8. pants

Satversmes tiesa jau

vairākkārt norādījusi, ka Satversmē noteiktās pamattiesības

konkretizēt vai ierobežot var, pamatojoties ne tikai uz Saeimas

vai tautas pieņemtiem likumiem, bet arī uz citiem

vispārsaistošiem (ārējiem) normatīviem aktiem, ja vien šie akti

atbilst noteiktiem kritērijiem (sk. Satversmes tiesas 2002.

gada 20. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03, Satversmes tiesas

2002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu

daļas 2. - 4.punktu, Satversmes tiesas 2004. gada 23. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2003-15-0106 secinājumu daļas 8.

punktu).

Ministru kabinets notiesāto

minimālo darba samaksu ir noteicis, pamatojoties uz Kodeksa

51.panta piekto daļu, kas paredz, ka "notiesātajiem par padarīto

darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Tas nozīmē, ka

Ministru kabinets attiecīgo jautājumu noregulējis, atsaucoties uz

Saeimas speciālo pilnvarojumu.

Speciālā pilnvarojuma (deleģējuma)

nosacījumi vispārīgi noteikti Ministru kabineta iekārtas likuma

14. pantā. Šā panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka Ministru

kabinets var izdot normatīvos aktus - noteikumus, "ja likums

Ministru kabinetu tam īpaši pilnvaro. Pilnvarojumā jābūt

formulētiem noteikumu satura galvenajiem virzieniem".