Vairogs6. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Ar apstrīdēto normu
Ministru kabinets ir noteicis notiesātajiem izmaksājamās darba
samaksas minimumu. Lai šāds regulējums atbilstu Satversmes 107.
pantam, visupirms ir nepieciešams, lai tas būtu noteikts ar
pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Šāds secinājums ir saistīts ar
apstākli, ka Satversmes 107. pants expressis verbis
nenosaka minimālo darba samaksas apmēru, bet gan norāda, ka
valstī ir jābūt noteiktam šādam minimālās darba samaksas apmēram.
Tas ir Satversmē ietverts pilnvarojums likumdevējam noteikt
minimālo darba samaksu valstī. Satversmes 107. pants, nosakot šā
jautājuma izlemšanu likumdošanas ceļā, aizliedz darba devējiem
maksāt darbiniekiem mazāku darba samaksu par likumdevēja
noteikto.
Ņemot vērā šo Satversmē ietverto
pilnvarojumu, darba samaksas minimums ir nosakāms ar likumu.
Satversmes 1. pantā ietvertais valsts varas dalīšanas princips un
Satversmes 64. pants noteic, ka tiesības kādu jautājumu noregulēt
ar likumu pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā
kārtībā un apmēros. Satversmes 81. pantā paredzētajos gadījumos
likumdošanas tiesības var izmantot arī Ministru kabinets (sk.
Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr.
2000-07-0409 secinājumu daļas 5. punktu).