Par Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 3.punkta, 5.5.apakšpunkta, 7.punkta un 10.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajam teikumam un 105.pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas

Universitātes Juridiskās fakultātes lektors zvērināts advokāts

Agris Bitāns - norāda, ka OCTA apdrošināšanas pamatā esot

citu personu apdraudējuma risks.

Termins "personai nodarītie nemateriālie zaudējumi"

ietverot arī personai nodarīto morālo kaitējumu. Kompensējot

cietušajam nemantisko kaitējumu, tiekot nodrošināts taisnīg

atlīdzinājums un izpildīta gandarījuma funkcija.

OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā

noteiktais apdrošināšanas atlīdzības apmērs par personai

nodarītajiem zaudējumiem aptverot gan mantisko, gan nemantisko

kaitējumu. Tas izrietot no šīs normas jēgas un mērķa, proti,

noteikt maksimālo apdrošināšanas atlīdzības apmēru, kādu cietusī

persona var saņemt OCTA apdrošināšanas ietvaros par tai nodarīto

personisko aizskārumu.

Apstrīdētās normas neliedzot vispārējās jurisdikcijas tiesai

piešķirt cietušajam atbilstīgu atlīdzinājumu, jo šādu iespēju

paredzot OCTA likuma 15. panta otrā daļa. Taču

apdrošināšanas atlīdzības apmēri, kas noteikti apstrīdētajās

normās, esot nesamērīgi zemi. Tādējādi veidojoties pretruna ar

OCTA likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto

apdrošināšanas atlīdzības apmēru un ES direktīvām, kuras

reglamentē OCTA apdrošināšanu.

Secinājumu

daļa