Par Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 3.punkta, 5.5.apakšpunkta, 7.punkta un 10.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajam teikumam un 105.pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Apstrīdētās normas ir zaudējušas spēku

2014. gada 11. jūlijā, kad stājās spēkā Noteikumi

Nr. 340, kuros Ministru kabinets noteicis OCTA

apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par

ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem nemateriālajiem

zaudējumiem.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 2. punktam tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību

norma (akts) ir zaudējusi spēku.

Interpretējot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 2. punktu, jāņem vērā, ka apstrīdēto normu spēka

zaudēšana pati par sevi var nebūt pamats lietas izbeigšanai.

Likums paredz Satversmes tiesai iespēju izbeigt tiesvedību, bet

ne pienākumu to darīt. Tādēļ Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai

tomēr nav kādi apsvērumi, kas liecina par tiesvedības

turpināšanas nepieciešamību (sk. Satversmes tiesas

2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā

Nr. 2010-40-03 6. punktu).

Satversmes tiesa jau norādījusi, ka viens no šādiem

apsvērumiem ir tāds, ka pastāv apstākļi, kas ļauj spriedumam

noteikt atpakaļvērstu spēku. Ja apstrīdētās normas atcelšana no

tās izdošanas vai spēkā stāšanās brīža varētu radīt, piemēram,

būtisku valsts un sabiedrības interešu aizskārumu vai

apdraudējumu, tiesvedības turpināšanas lietderīgums ir

izvērtējams Satversmes tiesas nolēmuma sagatavošanas laikā

(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 6. punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesai visupirms jāapsver, vai lietā ir

apstākļi, kas ļautu spriedumam piešķirt atpakaļvērstu spēku.