7. pants

OCTA ir īpašs

apdrošināšanas veids, kas kalpo ceļu satiksmes negadījumos

cietušo sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku mantisko interešu

aizsardzībai. Tiesiskās attiecības starp sauszemes

transportlīdzekļu īpašniekiem un apdrošinātājiem attiecībā uz

OCTA pakalpojumu sniegšanu reglamentē OCTA likums, Noteikumi

Nr.179 un Noteikumi Nr.180.

7.1. OCTA likums paredz šādu divu fondu izveidi: 1)

Garantijas fonds, kura mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas

atlīdzības izmaksas likumā noteiktajos gadījumos to zaudējumu

segšanai, kurus nodarījuši transportlīdzekļi (sk. OCTA likuma

44.panta pirmo daļu), 2)

Apdrošinājuma ņēmēju interešu

aizsardzības fonds, kura mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas

atlīdzības izmaksas apdrošināšanas sabiedrību maksātnespējas

gadījumā (sk. OCTA likuma 45.panta pirmo daļu).

Garantijas fonda izveidi paredz

arī direktīvas 84/5/EEC 1.punkta 4.apakšpunkts, kas noteic, ka ir

jāizveido fonds, no kura izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību

gadījumos, kad kaitējumu mantai vai personai nodarījis

nenoskaidrots transportlīdzeklis vai transportlīdzeklis, kura

īpašnieks nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību (sk.

Second Council Directive 84/5/EEC of 30 December 1983 on the

approximation of the laws of the Member States relating to

insurance against civil liability in respect of the use of motor

vehicles).

Tādējādi Eiropas Savienības direktīvas noteic Garantijas fonda

izveidošanas nepieciešamību, bet nenoteic tā lielumu.

7.2. Eiropas Parlamenta un

Padomes 2000.gada 16.maija direktīva 2000/26/EC paredz vairākas

prasības, lai nodrošinātu apdrošināšanas tirgus, tostarp arī OCTA

tirgus stabilitāti. Piemēram, tās 16.punkts noteic, ka katrai

apdrošināšanas sabiedrībai ir jāveido pašai savs garantijas

fonds. Šā garantijas fonda minimālajam lielumam jābūt no diviem

līdz trim miljoniem eiro (sk. Directive 2000/26/EC of the

European Parliament and of the Council of 16 May 2000 on the

approximation of the laws of the Member States relating to

insurance against civil liability in respect of the use of motor

vehicles and amending Council Directives 73/239/EEC and

88/357/EEC).

Sākotnēji Apdrošināšanas

sabiedrību un to uzraudzības likuma 32.pants noteica, ka

apdrošināšanas sabiedrību pašu veidojamā garantijas fonda lielums

ir 500 000 latu. Taču, pildot minētās direktīvas prasību,

Saeima 2003.gada 27.martā pieņēma šā likuma panta grozījumus. Tie

noteica, ka pašas akciju sabiedrības garantijas fonda minimālais

lielums komercsabiedrībām, kuras sniedz arī OCTA pakalpojumus, ir

trīs miljoni eiro. Apdrošināšanas sabiedrībām, kuru pašu

garantijas fonda minimālais lielums neatbilst šim lielumam, tas

jāpalielina līdz 2004.gada 1.jūlijam. Šis garantijas fonds

nodrošina apdrošināšanas sabiedrības saistību izpildi ne tikai

attiecībā uz OCTA pakalpojumiem, bet attiecībā uz visiem citiem

apdrošināšanas veidiem, ar ko nodarbojas apdrošināšanas

sabiedrība.

Garantijas fonds atšķirībā no Apdrošinājuma ņēmēju interešu

aizsardzības fonda un pašas apdrošināšanas sabiedrības fonda

galvenokārt tiek veidots, lai nodrošinātu ceļu satiksmes

negadījumos cietušo personu mantisko interešu aizsardzību, nevis

apdrošināšanas atlīdzības izmaksas apdrošināšanas sabiedrību

maksātnespējas gadījumā.