Par Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumu Nr.331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 3.punkta, 5.5.apakšpunkta, 7.punkta un 10.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajam teikumam un 105.pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15.panta pirmās daļas 1.punktam

22. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Augstākā tiesa ir vērsusies Satversmes tiesā

sakarā ar to, ka Noteikumu Nr. 331 3.2. apakšpunktā un

7. punktā noteiktie cietušajai personai par ceļu satiksmes

negadījumā tai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem

izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēri neatbilstot

Satversmes 92. panta trešajam teikumam un OCTA likuma

15. panta pirmās daļas 1. punktam, jo esot neadekvāti

mazi (sk. lietas materiālu 1. sēj. 2. - 8. lpp. un

130. - 135. lpp.).

Satversmes 92. panta trešais teikums nosaka:

"Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības

uz atbilstīgu atlīdzinājumu."

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 92. panta

trešais teikums konkretizē noteiktu tiesību uz taisnīgu tiesu

aspektu, nosakot, ka viens no tiesas pamatuzdevumiem ir piešķirt

atbilstīgu atlīdzinājumu par nepamatotu tiesību aizskārumu

(sk. Satversmes tiesas 2012. gada 6. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2011-21-01

7. punktu).

Jēdziens "atbilstīgs atlīdzinājums" visupirms ir

interpretējams kā jebkuram tiesību aizskārumam atbilstošs

gandarījums, kas aptver gan zaudējumu atlīdzināšanu, gan arī

nemantiskā (morālā un personiskā) kaitējuma kompensēšanu (sk.

Satversmes tiesas 2012. gada 6. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2011-21-01 6. punktu).

Kaut arī Satversmes 92. panta trešais teikums ir

piemērojams tieši un nepastarpināti, tiesiskās noteiktības

princips uzliek likumdevējam par pienākumu likumā pēc iespējas

noregulēt šīs Satversmes normas praktiskās īstenošanas

priekšnoteikumus. Tiesiskā valstī ir ne tikai jādeklarē tiesības,

bet arī jānodrošina to praktiska īstenošana (sk. Satversmes

tiesas 2003. gada 27. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2003-04-01 secinājumu daļas 6. punktu un

2012. gada 6. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2011-21-01 7. punktu).

Augstākās tiesas pieteikumos pausts uzskats, ka Noteikumu

Nr. 331 3.2. apakšpunkts un 7. punkts nenodrošina

atbilstīgu atlīdzinājumu cietušajām personām par tām nodarītajiem

nemateriālajiem zaudējumiem.

Noteikumu Nr. 331 3.2. apakšpunkts un 7. punkts

nosaka OCTA apdrošināšanas atlīdzības apmēru, ja ceļu satiksmes

negadījumā personai nodarīti nemateriālie zaudējumi, kas saistīti

ar sāpēm un garīgām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas

dēļ, kā arī sakarā ar cietušās personas apgādnieka nāvi.

Līdz ar to Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro, vai pastāv

tāds normatīvais regulējums, kas ļautu cietušajai personai,

iestājoties apdrošināšanas gadījumam, saņemt atbilstīgu

atlīdzinājumu par nepamatotu tiesību aizskārumu.