23. pants

Saskaņā ar OCTA likuma 2. pantu šā likuma

mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo

personu intereses un reglamentēt tiesiskās attiecības starp

transportlīdzekļu īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un

apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo

lietotāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

Likumdevējs ir tieši noteicis maksimāli izmaksājamo

apdrošināšanas atlīdzības apmēru, kuru sedz apdrošinātājs vai

LTAB tad, ja ir iestājies apdrošināšanas gadījums. Taču tad, ja

trešā persona uzskata, ka tai radīti zaudējumi, kuri netiek

atlīdzināti saskaņā ar OCTA likumu vai kuri pārsniedz noteikto

apdrošinātāja atbildības limitu, tā atbilstoši OCTA likuma

15. panta otrajai daļai ir tiesīga vērsties vispārējās

jurisdikcijas tiesā un pieprasīt šo zaudējumu atlīdzināšanu.

Līdz ar to likumdevējs normatīvajā regulējumā ir noteicis

kārtību, kas ļauj trešajai personai, iestājoties apdrošināšanas

gadījumam, saņemt atlīdzinājumu par tai ceļu satiksmes negadījuma

rezultātā nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem.

Tomēr Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietvertais

jēdziens "tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu" nav

interpretējams tādējādi, ka tikai apdrošinātājs vai LTAB izmaksā

personai atbilstīgu atlīdzinājumu. Ja cietusī persona uzskata, ka

apdrošinātāja vai LTAB izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nav

atbilstīga, tā ir tiesīga pieprasīt zaudējumu atlīdzinājumu

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tātad atbilstīgu

atlīdzinājumu par cietušajai personai radītajiem zaudējumiem,

tostarp nemateriālajiem zaudējumiem, var noteikt vispārējās

jurisdikcijas tiesa.

Arī vairākas pieaicinātās personas ir paudušas uzskatu, ka

normatīvais regulējums, neraugoties uz Noteikumos Nr. 331

ietvertajiem apdrošināšanas atlīdzības apmēra ierobežojumiem,

ļauj cietušajai personai saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu (sk.

lietas materiālu 4. sēj. 6. - 20. lpp. un 47.

- 56. lpp.).

Var secināt, ka likumdevējs ir paredzējis tiesisku mehānismu,

kas ļauj personai aizsargāt savas nepamatoti aizskartās tiesības

un saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu. Noteikumu Nr. 331

3.2. apakšpunkts un 7. punkts neierobežo Satversmes

92. panta trešajā teikumā noteiktās pamattiesības personām,

kurām apdrošināšanas gadījuma iestāšanās rezultātā radušies

nemateriālie zaudējumi.

Līdz ar to Noteikumu Nr. 331

3.2. apakšpunkts un 7. punkts atbilst Satversmes

92. panta trešajam teikumam.