Par Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 3.punkta, 5.5.apakšpunkta, 7.punkta un 10.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajam teikumam un 105.pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas

Universitātes Juridiskās fakultātes asoc. prof.

Dr. iur. Jānis Kārkliņš - norāda, ka apstrīdētās normas

neierobežojot trešajām personām, tostarp cietušajiem, Satversmes

92. panta trešajā teikumā noteiktās pamattiesības.

Apstrīdētās normas neliedzot tiesības uz atbilstīgu

atlīdzinājumu par nodarīto nemantisko kaitējumu. Vispārējās

jurisdikcijas tiesa varot piešķirt cietušajam atbilstīgu

atlīdzinājumu, jo likums neierobežojot kompensācijas apmēru ar

konkrētu summu, ko cietušais var piedzīt no pārkāpēja vispārējās

jurisdikcijas tiesā.

Jēdziens "nemateriālie zaudējumi" neesot precīzs no

civiltiesību teorijas viedokļa, jo zaudējumi varot būt tikai

materiāli. Tā vietā esot jālieto jēdziens "nemantiskais

kaitējums".

No OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punkta

nevarot secināt to, ka obligātajai apdrošināšanai būtu jāsedz

visa atlīdzība par nemantisko kaitējumu. Taču šāda kārtība,

proti, kaitējuma pilnīga atlīdzināšana, vairāk atbilstu obligātās

apdrošināšanas mērķim un uzdevumam, proti, cietušo

aizsardzībai.

Ņemot vērā Direktīvā 72/166/EEK, Direktīvā 84/5/EEK un

Direktīvā 2009/103/EK noteiktos mērķus, 100 latu limita

noteikšana par nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu neizpildot

minēto direktīvu prasības. ES dalībvalstis varot savos tiesību

aktos noteikt mehānismus nemantisko kaitējumu atlīdzības izmaksas

apmēra noteikšanai, taču tie nevarot būt tiešā pretrunā ar

vispārējās materiālo tiesību normās noteikto atlīdzības

noteikšanas kārtību un iespējamo apmēru.