgo pusaudžu skolā izjutuši pāridarījumu vairākas reizes mēnesī, kas, salīdzinot ar 2018. gada datiem, ir samazinājies par 6 procentpunktiem24. Situāciju raksturo arī RSU 2023. gadā veiktā pētījuma dati, kas liecina, ka no bulinga pēdējo pāris mēnešu laikā (vismaz 2-3 reizes) cietuši 22,4% skolēnu (1. 9. klase). Pamatojoties uz minētā pētījuma datiem, var secināt, ka, pieaugot vecumam, bulinga izplatība mazinās. Citiem pāri darījušo (vismaz 2-3 reizes pēdējo mēnešu laikā) skolēnu īpatsvars bija 11,3%. No skolēniem, kas saskārušies ar bulingu, gandrīz trešā daļa (29,3%) to cieš ilgstoši, t.sk. katrs desmitais gadu, katrs piektais vairākus gadus25.

Līdzīga ņirgāšanās izplatība redzama PVO HBSC skolēnu paradumu pētījuma datos. Katrs piektais (19% 2022.gadā) pusaudzis (11, 13, 15 g.v.) pēdējo pāris mēnešu laikā ir cietis no atkārtotas ņirgāšanās (vismaz 2 3 reizes). Šis rādītājs pēdējo divdesmit gadu laikā variē 19-23% robežās. Pēdējās divās pētījuma aptaujās vērojama neliela samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Kopš 2014. gada ņirgāšanās upuru īpatsvars ir samazinājies par 3,7 procentpunktiem. Arī to pusaudžu īpatsvars, kuri ņirgājušies par citiem, ir samazinājies pēdējos divos aptauju periodos par 8,7 procentpunktiem, sasniedzot 14,6, kas ir zemākais rādītājs pēdējo divdesmit gadu periodā. Ņirgāšanās upuru īpatsvars mazinās līdz ar vecumu, savukārt to, kuri ņirgājušies par citiem, īpatsvars pieaug līdz ar vecumu. Atšķirības ņirgāšanās izplatībā pa upuru dzimumu grupām nav būtiskas, bet par citiem biežāk ņirgājušies ir zēni. Negatīvi vērtējama pieauguma tendence kiberņirgāšanās izplatībā. Pēdējo pāris mēnešu laikā no kiberņirgāšanās cietuši 8,8%, par citiem kiberņirgājušies 9,4% pusaudžu (vidēji 11, 13, 15 g.v.)26.

VM īstenotā ESF projektā "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001) (turpmāk ESF projekts) sabiedrības informēšanas kampaņas "Ieskaties acīs! Ņirgāšanās nav smieklīgi!"27 ietvaros ir izstrādājusi filmu pusaudžu ņirgāšanās mazināšanai. Kampaņas ietvaros tapuši arī citi informatīvie materiāli ņirgāšanās situāciju atpazīšanai un novēršanai.

Lai mazinātu ņirgāšanās izplatību izglītības vidē, VM ir izstrādājusi vadlīnijas divām vecuma grupām: 1) pirmsskolas un sākumskolas vecuma grupai un 2) pamatskolas un vidusskolas, t.sk. profesionālās izglītības iestādes vecuma grupai. Vadlīnijas prioritāri ir paredzētas izglītības iestāžu vadītājiem, pedagogiem un atbalsta personālam28.

Vienlaikus, lai pilnveidot vecāku, likumisko pārstāvju, audžuvecāku un citu audzināšanā iesaistīto personu zināšanas un prasmes par ņirgāšanos izglītības vidē, izstrādātas rekomendācijas "Kā pasargāt bērnu no ņirgāšanās". Rekomendācijas paredzētas visiem bērna vecumposmiem un ir veidotas saskaņā ar izstrādātajām vadlīnijām29.

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, joprojām aptuveni 2-3 bērni gadā (līdz 17 g.v.) izdara pašnāvību30. Daudz vairāk ir pašnāvību mēģinājumu, kuru apjoms pat nav zināms. Smagākos pašnāvību mēģinājumus raksturo NMPD izsaukumu dati, kuru analīze liecina, ka pusaudžu un jauniešu vecumā ir augstākie pašnāvību mēģinājumu relatīvā skaita rādītāji, salīdzinot ar citām vecuma grupām. Vidēji gadā tie ir vairāk nekā 100 izsaukumi pašnāvību mēģinājumu dēļ pie nepilngadīgām personām, kur apmēram katrs ceturtais ir vecumā līdz 14 gadiem31. Jāņem vērā, ka pusaudži ir pašnāvnieciskas uzvedības riska grupa. Pašnāvības mēģinājumu var sekmēt daudz un dažādi faktori: ar ģimenes vidi saistītie (pašnāvnieciska pieredze ģimenē, vardarbība ģimenē, nepietiekams vecāku emocionālais atbalsts, nedzīvošana kopā ar abiem vecākiem), ar vienaudžu vidi saistītie faktori (pašnāvnieciska pieredze vienaudžu vidū, ņirgāšanās skolā), individuālie faktori (depresijas simptomi, zems pašcieņas līmenis, ikdienas smēķēšana, meitenēm riskanta alkohola lietošana, bet zēniem narkotiku lietošana dzīves laikā)32.

Tādējādi plāna ietvaros paredzēti pasākumi, kas vērsti uz bērnu psihiskās veselības saglabāšanu un nepieciešamā atbalsta saņemšanas iespējām, tai skaitā, izglītojot sabiedrību par bērnu miega higiēnu un veselību, kā arī digitālo tehnoloģiju pārmērīga un nekontrolēta patēriņa riskiem un ietekmi uz bērnu veselību.

Mutes veselība

Saskaņā ar statistikas datiem 6-gadīgo bērnu piena zobu KPE indekss (kariozo, plombēto un izrauto zobu kopsumma pret pacientu skaitu) 2023. gadā bija 3,3 šis rādītājs dinamikā ir svārstīgs, taču kopumā pēdējo desmit gadu laikā nav uzlabojies. Uzlabošanās vērojama 12-gadīgo bērnu pastāvīgo zobu KPE indeksam, kas 2023.gadā bija 2,2 (pēdējos četrus gadus 2,1 2,2), salīdzinot ar 2013. 2019. gada periodu, kad KPE indekss bija no 2,8 līdz 2,9)33.

Mutes veselības pētījuma skolēniem (12, 15 g.v.) 2022. gada dati apliecina, ka kariesa izplatība bērniem ir augsta un netiek novērota situācijas uzlabošanās. Tāpat Latvijas pusaudžiem ir augsta smaganu iekaisuma izplatība, kas saistāma ar nepietiekamu zobu tīrīšanu. Tikai aptuveni puse bērnu tīra zobus divas reizes dienā: 12 gadu vecumā 45%, 15-gadīgo vidū 51%34. Līdzīgi situāciju raksturo arī Skolēnu paradumu pētījuma dati vairāk nekā vienu reizi dienā zobus tīra 55% (48% zēnu, 62% meiteņu) skolēnu 11, 13, 15 gadu vecumā (2022.g.). Zēniem līdz ar vecumu šis rādītājs pazeminās, bet meitenēm paaugstinās. Vismaz reizi dienā zobus tīra 91% skolēnu (88% zēnu, 93% meiteņu). Dinamikā šis rādītājs nav būtiski mainījies35.

Kariesa brīvi (šāds termins izmantots pētījumā) ir 13,9% 12-gadīgo, 6,9% 15-gadīgo. Vesels periodonts ir 28% 12-gadīgo, 26% 15-gadīgo bērnu. Pēc šī pētījuma datiem KPE indekss 12 gadu vecumā ir 2,3, 15-gadīgajiem 4,4. Salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu 2016. gadā, šie rādītāji ir uzlabojušies. Augstāka kariesa smaguma pakāpe ir reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas. Ortodontisko ārstēšanu veikuši vai sākuši tikai 12%, kaut sagaidāmā šādas ārstēšanas nepieciešamība pārsniedz 40%36.

Lai veicinātu bērnu zināšanas un prasmes zobu veselības saglabāšanā un uzturēšanā, VM ar ESF līdzfinansējumu īstenojusi bezmaksas pasākumus bērniem un pedagogiem par mutes dobuma un zobu veselību saistībā ar veselīga uztura paradumiem. Laika periodā no 2018. līdz 2022. gadam īstenotas nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem no četru gadu vecuma un 1. 2. klašu skolēniem, tostarp bērniem ar redzes, dzirdes, garīgās attīstības un kustību traucējumiem. Nodarbībās bērniem skaidrota uztura paradumu ietekme uz mutes dobuma un zobu veselību, zobiem veselīgs un neveselīgs uzturs, zobu tīrīšanas process un nozīme, kā arī citi mutes dobuma un zobu veselību veicinoši pamatprincipi. Nodarbībās kopumā piedalījās aptuveni 59 000 bērnu. Savukārt no 2020. līdz 2024. gadam par mutes dobuma un zobu veselības jautājumiem izglītoti vairāk kā 2 000 pirmsskolas un sākumskolas (1. 4. klašu) pedagogu. Semināru laikā pedagogi apguva zināšanas un prasmes mūsdienīgu mācību risinājumu izmantošanā, runājot ar izglītojamajiem par pareizas un regulāras mutes dobuma un zobu higiēnas nozīmi saistībā ar veselīga uztura paradumiem. Īstenotie pasākumi snieguši ieguldījumu, lai bērni un pedagogi apgūtu nepieciešamās zināšanas un prasmes, kas palīdzētu uzturēt labu mutes dobuma un zobu veselību.

Zīdīšanas veicināšana

Mātes piens ir vienīgā, vispiemērotākā un nepieciešamākā uzturviela bērnam pirmajos 6 dzīves mēnešos, un vienlaicīgi ar citu uzturu līdz 2 gadu vecumam. Zīdot mazuli, bērnam tiek nodrošināts pilnvērtīgs uzturs, stiprināta mazuļa imūnsistēma, kā arī bērns tiek pasargāts no infekcijām un alerģijām. Vienlaikus zīdīšana veicina bērna fizisko un garīgo attīstību37.

Atbilstoši PVO rekomendācijām, zīdainim pirmajos sešos dzīves mēnešos ir būtiski nodrošināt ekskluzīvo zīdīšanu, kas nozīmē, ka dzīves pirmajā pusgadā bērns tiek zīdīts, nesaņemot papildu uzturu. Latvijā ekskluzīvā zīdīšana tiek nodrošināta ~15-16% bērnu no uzskaitē esošajiem viengadīgajiem bērniem38. 2023. gadā mātes pienu pirmajos sešos dzīves mēnešos saņēmuši 54,6% zīdaiņu.

SPKC regulāri īsteno sabiedrības informēšanas aktivitātes par zīdīšanu, sievietes veselību grūtniecības un pēcdzemdību periodā. Katru gadu Pasaules zīdīšanas veicināšanas nedēļas ietvaros (1. 7. augusts) tiek sagatavoti materiāli, kas tiek publicēti SPKC sociālo tīklu kontos un nosūtīti Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla pašvaldībām39 ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par zīdīšanas nepieciešamību mātes un bērna veselības saglabāšanā.

SPKC ir aktualizējis informatīvā materiāla "Zīdīšanas ABC" saturu atbilstoši jaunākajām zinātniskajām nostādnēm zīdīšanas jomā, bet ir būtiski popularizēt minēto materiālu un izplatīt to mērķauditorijai, tai skaitā caur ārstniecības iestādēm. Plāna ietvaros ir plānots izstrādāt arī algoritmu ārstniecības personām zīdīšanas uzsākšanai, veicināšanai un vadīšanai.

Atkarības bērniem

Viens no kaitīgiem veselību ietekmējošiem paradumiem ir dažādu atkarību izraisošo vielu un procesu lietošana, kas bieži sākas jau nepilngadīgā vecumā. Pusaudžu vecumā tas bieži ir saistīts ar ziņkāri, vēlmi eksperimentēt un riskēt, kā arī to var veicināt dažādi citi faktori: emocionālas grūtības, strīdi ģimenē, konflikti skolā u.tml. Attīstoties atkarībai, tā arvien būtiskāk ietekmē gan psihisko, gan fizisko attīstību un veselību40. Papildus negatīvu ietekmi rada tas, ka atkarības vielu lietošana nereti saistās arī ar riskantu uzvedību, piemēram, vardarbību, traumatisma risku, suicidālām tieksmēm41.

2024. gadā vismaz vienu vai divas dienas pēdējo 30 dienu laikā cigaretes smēķējuši 10,5% 13-15 gadus vecie skolēni (zēni 9,2%, meitenes 11,5%). Salīdzinot ar 2019. gadu, minētais rādītājs ir samazinājies zēniem par 5,5 procentpunktiem, bet meitenēm par 3,3 procentpunktiem. Pieaugums ir e-cigaretes/veipa lietošanas rādītājiem. Vismaz vienu dienu pēdējo 30 dienu laikā e-cigaretes lietojuši 21,9% 13-15 gadīgo skolēnu. Lai gan e-cigarešu lietošana kopš 2019. gada ir samazinājusies zēniem par 5,4 procentpunktiem, meitenēm novērojams būtisks pieaugums par 13,2 procentpunktiem42.

Eiropas skolu aptaujas projekta pētījums par alkoholu un citām atkarību izraisošām vielām (ESPAD) 2024. gada dati liecina, ka 78% aptaujāto skolēnu vismaz reizi dzīves laikā ir pamēģinājuši alkoholu. Alkoholu biežāk pamēģinājušas meitenes (84%) nekā zēni (73%), un šī dzimuma atšķirība saglabājas arī citos rādītājos. Visbiežāk lietotais alkoholiskais dzēriens pēdējo 30 dienu laikā ir bijis stiprais alkohols (22%), kam seko alus (21%), vīns (20%) un sidrs (19%), un tieši meitenes to lietojušas biežāk nekā zēni. 40% skolēnu pirmo reizi alkoholu pamēģinājuši 13 gadu vecumā vai agrāk, biežāk meitenes un skolēni no lauku reģioniem43.

Kā redzams, atkarības vielu lietošana pusaudžu vecumā biežāk raksturīga meitenēm nekā zēniem, savukārt zēniem vairāk raksturīga ilgstoša laika pavadīšana ekrānos. Tomēr problemātisko sociālo tīklu lietotāju īpatsvars lielāks ir starp meitenēm 10,3%, zēniem attiecīgi 5% (2022). Arī šie rādītāji, salīdzinot ar 2018.gadu, ir pieauguši par dažiem procentpunktiem44.

Ik gadu vairāk nekā simts nepilngadīgo saņem narkoloģisko palīdzību ar alkohola lietošanu saistītu diagnožu dēļ, vairāk nekā puse pirmreizēji. 2024. gadā bija ārstēti 128 bērni, tai skaitā 55 pirmreizēji, kas liecina par samazinājumu salīdzinājumā ar 2023. gadu gan kopējā ārstēto bērnu skaitā, gan pirmreizējo pacientu skaitā. Bērniem galvenokārt tiek diagnosticēta alkohola akūta intoksikācija un kaitējoši pārmērīga lietošana. Dinamikā pirmreizēji reģistrēto bērnu relatīvais skaits ar alkohola akūtu intoksikāciju un kaitējoši pārmērīgu lietošanu ir svārstīgs, zēniem lielāks nekā meitenēm. Tāpat ik gadu narkoloģisko aprūpi saņem ap divsimt nepilngadīgo psihoaktīvu vielu (izņemot alkoholu) lietošanas izraisītu psihisku un uzvedības traucējumu dēļ, kur vairākums pirmreizēji. 2024. gadā tādi bija 174 bērni, tai skaitā 107 pirmreizēji. Šajos gadījumos galvenokārt diagnosticēta psihoaktīvo vielu intoksikācija un to kaitējoši pārmērīga lietošana, zēniem biežāk nekā meitenēm. Arī šo bērnu relatīvais skaits dinamikā ir mainīgs45.

Lai skaidrotu pusaudžiem atkarību raisošo vielu būtību un to, kā palīdzēt pateikt "nē" narkotikām, VM kopā ar ekspertiem ir izstrādājusi mācību filmu par narkotiskajām vielām un to radītajām sekām46. Vecākiem un izglītības iestāžu darbiniekiem pieejami arī citi informatīvie materiāli par atkarību profilakses jautājumiem, piemēram, informatīvais materiāls vecākiem "Pusaudži. Alkohols. Smēķēšana. Padomi vecākiem, kā par to runāt" un "Informatīvais materiāls izglītības iestāžu darbiniekiem komunikācijā ar pusaudžiem un vecākiem par jaunajiem nikotīna un tabakas izstrādājumiem".

Vienlaikus šobrīd vairākos VM izstrādātajos politikas plānošanas dokumentos ir iekļauti pasākumi atkarību profilaksē un ārstēšanās pakalpojumu uzlabošanā nepilngadīgajiem gan ar vielu lietošanas traucējumiem, gan jau ar pārmērīgu kaitīgu vielu lietošanu un atkarību. Pamatnostādņu 1. rīcības virzienā "Veselīgs dzīvesveids" ir iekļauti pasākumi atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības izplatības mazināšanai (1.3. uzdevums). Zem minētā uzdevuma plānoti vairāki pasākumi, kuriem tiks piesaistīts gan ES struktūrfondu finansējums, gan arī valsts budžets. Minētā 1.3. uzdevuma ietvaros tieši atkarību profilakses jomā ir plānots īstenot šādus pasākumus, kur lielākā daļa pasākumu tiks uzsākti 2025. gada otrā pusē vai 2026. gadā. 2025. gada rudenī plānots atkārtoti ieviesti sociālās ietekmes programmu "Unplugged" izglītības iestādēs, paredzot pedagogu apmācības un programmas ieviešanu 12 14 gadus veciem pamatskolas skolēniem. Savukārt 2026. gadā plānots īstenot un ieviest standartizētas profilakses programmas "Labas uzvedības spēle" adaptāciju un pilotēšanu sākumskolās 6 11 gadus veciem bērniem. Papildus uzsākti pasākumi nevalstisko organizāciju iesaistei veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanā, paredzot pasākumus (intervences) atkarību mazināšanas jomā bērniem un jauniešiem, kā arī vecākiem, viņu aizbildņiem.

VM izstrādātajā un MK 2022. gada 25. oktobrī apstiprinātajā "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023. 2025. gadam", ir paredzēti pasākumi ne tikai atkarību profilaksē (1. rīcības virziens), bet arī atkarību ārstēšanas pakalpojumu pilnveidošanā, t.sk. nepilngadīgām personām, t.sk. pieejamā narkoloģiskās ārstēšanas pakalpojuma, kas tiek sniegts Ģintermuižā izvērtēšana un jaunu pakalpojumu vietu attīstīšana reģionos Ainažu un Piejūras slimnīcā, t.sk. izveidojot ambulatoro multiprofesionālo komandu un nodrošinot tās pieejamību arī reģionos.

Papildus kopš 2024. gada vasaras VM pārraudzībā ir izveidota un darbojas starpinstitūciju Darba grupas, kuru ietvaros VM sadarbībā ar citām institūcijām (LM, pašvaldībām, ekspertiem u.c.) strādā pie pieejamo pakalpojumu nepilngadīgām personām, kurām ir vielu lietošanas traucējumi, īpaši nepilngadīgajiem, kuriem ir kaitējoša, pārmērīga vielu lietošana vai jau izveidojusies atkarība, apzināšanas un priekšlikumu neatliekamiem, tūlītēji ieviešamiem pasākumiem un ilgtermiņa pasākumiem, lai paplašinātu esošo pakalpojumu pieejamību un pilnveidotu pakalpojumu klāstu, izstrādā algoritmus efektīvākai dažādu nozaru institūciju sadarbībai un informācijas apmaiņai starp institūcijām, kā arī sagatavo priekšlikumus nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu izstrādei. 2025. gada 19. jūnijā ir pieņemti grozījumi Ārstniecības likumā47, kas regulē obligāto ārstēšanās mehānismu nepilngadīgām personām, kuras pārmērīgi, kaitējoši lieto atkarību izraisošās vielas, paredzot tiesības ārstniecības personām lemt par obligāto narkoloģisko ārstēšanu ar tiesas iesaisti. Papildus 2025. gada 19. jūlijā MK tika apstiprināts VM izstrādātais informatīvais ziņojums "Par pilotprojekta integrētai pieejai pakalpojumu pieejamības uzlabošanai Rīgā nepilngadīgajiem, kuri pārmērīgi lieto atkarību izraisošas vielas, īstenošanu"48 (TAP Nr.25-TA-856). Informatīvajā ziņojumā tiek sniegta informācija par jauna valsts apmaksāta integrētā pakalpojuma nodrošināšanas un organizēšanas kārtību, sākotnēji minēto izveidoto jauno pakalpojumu un mehānismus pilotējot Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, veidojot uz nepilngadīgajiem centrētu aprūpi gan veselības, gan sociālajā jomā. Pilotprojekta mērķis ir nodrošināt koordinētu starpsektora palīdzību starp ārstniecības iestādēm, sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, lai būtu nepieciešamā palīdzība, pēctecīgs atbalsts un mazinātu recidīvu risku nepilngadīgajiem, kuri pārmērīgi, kaitējoši lieto atkarību izraisošās vielas.

Vienlaikus norisinās darbs pie atkarību atbalsta tālruņa darbības paplašināšanas. No 2025. gada jūnija ir paplašināta SPKC atkarību atbalsta tālruņa darbība, pagarinot tā darba laiku no 9:00 22:00, kā arī nodrošinot tālruņa darbību arī brīvdienās. Zvanot uz tālruni ir iespējams saņemt informāciju par pieejamiem un situācijai atbilstošākiem pakalpojumiem, anonīmu, psiholoģisku palīdzību, konsultācijas un psihoemocionālo atbalstu, t.sk. krīzes situācijās, smēķēšanas, nikotīna atkarības, alkohola, narkotisko vielu, azartspēļu u.c. problēmu risināšanai.

Tāpat būtiski pasākumi veikti, lai ierobežotu atkarību izraisošo vielu pieejamību. No 2025. gada 1. janvāra Latvijā tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, nikotīna spilventiņus var iegādāties, pārdod un lietot tikai personas, kas sasniegušas 20 gadu vecumu (iepriekš 18 gadi). Vienlaikus stājies spēkā arī stingāks regulējums nikotīna spilventiņiem, ierobežojot tajos atļauto nikotīna koncentrāciju līdz 4 mg, aizliedzot to reklāmu, distances tirdzniecību, nosakot ziņošanas prasību par sastāvu, kā arī brīdinājuma par ietekmi uz veselību izvietošanu, kā arī paredzot ierobežojumus aromatizētāju pievienošanai, izņemot tabakas aromātu. Tāpat no 2025. gada 1. janvāra ir aizliegts laist tirgū arī elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus, kas satur aromatizētājus, izņemot tabakas aromātu. Savukārt 2025. gada janvārī parlaments pieņēma būtiskus ierobežojumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanai, kā arī cenu un atlaižu reklāmas, kā arī tirdzniecības veicināšanas pasākumu ierobežošanai. No 2025. gada 1. augusta Latvijā ir saīsināts alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiks par divām stundām no rīta un vakarā darbadienās un sestdienās (no pirmdienas līdz sestdienai 10.00 20.00), savukārt svētdienās tirdzniecības laiks tiks saīsināts par divām stundām no rīta un 4 stundām vakarā (no 10.00 18.00). Kā arī aizliegta alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un internetā, kā arī TV un radio. Kā arī aizliedz tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.), tai skaitā akcijas "2 par 1 cenu", apjoma atlaides, atlaides alkoholam lojalitātes programmas ietvaros. Ņemot vērā jau uzsāktos pasākumus un citos politikas plānošanas dokumentos jau iekļautos plānotos pasākumus, šajā plānā papildus specifiski pasākumi atkarību mazināšanas jomā nav paredzēti.

Bērnu traumatisms

Viens no būtiskiem bērnu veselību ietekmējošiem faktoriem ir traumatisms. Jo mazāks bērns, jo vairāk viņš ir atkarīgs no apkārtējās vides drošības un līdzcilvēku atbildības, savukārt, vecāku bērnu drošību vairāk ietekmē paša bērna uzmanīgums, spēja izvērtēt riskus, pārgalvība, spiediens no vienaudžu puses, kā arī visdažādākie konkrētās situācijas riska faktori un apstākļi. Traumu relatīvais skaits bērniem būtiski pārsniedz citās vecuma grupās reģistrēto traumatisma līmeni. Atkarībā no vecuma attiecīgi atšķiras reģistrēto traumu norises vietas. 0-4 gadu vecumā galvenā traumu gūšanas vieta ir mājas (65% 2022.). 5-9 gadu vecumā mājās gūtas 32% traumu, 13% izglītības zonā (pirmsskola, skola), tad seko sporta, transporta un atpūtas zonas (katrā ap 7% gūto traumu). Pusaudži 10-14 gadu vecumā 20% traumu guvuši mājās, 18% sporta zonā, 17% skolā. 15-17 gadu vecumā gandrīz katrs ceturtais (23%) jaunietis traumas guvis mājās, katrs piektais (21%) sporta zonā un 11% transporta zonā (ielas, ceļi). Traumu gūšanas vietu struktūra dinamikā būtiski nemainās49. Biežāk traumas tiek reģistrētas zēniem. Biežākās traumas bērniem, kuru gadījumā meklēta palīdzība ārstniecības iestādē, ir sasitumi, zilumi (apmēram trešdaļa), lūzumi (apmēram katrs piektais) un vaļējas brūces. Maziem bērniem (0-4 g.v.) starp trim biežākajiem iemesliem nav lūzumi, bet gan svešķermeņa ietekme, tam iekļūstot caur ķermeņa dabiskajām atverēm (14% 2022.)50. Ik gadu vairāk nekā 3 tūkstoši (3 394 2022.) bērnu stacionāros ārstējušies ievainojumu, saindēšanās un citu ārējās iedarbes seku dēļ. Analizējot dinamikā stacionārā ārstēto bērnu (0-17 g.v.) relatīvo skaitu, vērojama lēna, bet stabila mazināšanās tendence, pēdējo piecu gadu laikā par 18. Stacionārā ārstēto bērnu līdz gada vecumam relatīvais skaits līdz 2020. gadam samazinājās, sasniedzot 6,9 gadījumus uz 1000 iedzīvotāju, savukārt 2021. gadā šis rādītājs ir pieaudzis un saglabājas nemainīgs arī 2022. gadā (8,0 uz 1000 iedzīvotāju)51.

Nopietnas traumas var izraisīt nāves iestāšanos. Ārējie nāves cēloņi ir starp galvenajiem nāves cēloņiem bērnu vecumā. 2023. gadā 28% no visiem mirušajiem bērniem (25 no 90 ) zaudēja dzīvību dažādu netīšu ārējo nāves cēloņu dēļ. Galvenie ārējie nāves cēloņi bērnu vecumā ir transporta negadījumi un noslīkšana, kas uzskatāmi par novēršamiem. Dinamikā ārējo nāves cēloņu izraisītas bērnu mirstības relatīvais rādītājs ir svārstīgs, zēniem augstāks nekā meitenēm52.

Lai mazinātu noslīkšanas gadījumu skaitu, SPKC pēdējos gados īstenojis dažādas aktivitātes:

- 2021. gadā izstrādāta interaktīva 360 grādu virtuālā tūre par traumatisma profilaksi pie un uz ūdenstilpēm;

- 2022. gada vasarā īstenota sabiedrības informēšanas kampaņa "Pārgalvības cena. Nelec!" par drošu atpūtu pie un uz ūdens un traumatisma profilaksi, aicinot nelēkt uz galvas ūdenī;

- sadarbībā ar VI un biedrību "Peldēt droši" 2023. gadā īstenotas klātienes apmācības pašvaldību pārstāvjiem par peldvietu drošības jautājumiem;

- 2023. gadā īstenots konkurss 3.-6. klašu skolēniem "Vai mana peldvieta ir droša?" ar uzdevumu bērniem kopā ar vecākiem/aizbildņiem izvērtēt iemīļotākās peldvietas drošību. Konkursa rezultāti apkopotā veidā nosūtīti pašvaldībām, VI un biedrībai "Peldēt droši";

- sadarbībā ar biedrību "Peldēt droši" izstrādāta infografika "Drošas un piemērotas peldvestes izvēle". Infografika izplatīta Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā un Nacionālajā veselību veicinošo skolu tīklā, kā arī publicēta SPKC mājaslapā un sociālo tīklu kontos.

Lai mazinātu bērnu traumatismu ziemā, SPKC 2022. gadā ir izstrādājis infografiku "Baudi ziemas priekus droši". SPKC 2023. gadā ir arī aktualizējis Vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā, tai skaitā ietverot ieteikumus pašvaldībām iedzīvotāju traumatisma mazināšanai. Zināms, ka vairums ievainojumu ir salīdzinoši nelieli un tiek sadziedēti mājas apstākļos, ārstējoties ambulatori, kuru gadījumā nav nepieciešama palīdzības saņemšana neatliekamās medicīniskās palīdzības punktos vai ārstēšanās stacionārā. Kopējo ievainojumu biežumu raksturo pētījumu dati. Skolēnu paradumu pētījums (2022.) liecina, ka 56% pusaudžu (11, 13, 15 g.v.) pēdējā gada laikā guvuši traumu un vērsušies pēc medicīniskās palīdzības, kas ir par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā. Pretēji tendencēm par citām veselības sūdzībām, traumas nedaudz biežāk guvuši zēni (59%) nekā meitenes (52%). Katrs trešais skolēns pēdējā gada laikā vismaz vienu reizi ir piedalījies kautiņā, zēni (43,5%) biežāk nekā meitenes (23,2%); trīs reizes un vairāk 10,1% skolēnu 11, 13, 15 gadu vecumā. Lai gan ilgstošā dinamikā šo rādītāju tendences ir mainīgas, 2022. gadā sasniegts zemākais kautiņā iesaistījušos skolēnu īpatsvars. Negatīvāk vērtējamas tendences 11- un 13-gadīgu meiteņu vidū pieaudzis meiteņu īpatsvars, kuras pēdējā gada laikā piedalījušās kautiņā trīs un vairāk reižu53.

VM īstenotā ESF projekta ietvaros sadarbībā ar Bērnu slimnīcu un SPKC laika periodā no 2022. gada 30. marta līdz 2023. gada 31. augustam veica sabiedrības informēšanas kampaņu "Pārvērt pārdrošību par drošību!"54. Kampaņas mērķis bija izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā. Kampaņas mērķauditorija: bērni vecumā līdz 6 gadiem, skolas vecuma bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem, bērnu vecāki, likumiskie pārstāvji un citi aprūpētāji, kā arī topošie vecāki.

Kampaņas55 laikā tika:

1) sagatavotas reklāmas un informatīvie raksti;

2) īstenotas 56 sporta spēles (vairāk nekā 30 Latvijas pilsētās), izglītības iestādēs izglītoti vairāk nekā 10 000 bērnu;

3) organizēta 61 mobilā darbnīca (vairāk nekā 30 Latvijas pilsētās, apmeklēja vairāk nekā 2 000 iedzīvotāju);

4) izstrādāts buklets (konspektīva informācija par traumatisma mazināšanu un pirmo palīdzību). 75 000 bukleta eksemplāri izplatīti pediatru praksēs, slimnīcās, sociālajos dienestos, bāriņtiesās, krīžu centros, ārpus ģimenes aprūpes centros;

5) izstrādāta instrukcija jaunajiem vecākiem (plašāka informācija par traumu novēršanu un palīdzības sniegšanu, ieteikumi bērnam droša mājokļa iekārtošanā), 20 000 eksemplāri izplatīti sporta spēlēs un mobilajās darbnīcās;

6) izveidots videoklips "Bērnam droša māja";

7) izveidots videoklips "Pārbaudīsim māju!";

VM īstenotā ESF projektā laika posmā no 2023. gada 20. februāra līdz 2023. gada 31. jūlijam, par traumatisma mazināšanu bērniem novadītas:

• 3555 klātienes nodarbības bērniem vecumā no 4 līdz 17 gadiem. Nodarbībās tika apmācīti 80 554 bērni;

• 12 tiešsaistes nodarbības topošajiem un jaunajiem vecākiem, kurās par 0 3 gadus vecu bērnu traumatisma profilaksi apmācīti 323 dalībnieki;

• viena tiešsaistes nodarbība personām, kuras ikdienā strādā ar bērniem, kuras laikā par bērnu traumatisma mazināšanu tika apmācīts 121 dalībnieks.

Nodarbību programmu saturā iekļautas šādas tēmas:

1) svešķermeņu norīšana un aizrīšanās;

2) termiskie ievainojumi (apdegumi un applaucējumi);

3) ceļu satiksmes negadījumi;

4) saindēšanās ar sadzīves ķīmiju un medikamentiem;

5) uz batuta gūtās traumas

6) dzīvnieku kodumi;

7) drošība uz ūdens un ūdens tuvumā;

8) kritieni.

1.3. Sabiedrības informēšana par izplatītākajām akūtajām slimībām, kā arī aktualitātēm pneimonoloģijā un alergoloģijā un infekcijas slimību jomā.

Izvērtējot pašreizējo veselības aprūpes sistēmu bērniem, jāuzsver, ka viens no izaicinājumiem bērnu veselības aprūpē ir pieaugošais pieprasījums pēc primārās un sekundārās aprūpes pakalpojumiem neatliekamās palīdzības nodaļās pie vieglām un vidēji smagām slimības formām (gan akūtu, gan hronisku slimību gadījumos), kad iespējama ārstēšana ambulatoros apstākļos. Lai risinātu minēto problēmu, ir būtiski izglītot bērnu vecākus gan par izplatītākajām akūtajām slimībām, gan mūsdienās bērnu vidū tik plaši izplatīto alerģiju un tās ierosinātājiem, lai nodrošinātu vecākiem zināšanas par rīcību akūtās situācijās, tai skaitā iespēju kritiski izvērtēt, vai konkrētajā situācijā bērnam ir nepieciešama medicīniskā palīdzība stacionāra neatliekamās palīdzības nodaļā vai veselības problēmu risināšanai ir iespējami alternatīvi risinājumi, piemēram, saziņa ar ģimenes ārstu, konsultatīvā tālruņa izmantošana u.c.

Vienlaikus būtu jāvērtē iespēja stacionāros veidot pakalpojumu pieprasījumam atbilstošus ambulatorās veselības aprūpes centrus.

BKUS ekosistēmas daļā portālā veselapasaule.lv56 ir izveidota atsevišķa sadaļa ko darīt, ja bērns saslimis, kur apkopotas biežākās sūdzības un simptomi, kuru gadījumos vecāki vēršas pēc palīdzības neatliekamās palīdzības nodaļās, kā arī rīcība un sarkanā karoga simptomi, kad patiešām būtu jāsauc NMPD.

Vienlaikus vecākiem ir pieejams pakalpojums - attālināta pediatra konsultācija.

Sociālajos tīklos vecāki regulāri tiek aicināti akūtos gadījumos izmantot iespēju pierakstīties uz vizīti pie pediatra, kas pieejama tuvākajās 3 dienās.

1.4. Imunizācija

Piecu gadu laikā (no 2020. līdz 2024. gadam) Latvijā reģistrēti 1 139 ĒE gadījumi, no tiem 88 (7,7%) ĒE gadījumi reģistrēti bērniem jeb vidēji 17,6 gadījumi gadā. Salīdzinot ar vidējo saslimstību ar ĒE (12,1 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), bērnu vidū vidējā saslimstība (4,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) ir 2,4 reizes zemāka. Lielākā daļa pacientu (96%) tika ārstēti slimnīcās. Vislielākais saslimšanas risks ir bērniem vecumgrupā 15 17 gadi 7,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Nāves gadījumi bērniem minētajā laika periodā nav reģistrēti (skatīt 2. tabulu).

Jau daudzus gadus Latvijā valsts apmaksāta vakcinācija pret ĒE tiek nodrošināta bērniem, kuri dzīvo augsti endēmiskās teritorijās, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Vakcinācija tiek nodrošināta teritorijās, kurās saskaņā ar SPKC epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ĒE. Bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar valsts apmaksāto vakcīnu pret ĒE vakcinē visā Latvijas teritorijā, neatkarīgi no dzīvesvietas. Šīs stratēģijas īstenošana, kā arī vakcinācija maksas pakalpojumu ietvaros palīdzēja ievērojami samazināt, bet ne novērst ĒE gadījumus bērnu vidū.

Teritorijas ar visaugstāko saslimstības līmeni tiek uzskatītas par endēmiskajām teritorijām. 2025. gadā par augsti endēmiskām teritorijām tika atzīti 7 novadi (Kuldīgas novads, Dienvidkurzemes novads, Ventspils novads, Talsu novads, Cēsu novads, Saldus novads, Tukuma novads), kuros vidējā saslimstība iepriekšējo 5 gadu laikā (55,7 uz 100 000 iedzīvotājiem) 4,1 reizes pārsniedza vidējo saslimstību pārējās Latvijas teritorijās (12,1 uz 100 000 iedzīvotājiem). Minētajās teritorijās tiek nodrošināta bērnu valsts apmaksāta vakcinācija. Informācija tiek atjaunota SPKC tīmekļa vietnē katru gadu57.

2. tabula

ĒE (ērču encefalīta) gadījumu skaits bērniem Latvijā 2019. 2024. gadā

Vecums

2020.

2021.

2022.

2023.

2024.

Kopā

t.sk. uz 100 000 iedzīvotāju

0 gadi0

0.0

1-6 gadi4

4.0

7-14 gadi5

5.3

15-17 gadi4

7.2

Kopā bērniem13

4.9

Kopā bērniem un pieaugušajiem210

249

252

262

166

1139

12.1

Stacionēto skaits (0-17 gadi)10

0.8

Nāves gadījumu skaits0

Valsts apmaksātu vakcināciju skaits pret ērču encefalītu11 857

11 458

8 862

10 236

12 470

55 405

Avots: SPKC datu bāze

Vienlaikus ir jāņem vērā fakts, ka ĒE ir dabas perēkļu infekcija, kuras robežas ir mainīgas un nesakrīt ar administratīvo teritoriju robežām. ĒE infekcijas izplatība ir dinamiska, un epidemioloģiskā situācija laika gaitā mainās. To ietekmē arī klimata pārmaiņas. Turklāt cilvēki pārvietojas un mēdz saskarties ar ĒE dabas perēkļiem ārpus savas dzīvesvietas. Nereti to bērnu, kuru dzīvesvieta nav reģistrēta konkrētajos augsti endēmiskajos reģionos, ĒE vakcinācija ir jāapmaksā vecākiem. Nepieciešamība segt vakcinācijas izdevumus no saviem finanšu līdzekļiem ir biežākais iemesls, kura dēļ vecāki izvēlas nevakcinēt savus bērnus pret ĒE.

Jāuzsver, ka Latvija kopumā ir augsti endēmiska ĒE valsts ērces ir visā valsts teritorijā, tai skaitā pilsētvidē. Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir sastopami visi trīs ĒE vīrusa apakštipi.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijā ir augsta saslimstība ar ĒE, tai skaitā, bērnu vidū. ĒE ir centrālās nervu sistēmas infekcija, kas būtiski ietekmē bērnu vēl attīstošos nervu sistēmu. Tāpat arvien vairāk ir pieejami pētījumi par vēlīnajām ĒE sekām bērniem atmiņas, kognitīvie un līdzīgi traucējumi tiek konstatēti gandrīz 70% ĒE pārslimojušo bērnu.

Ar pašreizējo vakcinācijas aptveri ik gadu tiek novērsti vairāk nekā 300 saslimšanas un arī nāves gadījumi, tāpēc būtu būtiski rast iespēju paredzēt vakcināciju pret ĒE visiem bērniem, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret bērniem visā Latvijas teritorijā.

Agrīna vecuma bērniem RSV ir biežākais bronhiolīta izraisītājs, kā arī ir vadošais hospitalizācijas un mirstības iemesls. Lai gan vairums gadījumu ir viegli, RSV var pasliktināt esošo veselības stāvokli un izraisīt nopietnas komplikācijas, kas var būt dzīvībai bīstamas. ES, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē RSV ik gadu izraisa 213 000 bērnu, kas jaunāki par pieciem gadiem, hospitalizāciju, dažiem no kuriem nepieciešama intensīvā terapija. Smagas RSV infekcijas komplikācijas visbiežāk diagnosticē zīdaiņiem un maziem bērniem. Īpaši smaga slimības gaita biežāk ir priekšlaikus dzimušiem bērniem, kā arī zīdaiņiem ar sirds un plaušu hroniskām slimībām. 44% ar RSV saistīto hospitalizācijas un mirstības gadījumu ir reģistrēti zīdaiņiem, kuri ir jaunāki par 2 mēnešiem. 79% hospitalizēto ir bijuši iepriekš veseli zīdaiņi. Agrīnā vecumā pārslimots RSV izraisīts bronhiolīts var būt par iemeslu tam, ka nākotnē bērnam var neattīstīties pilnvērtīga plaušu funkcija. Tāpat, atbilstoši BKUS speciālistu norādītajam, RSV infekcija pirmā dzīves gada laikā tieši korelē ar astmas un sēkšanas attīstību turpmākās dzīves laikā. Daudzviet Eiropā, kur jau lieto ilgstošas darbības monoklonālās antivielas RSV profilaksei, tiek demonstrēti būtiski finansiālie ietaupījumi veselības aprūpes nozarē.

Pasīvās aizsardzības nodrošināšanai zīdaiņiem ir pieejamas divas RSV specifiskās monoklonālās antivielas: ilgstošas darbības monoklonālā antiviela nirsevimab (ievada kā vienu devu) un īslaicīgas darbības monoklonālā antiviela palivizumab (ievada 5 devās).

Pasaules vadošo veselības organizāciju rekomendācijās ir uzsvērta riska grupu pacientu imunizācijas nepieciešamība, kas saistīta ne tikai ar infekcijas iegūšanas paaugstinātu risku, bet arī pamatslimību kontroles un potenciālo dzīvību un veselību apdraudošo stāvokļu dēļ gadījumā, ja pacients inficēsies un saslims ar kādu no vakcīnkontrolējamām infekcijām.

Ņemot vērā minēto, Plāna ietvaros paredzēts paplašināt pasīvo imunizāciju pret RSV, nodrošinot to visiem jaundzimušajiem RSV sezonā, tostarp priekšlaikus dzimušiem bērniem un zīdaiņiem ar iedzimtām sirdskaitēm vai bronhopulmonālu displāziju.

BKUS speciālisti ir pauduši viedokli par to, ka, lai mazinātu saslimstību ar dzīvību apdraudošām infekcijām noteiktu veselības risku bērniem, nepieciešama riska grupā esošo bērnu vakcinācija ar atsevišķām Vakcinācijas kalendārā neiekļautām vakcīnām. Lai izvērtētu iespēju nodrošināt noteiktu veselības riska grupu bērniem paplašinātu valsts apmaksāto vakcinācijas pakalpojumu klāstu pret dzīvību apdraudošām infekcijām (piemēram, pret pneimokoku infekciju bērniem, kas dzimuši pirms vakcīnas iekļaušanas vakcinācijas kalendārā; pret meningokoku infekciju, A hepatītu), plāna darbības ietvaros paredzēts rast iespēju minēto vakcīnu nodrošināšanai.

Latvijā bērni pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu un vējbakām tiek vakcinēti divas reizes: 12-15 mēnešu vecumā un atkārtoti 7 gadu vecumā, kad tiek veikta balstvakcinācija. Otrās masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcīnas devas saņemšana vēlāk (7 gadu vecumā vai vēlāk) ir saistīta ar vairākiem individuāliem un sabiedrības veselības riskiem. Līdz bērna vakcinācijas brīdim ar otro masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcīnas devu rodas nepietiekama aizsardzība pret minētājām infekcijas slimībām. Lai arī divas vakcīnas devas nodrošina mūžilgu aizsardzību, tomēr līdz brīdim, kamēr bērns 7 gadu vecumā saņem otro vakcīnas devu, daļai bērnu saglabājas risks gan inficēties, gan saslimt. Tā kā masalas ir ļoti infekciozas un ātri izplatās bērnu kolektīvos, rodas risks sekundāri inficēties arī citiem uzņēmīgiem indivīdiem. Tādējādi, līdz ar masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcinācijas pārcelšanu uz 4 gadu vecumu (jo tiek izmantota kombinētā vakcīna), ir nepieciešams arī vakcināciju pret vējbakām pārcelt bērniem no 7 gadu vecumam uz vakcināciju 4 gadu vecumā. To rekomendē Nacionālā masalu un masaliņu eliminācijas komisija un IVP, uzsverot, ka minēto iniciatīvu ir būtiski īstenot, lai vēl vairāk nesamazinās bērnu vakcinācijas aptvere pret vējbakām.