23. punkts

1Šie noteikumi esot atcēluši likumā paredzēto kārtību, ka

2koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikums

3iepērkams par divkāršu elektroenerģijas realizācijas tarifu.

4Satversmes tiesa 1997. gada 7. maijā gan atzinusi šos noteikumus

5par spēkā neesošiem, taču no sprieduma pasludināšanas, nevis no

6noteikumu izdošanas brīža.

7Šis apstāklis esot viens no tiem,

8kādēļ "Latvenergo" apstrīd "WINDAU" viedokli par to, ka Bauskas

9koģenerācijas stacijā saražotais elektroenerģijas pārpalikums

10būtu iepērkams par divkāršu elektroenerģijas realizācijas

11tarifu.

12Likums "Par ārvalstu ieguldījumiem

13Latvijas Republikā" paredzot, ka strīdi, kas saistīti ar ārvalstu

14ieguldījumiem, tiek risināti tiesā, tāpēc apstrīdētā akta 1.

15punkts ne vien nebalstoties uz minēto likumu, bet esot pat tieši

16pretējs tam. Ministru kabinets neesot tiesīgs valsts akciju

17sabiedrībām uzspiest konkrētu saimniecisku jautājumu

18risinājumus.

19Pieteikuma iesniedzēja pārstāvis

20deputāts P. Salkazanovs tiesas sēdē norādīja uz Finansu un

21Tieslietu ministriju atzinumiem par apstrīdētā akta projektu,

22kuros norādīts, ka Enerģētikas likuma 41. pants deleģējot

23Ministru kabinetam tiesības noteikt vienotu kārtību, kādā tiek

24iepirkts elektroenerģijas pārpalikums, bet neparedzot noteikt

25izņēmuma kārtību attiecībā uz kādu no uzņēmumiem.

26Ministru

27kabinets

28atbildes rakstā norāda, ka iesniegtais pieteikums

29esot nepamatots, jo, pieņemot apstrīdētā akta 1. punktu, tas esot

30nevis iesaistījies iespējamā civiltiesiskā strīda risināšanā

31starp "Latvenergo" un "WINDAU", bet esot realizējis izdarīto

32ārvalstu ieguldījumu stabilitātes nodrošināšanas un jaunu

33ārvalstu ieguldījumu veicināšanas politiku Latvijā.

34Līdz ar to, apspriežot valsts

35politikas jautājumus par ārvalstu ieguldījumu veicināšanu

36Latvijā, Ministru kabinets esot rīkojies Satversmes 4. nodaļā un

37Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktās kompetences

38ietvaros.

39Ministru kabineta 1999. gada 30.

40novembra sēdē, pieņemot apstrīdēto tiesību aktu, esot tikusi

41ievērota normatīvajos aktos noteiktā protokollēmumu pieņemšanas

42procesuālā kārtība.

43Lēmumā esot precīzi norādīts, ka

44tas pieņemts pamatojoties uz likuma "Par ārvalstu ieguldījumiem

45Latvijas Republikā" 8. panta ceturto daļu, kas nosakot, ka

46"gadījumos, kad vēlākie Latvijas Republikas likumdošanas akti

47pasliktina ieguldījuma apstākļus, ārvalstu ieguldījumiem desmit

48gadus tiek piemēroti tie likumdošanas akti, kas bija spēkā

49ieguldījuma izdarīšanas brīdī". Šī norma esot uzskatāma par

50speciālo tiesību normu attiecībā pret šā paša likuma 1. panta

51pirmās daļas vispārējo tiesību normu, kurā noteikts, ka ārvalstu

52ieguldījumiem Latvijas Republikā tiek garantēts nacionālais

53režīms.

54Līdz ar to, gadījumos, kad vēlākie

55likumdošanas akti pasliktinot ārvalstu ieguldījuma apstākļus,

56esot piemērojama likuma speciālā norma, kā norma, kas ir

57apveltīta ar augstāku juridisko spēku. Enerģētikas likums esot

58pasliktinājis iepriekšējā likuma "Par uzņēmējdarbības regulēšanu

59enerģētikā" 27. pantā noteikto elektroenerģijas iepirkšanas cenu,

60kas bijusi noteikta atbilstoši divkāršam elektroenerģijas

61realizācijas tarifam.

62Atbildes rakstā arī norādīts, ka

63atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu

64privatizāciju" 7. pantam Privatizācijas aģentūras dibinātājs esot

65valsts Ministru kabineta personā. Saskaņā ar šā likuma 8. panta

66pirmās daļas 17. punktu Privatizācijas aģentūra starp citiem tai

67uzliktajiem pienākumiem pildot arī tās funkcijas, kas tai

68uzticētas ar citiem likumiem un Ministru kabineta lēmumiem.

69Likums šajā jomā nenosakot nekādus ierobežojumus Ministru

70kabineta pieņemto lēmumu saturam.

71Tā kā Privatizācijas aģentūra

72likumā noteiktajā kārtībā esot pārņēmusi "Latvenergo" savā

73valdījumā, tad, saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību

74īpašuma objektu privatizāciju" 8. panta pirmās daļas 2. punktu,

75Privatizācijas aģentūra esot tiesīga pārvaldīt un savas

76kompetences ietvaros rīkoties ar valsts īpašuma objektu -

77"Latvenergo" līdz tā privatizācijas pilnīgai pabeigšanai.

78Saskaņā ar šā paša likuma 15.

79panta otro daļu, pārvaldot privatizējamo valsts īpašumu,

80Privatizācijas aģentūra attiecībā uz pārņemto valsts

81statūtsabiedrību pildot arī tās pilnsapulces funkcijas, un

82"Latvenergo" esot tiesīga slēgt darījumus tikai ar Privatizācijas

83aģentūras atļauju vai tās noteiktajā kārtībā.

84Līdz ar to, izdodot apstrīdēto

85aktu, Ministru kabinets esot ievērojis visas likumu prasības.

86Ministru kabineta pilnvarotā

87pārstāve zvērināta advokāte A.Osmane tiesas sēdē uzturēja

88Ministru kabineta atbildes rakstā pausto viedokli un papildus

89paskaidroja, ka 1997. gada 11. jūnijā pieņemtā likuma "Grozījumi

90likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" 27. panta

91devītajā un desmitajā daļā esot bijis noteikts, ka no

92koģenerācijas stacijām elektroenerģijas pārpalikumu iepērk pēc

93divkārša elektroenerģijas realizācijas vidējā tarifa astoņus

94gadus pēc attiecīgās elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā.

95Saskaņā ar likumu šādai kārtībai

96esot ticis piešķirts atpakaļejošs spēks, attiecinot to uz visām

97fiziskajām un juridiskajām personām, kuru līgumi ar "Latvenergo"

98par elektroenerģijas iepirkšanu kopējā valsts elektropārvades

99tīklā no koģenerācijas stacijām ir stājušies spēkā līdz 1997.

100gada 31. maijam.

1011997. gada 26. martā noslēgtais

102pamatlīgums starp "Latvenergo" un "WINDAU" par koģenerācijas

103staciju celtniecību un elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanu

104neesot apstrīdēts likumā noteiktajā kārtībā un tādēļ uzskatāms

105par spēkā esošu.

106Ārvalstu ieguldījums "WINDAU"

107pamatkapitālā esot izdarīts 1997. gada 24. oktobrī, t. i. tajā

108laikā, kad likumdevējs koģenerācijas stacijās saražotās

109elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanai bija noteicis divkāršu

110iepirkuma tarifu.

111Ārvalstu ieguldījuma apstākļus

112esot pasliktinājuši Enerģētikas likuma 41. pants un uz tā pamata

113pieņemtie Ministru kabineta 1998. gada 31. oktobra noteikumi nr.

114425 "Koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas

115pārpalikuma iepirkšanas kārtība", kuros esot paredzēts iepirkt

116koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģijas pārpalikumu

117nevis par divkāršu tarifu, bet gan par cenu, kas atbilst 75% no

118pamattarifa.

119Likumā "Par ārvalstu ieguldījumu

120aizsardzību Latvijas Republikā" esot paredzēts, ka gadījumos, kad

121vēlākie Latvijas Republikas likumdošanas akti pasliktina

122ieguldījuma apstākļus, ārvalstu ieguldījumiem tiek piemēroti tie

123likumdošanas akti, kas bija spēkā ieguldījuma izdarīšanas

124brīdī.

125Pieņemot apstrīdētā akta 1.

126punktu, Ministru kabinets neesot uzdevis Privatizācijas aģentūrai

127nodrošināt jauna līguma noslēgšanu starp "Latvenergo" un

128"WINDAU". Tā mērķis esot bijis nodrošināt papildlīguma noslēgšanu

129par tiem nosacījumiem, par kuriem puses nebija vienojušās slēdzot

130pamatlīgumu.

131Ministru kabinets neesot izlēmis

132jautājumu par elektroenerģijas iepirkuma cenu, bet veicis

133enerģētikas pārvaldi saskaņā ar Enerģētikas likuma 76. pantu.

134Satversmes

135tiesa

136, izvērtējot apstrīdētā akta atbilstību likumiem un

137Satversmei,

138secināja:

1391.

140Privatizācijas aģentūra ir nodibināta ar Ministru kabineta

1411994. gada 29. marta rīkojumu nr. 149-r atbilstoši likumam "Par

142valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Tās statūti

143ir apstiprināti ar Ministru kabineta 1997. gada 25. marta

144noteikumiem nr. 110. Šo statūtu 1. un 4. punkts nosaka, ka

145Privatizācijas aģentūra, kuras dibinātājs ir valsts Ministru

146kabineta personā, ir valsts akciju sabiedrība, kurā viss

147pamatkapitāls un visas balsis pieder valstij.

148Privatizācijas aģentūras

149funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka likuma "Par valsts un

150pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 8. pants.

151Ministru kabineta atbildes rakstā

152izteiktais apgalvojums, ka saskaņā ar likuma "Par valsts un

153pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 8. panta pirmās daļas

15417. punktu Ministru kabinetam ir bijušas tiesības uzdot

155Privatizācijas aģentūrai veikt jebkuras citas likumā neparedzētas

156funkcijas, nav pamatots. Apstrīdētā akta pieņemšanas laikā šā

157likuma 8. panta pirmās daļas 17. punkts neparedzēja Ministru

158kabinetam tiesības izdot šādu aktu, nosakot, ka lēmumiem, kas

159uztic Privatizācijas aģentūrai pildīt citus likumā neparedzētus

160uzdevumus, ir jābūt saistītiem ar valsts īpašuma privatizācijas

161nodrošināšanu. Tādējādi, arī Privatizācijas aģentūras statūtu 10.

162punkts, kas nosaka, ka Privatizācijas aģentūra papildus tās

163statūtos noteiktajiem darbības virzieniem veic arī citas darbības

164un uzdevumus, kas tai paredzēti likumos vai citos normatīvajos

165aktos vai ko tai uzdod Ministru kabinets, jāskata kopsakarā ar

166likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"

167nosacījumiem, un to nevar tulkot paplašināti.

168Līdz ar to Ministru kabinetam bija

169tiesības dot saistošus uzdevumus Privatizācijas aģentūrai tikai

170saistībā ar privatizāciju. Ministru kabinets ar apstrīdētā akta

1711. punktu, uzdodot Privatizācijas aģentūrai veikt tai

172neraksturīgas, ar privatizāciju nesaistītas funkcijas, pārkāpa

173likumos noteikto kompetenci.

174Ministru kabineta 1996. gada 30.

175aprīļa noteikumu nr. 160 "Ministru kabineta iekšējās kārtības un

176darbības noteikumi" 10. punkts paredz, ka Ministru kabineta sēdes

177protokollēmums ir sēdē pieņemts lēmums, un tas ir iekšējs

178administratīvs tiesību akts, kas attiecas uz Ministru kabineta

179locekļiem, Valsts kanceleju vai citām valsts institūcijām un to

180amatpersonām. Turklāt Ministru kabinetam bija jāievēro likuma

181"Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru

182kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā

183stāšanās kārtību un spēkā esamību" 6. panta piektās daļas prasība

184par to, ka Ministru kabineta lēmumi, kuri noformēti sēdes

185protokola izraksta veidā, publicējami "Latvijas Vēstnesī",

186izņemot tos lēmumus, kuros īpaši norādīts, ka tie nav

187publicējami.

188Tādējādi

189Ministru kabinets varēja dot uzdevumu Privatizācijas aģentūrai

190protokollēmuma veidā, taču tam bija jāatbilst tādiem principiem

191kā likumība un pamatotība, kas tiesīgi un taisnīgi samērotu

192konkrētā risinājuma nepieciešamību un lietderību.

1932

194.

195Apstrīdētā akta 1. punktā doto uzdevumu Privatizācijas aģentūrai

196nodrošināt līguma noslēgšanu starp "Latvenergo" un "WINDAU" par

197Bauskas koģenerācijas stacijā saražotās elektroenerģijas

198pārpalikuma iepirkšanu elektroenerģijas sadales tīklā par cenu,

199kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam

200tarifam, astoņus gadus pēc attiecīgās elektrostacijas nodošanas

201ekspluatācijā, Ministru kabinets pamatojis ar likuma "Par

202ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" 8. panta ceturto daļu,

203kas nosaka, ka, ja vēlākie Latvijas Republikas likumdošanas akti

204pasliktina ieguldījuma apstākļus, ārvalstu ieguldījumam desmit

205gadus tiek piemēroti tie likumdošanas akti, kas bija spēkā

206ieguldījuma izdarīšanas brīdī.

207Lai varētu piemērot šo likuma

208normu konkrētam gadījumam, Ministru kabinetam vajadzēja pamatot,

209kuri vēlākie likumdošanas akti un kādā veidā ir pasliktinājuši

210ārvalstu ieguldījumu apstākļus "WINDAU".

211Saskaņā ar Uzņēmuma reģistra

212sniegtajām ziņām, pirmie ārvalstu ieguldītāji "WINDAU" reģistrēti

2131997. gada 24. oktobrī.

214Šai brīdī likums "Par

215uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" bija spēkā 1997. gada 11.

216jūnija redakcijā. Tā 27. panta devītā un desmitā daļa noteica, ka

217no atjaunojamiem energoresursiem saražoto (mazās

218hidroelektrostacijas ar jaudu līdz 2 megavatiem un vēja

219ģeneratori), kā arī no mazas jaudas koģenerācijas stacijām (ar

220jaudu līdz 12 megavatiem) elektroenerģijas pārpalikumu, kas

221atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem, iepērk

222kopējā valsts elektropārvades tīklā pēc paaugstinātiem -

223divkāršiem tarifiem.

224Minētā norma attiecās uz visām

225fiziskajām un juridiskajām personām, kuru līgumi ar "Latvenergo"

226par elektroenerģijas iepirkšanu kopējā valsts elektropārvades

227tīklā no koģenerācijas stacijām bija stājušies spēkā līdz 1997.

228gada 31. maijam.

229Tādējādi, svarīgs priekšnoteikums

230arī attiecībā uz ārvalstu ieguldījuma apstākļiem bija, vai

231uzņēmējsabiedrības, kurā tiek izdarīts ārvalstu ieguldījums,

232noslēgtais līgums ar "Latvenergo" ir stājies spēkā līdz 1997.

233gada 31. maijam.

234Tā kā pirmie ārvalstu ieguldījumi

235reģistrēti 1997. gada 24. oktobrī, tad likuma "Par ārvalstu

236ieguldījumiem Latvijas Republikā" 8. panta ceturtā daļa šajā

237konkrētajā gadījumā nav piemērojama. Ne "WINDAU", ne arī ārvalstu

238ieguldītāju subjektīvās civilās tiesības laikā kopš ārvalstu

239ieguldījuma izdarīšanas ar jaunāku normatīvo aktu nav aizskartas,

240un vēlākie likumdošanas akti ārvalstu ieguldījuma apstākļus

241nepasliktina.

242Saskaņā ar Latvijas Republikas

243Civillikuma 3. pantu, katra civiltiesiska attiecība apspriežama

244pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies.

245Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

246Tā kā pastāv līgumslēdzēju pušu

247domstarpības, vai "WINDAU" un "Latvenergo" 1997. gada 26. martā

248noslēgtais līgums ir līgums likuma "Par uzņēmējdarbības

249regulēšanu enerģētikā" 27. panta devītās daļas izpratnē,

250jautājums par šā līguma spēkā esamību ir civiltiesiska rakstura

251strīds, kas izšķirams vispārējās jurisdikcijas tiesā. Likums "Par

252ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" negarantē ārvalstu

253ieguldītājiem iespējamo civiltiesisko strīdu izlemšanu

254administratīvā kārtībā.

255Tādējādi,

256pastāvot šaubām par strīda esamību attiecībā uz noslēgtā līguma

257priekšmetu un līguma spēkā esamību, Ministru kabinets, ar

258apstrīdēto aktu uzdodot Privatizācijas aģentūrai nodrošināt

259līguma noslēgšanu starp "Latvenergo" un "WINDAU" par divkāršiem

260iepirkšanas tarifiem, nav ievērojis likumību un kompetences

261dalījumu starp izpildvaru un tiesu varu.

2623

263. Varas

264līdzsvaru starp izpildvaras un tiesu varas funkciju un kompetenču

265sadalījumu nosaka Satversme.

266Saskaņā ar Ministru kabineta

267iekārtas likuma 13. pantu, Ministru kabinets apspriež un izlemj

268visas lietas, kuras ietilpst tā kompetencē saskaņā ar Satversmi

269un likumiem. Ministru kabineta kompetencē neietilpst

270civiltiesisku strīdu izšķiršana administratīvā kārtībā.

271Pamatojoties uz Satversmes 86. pantu un likumu "Par tiesu varu"

272civiltiesiskos strīdus izskata tikai tiesa.

273Civilprocesa likuma 1. pants

274nosaka, ka katrai fiziskajai vai juridiskajai personai ir

275tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar

276likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Taču Ministru

277kabinets, pieņemot apstrīdēto aktu, ir izšķīris pēc būtības

278civiltiesisku strīdu un atzinis "WINDAU" subjektīvo civilo

279tiesību. Līdz ar to apstrīdētajam aktam šobrīd ir tieši tādas

280pašas sekas kā tiesas spriedumam.

281No Satversmes 1. pantā

282ietvertā demokrātiskas republikas jēdziena visām valsts

283institūcijām izriet pienākums savā darbībā, it sevišķi izdodot

284tiesību aktus, ievērot likumību, varas dalīšanu un veikt

285savstarpēju uzraudzību, ievērojot publiskās varas pakļautību

286likumam, t. i. likuma virsvadību un citus tiesiskas valsts

287principus, arī samērīguma un tiesiskās paļāvības principus.

288Demokrātiskas un tiesiskas valsts

289principi balstās uz to, ka sabiedrībā pastāv līdzsvars starp

290pamatvērtībām un tiesību realizāciju. Valdības pieņemtiem

291lēmumiem jārada ticība, ka tie tiek pieņemti, ievērojot

292taisnīguma principu, lai tādējādi samazinātu interešu konflikta

293iespējamību. Valsts pārvaldei demokrātiskā un tiesiskā valstī

294sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un

295taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst likumiem. Varas dalīšanas

296principa "līdzsvara un atsvara" sistēmas uzdevums ir novērst

297varas uzurpācijas tendences ikkatrā no trim varām, lai

298nodrošinātu valstiski tiesisko institūtu stabilitāti un pašas

299valsts varas funkcionēšanas nepārtrauktību.

300Kā uzsvēris Š. L. Monteskjē,

301brīvība var pastāvēt tikai tur, kur nav varas ļaunprātīgas

302izmantošanas, un nevar pastāvēt, ja tiesu vara nav atdalīta no

303likumdevējvaras un izpildvaras (skat. Montesquieu Ch. L'Esprit

304des Lois. P., 1936. - Ch. XI. - P. 3- 6).

305Arī tiesībzinātnieks R. Cipeliuss

306norāda, ka tiesu varas tipisks uzdevums ir tiesību nodrošināšanas

307funkcija. Turpretim pārvalde izmanto tiesības publisku uzdevumu

308izpildei, kad tā pēc iespējas lietišķi mērķtiecīgi, pamatojoties

309uz likumu un tā ietvaros, veido un regulē tiesiskās un faktiskās

310attiecības (skat. Cipeliuss R. Vispārējā mācība par valsti. -

311Rīga: AGB, 1998.- 242. lpp.).

312Pārvaldes iestādēm uzdevumus var

313dot dažādi, bet to īstenošana, izmantojot tiesiski atļautos

314līdzekļus atbilstoši lietderības apsvērumiem, ir atstāta pašu

315iestāžu izlemšanai. Taču fakts, ka šīm iestādēm ir iespēja

316pielietot diskrēto varu, nedrīkst kalpot par attaisnojumu

317patvaļīgai darbībai, kā arī vispārīgo tiesību principu

318ignorēšanai. Leģitimitāte - tā ir likumības, lietderības un

319saprātīguma principu savienojums. Tiem, kam dotas pilnvaras to

320īstenot, jāņem vērā, ka, pieņemot lēmumus, jāpārbauda, vai

321augšminētie principi ir ievēroti, nepārkāpjot Satversmē noteikto

322varas dalīšanas principu.

323Ministru

324kabinets, pieņemot apstrīdētā akta 1. punktu, nav ievērojis varas

325dalīšanas principu un ir ierobežojis "Latvenergo" tiesības savu

326civilo tiesību aizsardzībai vērsties tiesā, kas ir Satversmes

327normu pārkāpums.

328Pamatojoties uz Satversmes tiesas

329likuma 30.-32. pantu,

330Satversmes

331tiesa

332nosprieda:

333atzīt Ministru kabineta 1999. gada

33430. novembra lēmuma "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību

335"WINDAU" Bauskas koģenerācijas stacijā ieguldīto ārvalstu

336investīciju aizsardzību" (protokols nr. 67, 38. paragrāfs) 1.

337punktu par neatbilstošu Satversmes 1. un 86. pantam, kā arī

338likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"

3398. panta pirmās daļas 17. punktam (redakcijā, kas bija spēkā līdz

3401999. gada 14. decembrim) un spēkā neesošu no tā pieņemšanas

341brīža.

342Spriedums stājas spēkā tā

343pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

344Spriedums pasludināts Rīgā 2000.

345gada 24. martā.

346Satversmes tiesas sēdes

347priekšsēdētājs A. Endziņš

348Satversmes tiesas tiesnesis A.

349Lepse

350Satversmes tiesas tiesnese I.

351Skultāne