1. punktsnosaka, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska

nosaka, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska

1republika.

2Demokrātiskā valstī likumdošanas

3vara pieder tautai un likumdevējam - Saeimai. Izpildu varai —

4Ministru kabinetam — ir tiesības izdot noteikumus tikai likumā

5noteiktos gadījumos, likuma ietvaros, un tie nedrīkst būt

6pretrunā ar Satversmi un citiem likumiem. Tas izriet no likumības

7un varas dalīšanas principiem, kas ir jebkuras tiesiskas valsts

8eksistences pamats.

9Ikviena tiesiska valsts atzīst

10tiesiskās paļāvības principu. Šis princips nosaka, ka valsts

11iestādēm ir jābūt konsekventām savā darbībā attiecībā uz to

12izdotajiem normatīvajiem aktiem, jāievēro tiesiskā paļāvība, kas

13personām varētu rasties uz konkrētā normatīvā akta pamata (skat.

14Hartley T.C. The Foundations of European Community Law. An

15Introduction to the Constitutional and Administrative Law of the

16European Community. Oxford, Clarendon Press, 1994 ).

17Politiski represētās personas

18paļāvās uz jau 1988.gadā iedibināto mantas atdošanas vai tās

19vērtības atlīdzināšanas kārtību. Šīs personas plānoja savu

20nākotni saistībā ar tiesībām, ko attiecīgie normatīvie akti tām

21bija piešķīruši, un kuru pamatnostādnes līdz pat 1996.gada

2223.aprīlim bija šādas:

231) pieteikums iesniedzams ne vēlāk

24kā trīs gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums atzīt izsūtīšanu par

25nepamatotu;

262) pieteikums ir izskatāms arī pēc

27noteiktā termiņa, ja termiņa nokavējumam ir attaisnojošs

28iemesls;

293) ēkas un cita manta ir atdodama

30natūrā, bet, ja tas nav iespējams, - to vērtība atlīdzināma

31naudā.

32Ministru kabinets, izdodot

33Noteikumus nr.148 un Noteikumus nr.367, liedza daļai politiski

34represēto personu atgūt nelikumīgi konfiscēto mantu vai saņemt

35atlīdzību par to likumā paredzētajā kārtībā. Tādējādi tika

36pārkāpti taisnīguma un tiesiskās paļāvības principi.

37Bez tam Noteikumi nr.148 un

38Noteikumi nr.367 neatbilst Ministru kabineta iekārtas likuma

3914.panta otrās daļas pirmajā teikumā ietvertajai normai, kas

40nosaka, ka Ministru kabineta noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar

41Satversmi un citiem likumiem.

42Noteikumi nr.148 un Noteikumi

43nr.367, nosakot pieteikumu iesniegšanas termiņa izbeigšanu, ir

44pretrunā ar likumu "Par politiski represētās personas statusa

45noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem",

46kas neparedz termiņa ierobežojumu politiski represētās personas

47statusa piešķiršanai un ar to saistīto tiesību realizēšanai, bet

48nosaka, ka valsts un pašvaldību institūcijas un to amatpersonas

49gādā, lai likumā noteiktā kārtībā tiktu novērstas totalitāro

50režīmu radīto civilo, ekonomisko un sociālo tiesību ierobežojumu

51izraisītās sekas, atlīdzināti šo režīmu radītie materiālie

52zaudējumi, to nodarītais fiziskais un morālais kaitējums.

53Likuma "Par likumu un citu

54Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu

55izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā

56esamību" 9.pantā ir norādīts, ka normatīvajiem aktiem nav

57atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.

58Piešķirot Noteikumiem nr.148 un Noteikumiem nr.367 atpakaļejošu

59spēku, Ministru kabinets šo normu ir pārkāpis.

60Ministru kabineta atbildes rakstā

61ietvertais apgalvojums, ka šādas tiesības tam tikušas piešķirtas

62ar likumu "Par valsts budžetu 1996.gadam", neatbilst šā likuma

63jēgai un mērķim. Likums "Par valsts budžetu 1996.gadam" ir

64speciālais likums, kura spēks ir ierobežots laikā ar konkrēto

65saimniecisko gadu.

66Atbilstoši minētā likuma Pārejas

67noteikumu 12.punktam likuma darbība bija attiecināta tikai uz

681996. saimnieciskā gada budžeta izpildes nodrošināšanu.

69Likuma "Par valsts budžetu

701996.gadam" Pārejas noteikumu 3.punkts tikai uz laiku pārtrauca

71Nolikumā paredzēto pieteikumu pieņemšanu, pie tam vienīgi

72kompensāciju jautājumos, neparedzot ierobežojumus tādu pieteikumu

73pieņemšanai, kad mantu ir iespējams atdot natūrā.

74Likuma "Par valsts budžetu

751996.gadam" Pārejas noteikumu 3.punktā nebija īpaši paredzēts, ka

76šī norma attiektos uz laiku pirms un pēc 1996.gada.

77Līdz ar to Ministru kabinets

78nebija pilnvarots noteikt likumā neparedzētus termiņus, jo

79likumdevējs nepārprotami norādīja, ka ierobežojums attiecās tikai

80uz laiku no 1996.gada 1.marta līdz 31.decembrim.

81Pretēji likumam "Par politiski

82represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un

83nacistiskajā režīmā cietušajiem" un likumam "Par valsts budžetu

841996.gadam" Noteikumu nr.148 un Noteikumu nr.367 2.punkts nevis

85uz laiku pārtrauca pieteikumu pieņemšanu kompensāciju jautājumos,

86bet gan vispār izbeidza šo pieteikumu pieņemšanu.

87Likuma "Par privatizācijas

88sertifikātiem" 15.pants noteica, kādos apstākļos kompensācija par

89politiski represētajām personām atņemto mantu var tikt

90atlīdzināta privatizācijas sertifikātos.

91Noteikumu nr.148 11.punktā

92ietvertais nosacījums, ka, "ja pieteikuma iesniedzējam naudā

93izmaksājamā kompensācijas summa nesedz mantas reālo vērtību vai

94tā izmaksāta tikai par mantas daļu, kompensācija par pārējo daļu

95aprēķināma un izsniedzama īpašuma kompensācijas sertifikātos", ir

96pretrunā ar likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 15.panta

97pirmo daļu, kurā ir noteikts, ka "politiski represētās personas

98vai to mantinieki pēc savas vēlēšanās kompensāciju par atņemto

99mantu var saņemt īpašuma kompensācijas sertifikātos".

100Tādējādi Noteikumu nr.148

10111.punkts ir pretrunā ar likumā noteikto prasību, lai politiski

102represētās personas vai to mantinieki paši izteiktu vēlēšanos

103naudas vietā saņemt īpašuma kompensācijas sertifikātus.

104Pastāvot iepriekšminētām pretrunām

105starp likumiem un Noteikumiem nr.148 un Noteikumiem nr.367 un

106ievērojot likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta

107un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas,

108spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 9.pantu, šie noteikumi

109ir atzīstami par spēkā neesošiem.

110Izvērtējot taisnīguma, likumības,

111varas dalīšanas un tiesiskās paļāvības principus un ņemot vērā

112to, ka apstrīdētie normatīvie akti pasliktināja politiski

113represēto personu stāvokli un nelikumīgi liedza tām realizēt

114savas tiesības, minētie noteikumi atzīstami par spēkā neesošiem

115no to izdošanas brīža.

116Pamatojoties uz

117Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

118Satversmes

119tiesa nosprieda:

120Atzīt Ministru

121kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumus nr.148 "Kārtība, kādā

122atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru

123administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR vai KPFSR sastāvā

124iekļautās Latvijas PSR teritorijas daļas atzīta par nepamatotu"

125un Ministru kabineta 1997.gada 4.novembra noteikumus nr.367

126"Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumos

127nr.148 "Kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība

128personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta

129par nepamatotu"" par neatbilstošiem Ministru kabineta iekārtas

130likuma 14.panta otrajai daļai, likuma "Par likumu un citu

131Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu

132izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā

133esamību" 9.pantam, likuma "Par politiski represētās personas

134statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā

135cietušajiem" 10.panta pirmajai daļai un likuma "Par

136privatizācijas sertifikātiem" 15.panta pirmajai daļai un spēkā

137neesošiem no to izdošanas brīža.

138Spriedums stājas spēkā tā

139pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

140Spriedums pasludināts Rīgā

1411998.gada 10.jūnijā

142Satversmes tiesas sēdes

143priekšsēdētājs A.Endziņš

144Satversmes tiesas tiesnesis

145A.Lepse

146Satversmes tiesas tiesnesis

147R.Apsītis

148Satversmes tiesas tiesnese

149I.Čepāne

150Satversmes tiesas tiesnese

151I.Skultāne

152Satversmes tiesas tiesnese

153A.Ušacka