9. pants

Lai apstrīdētā norma

būtu uzskatāma par pienācīgā kārtībā pieņemtu normatīvo aktu, kas

konkretizē Satversmes 107. panta prasības par darba samaksas

minimumu, šiem Ministru kabineta noteikumiem ir jāatbilst

vairākiem nosacījumiem.

Pirmkārt, Ministru kabinetam

noteikumu izdošanai ir nepieciešams īpašs likumdevēja

pilnvarojums, kas ietverts likuma normā. Pilnvarojumā jābūt

formulētiem noteikumu galvenajiem virzieniem.

Otrkārt, ņemot vērā to, ka

Ministru kabinets noteikumus izdod, lai veicinātu likumu

īstenošanu, tajos nedrīkst ietvert tādas normas, kas nav

uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanai (sk.

Satversmes tiesas 2001. gada 3.aprīļa sprieduma lietā Nr.

2000-07-0409 secinājumu daļas 5. punktu).

Treškārt, Ministru kabinets

noteikumus var izdot tikai likumā noteiktajos gadījumos, likuma

ietvaros, un šie noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un

citiem likumiem [sk. Satversmes tiesas 1998. gada 10. jūnija

spriedumu lietā Nr.04-03(98)].

Ceturtkārt, Ministru kabineta

noteikumiem jābūt publicētiem un pietiekami skaidri formulētiem,

lai tajos ietverto normu adresāts varētu izprast savas tiesības

un pienākumus (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija

spriedumu lietā Nr. 2002-01-03).