Par Ministru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumu Nr.438 "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 13.maija noteikumos Nr.180 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonda nolikums"" 2. un 6.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

OCTA likuma 44.panta

trešā daļa noteic, ka Garantijas fonda līdzekļus veido vairākas

iemaksas, tostarp apdrošināšanas sabiedrību vienreizējās iemaksas

un atskaitījumi no saņemtajām OCTA prēmijām.

Sākotnēji (1997.gadā) Ministru

kabinets noteica, ka atskaitījumi no OCTA prēmijām veicami 12

procentu apmērā, pēc tam šis apmērs tika pakāpeniski samazināts

līdz 4 procentiem. Lielāks atskaitījumu apmērs - 9 procenti - ir

noteikts prēmijām par "Zaļajām kartēm".

Līdz 2003.gada 8.augustam vienreizējā iemaksa Garantijas fondā

bija 5000 lati. Pēc grozījumu izdarīšanas Noteikumu Nr.180

14.punktā tā tika noteikta 400 000 latu apmērā, t.i.,

vienreizējās iemaksas apmērs tika palielināts 80 reizes.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.180 11.1.punktu vienreizējo iemaksu

apdrošinātāji veic, lai varētu saņemt speciālu atļauju (licenci)

OCTA pakalpojumu sniegšanai. Arī Minis-tru kabineta noteikumu

projekta anotācijas sadaļā, kurā tiek paskaidrota 400 000 latu

lielās vienreizējās iemaksas būtība, ir noteikts, ka šo iemaksu

veic "apdrošināšanas sabiedrība, kura pretendē uz licences

saņemšanu OCTA veikšanai" (sk. lietas materiālu

13.lpp.).

Iesniedzējs licenci OCTA pakalpojumu sniegšanai saņēma 2001.gada

26.oktobrī un grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau gandrīz divus

gadus bija OCTA tirgus dalībnieks. Licences saņemšanai

iesniedzējs veica vienreizējo iemaksu - atbilstoši tālaika

nosacījumiem - 5000 latu apmērā.

Jaunā vienreizējā iemaksa 400 000 latu apmērā jāveic

potenciālajiem OCTA pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas saņemt

licenci. Tāpēc tā nav attiecināma uz apdrošināšanas sabiedrībām,

kuras šo licenci jau ir saņēmušas.

Līdz ar to apstrīdētā norma, kas noteic vienreizējo iemaksu,

neskar Satversmē noteiktās iesniedzēja pamattiesības un tāpēc šīs

lietas ietvaros nav iemesla izvērtēt Noteikumu Nr.438 2.punktā

noteiktās vienreizējās iemaksas apmēra atbilstību tiesību normām

ar augstāku juridisku spēku.