11. pants

Izskatāmā lieta ir ierosināta pēc konstitucionālās

sūdzības. No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs

laikā no 2018. gada 23. marta līdz 30. novembrim izcieta brīvības

atņemšanas sodu ieslodzījuma vietā. Pirms soda izciešanas

Pieteikuma iesniedzējs bija uzsācis studijas doktora studiju

programmā, tāpēc lūdzis brīvības atņemšanas iestādes

administrācijai atļauju pienesumā saņemt personisko portatīvo

skaitļotāju, kas viņam bijis nepieciešams doktora disertācijas

izstrādāšanai. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija šo

viņa lūgumu noraidījusi (sk. lietas materiālu 1. sēj. 6.-9. un

63. lp.). Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu

izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 112. pantam, jo

uzskata, ka tā nesamērīgi ierobežoja viņa tiesības turpināt

studijas augstākās izglītības iegūšanai.

Tādējādi Satversmes tiesai, lai izvērtētu apstrīdētās normas

satversmību, visupirms jānoskaidro, vai tiesības turpināt

studijas augstākās izglītības iegūšanai ietilpst Satversmes 112.

panta tvērumā.

11.1. Satversmes 112. pants nosaka: "Ikvienam ir

tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt

pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir

obligāta."

Valsts apmaksāta pamatizglītība un vidējā izglītība, ko paredz

Satversmes 112. panta otrais teikums, ir pamatlīdzeklis tiesību

uz izglītību nodrošināšanai. Tas uzskatāms par tiesību minimumu,

kuru valsts ir apņēmusies garantēt un kura samazināšana tādējādi

nav pieļaujama (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20. punktu).

Turklāt nolūkā sekmēt uz zināšanām balstītas sabiedrības

ilgtspējīgu attīstību atbilstoši Satversmes 112. panta pirmajam

teikumam valsts var izveidot arī citas, augstākas izglītības

pakāpes.

Izglītības likuma 1. panta 2. punktā noteikts, ka augstākā

izglītība ir izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības

iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā

sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai

profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju

virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai.

No Augstskolu likuma izriet, ka pēc vidējās izglītības iegūšanas

personai ir iespēja iegūt arī augstāko izglītību, studējot kādā

no bakalaura programmām. Persona, kas ieguvusi bakalaura grādu,

var turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai, bet pēc maģistra

grāda iegūšanas - doktora studiju programmā doktora grāda

iegūšanai (sk. Augstskolu likuma 46. panta trešo daļu un 57.

panta trešo un ceturto daļu).

Tādējādi likumdevējs ir izveidojis sistēmu, kas rada personai

iespējas iegūt augstāko izglītību, tostarp iespēju studēt kādā no

doktora studiju programmām doktora grāda iegūšanai.

11.2. Noskaidrojot Satversmē ietverto cilvēktiesību

normu saturu, ir jāievēro Latvijas starptautiskās saistības

cilvēktiesību jomā. Satversmes 112. pants ir konkretizējams un

piemērojams kopsakarā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) Pirmā protokola

2. pantu, kura pirmais teikums nosaka: "Nevienam cilvēkam

nedrīkst liegt tiesības uz izglītību" (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2018-12-01 20. punktu). Tādējādi attiecībā uz Satversmes 112.

panta saturu Satversmes tiesa ņem vērā Eiropas Cilvēktiesību

tiesas judikatūru Konvencijas Pirmā protokola 2. panta

piemērošanā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka Konvencijas

Pirmā protokola 2. pants vispār attiecas uz pamata un vidējo

izglītību, savukārt augstākā izglītība ir būtiska zināšanu

iegūšanai un pilnveidošanai, turklāt ir svarīga kultūras un

zinātnes vērtība gan personai, gan sabiedrībai, un līdz ar to

atzinusi, ka Konvencijas Pirmā protokola 2. pants attiecas arī uz

jebkuru valsts izveidotu augstākās izglītības iestādi (sk.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2005. gada 10. novembra sprieduma

lietā "Leyla Şahin v. Turkey", pieteikums

Nr. 44774/98, 134.-142. punktu).

Saskaņā ar Starptautisko standartizēto izglītības

klasifikāciju (ISCED-2011) doktora studiju programma ir augstākā

līmeņa izglītības programma un tās mērķis ir attīstīt

padziļinātas pētniecības prasmes (sk.: International Standard

Classification of Education). Latvijas izglītības sistēmas

klasifikāciju nosaka Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija

noteikumi Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības

klasifikāciju". Saskaņā ar šiem noteikumiem Latvijas

izglītības klasifikācijas struktūru veido astoņu līmeņu sistēma,

kas aptver visus izglītības veidus un visas izglītības pakāpes,

tostarp doktora studijas.

Augstskolās īstenoto doktora studiju programmu mērķis ir

sagatavot jauno zinātnieku paaudzi. Atbilstoši Augstskolu likuma

3. panta otrajai daļai un 59. panta otrajai daļai personai pēc

akadēmiskās doktora studiju programmas apguves tiek piešķirts

zinātniskais doktora grāds un izsniegts doktora diploms, bet pēc

profesionālās doktora studiju programmas mākslās apguves -

profesionālais doktora grāds mākslās un profesionālā doktora

diploms mākslās. Zinātniskās kvalifikācijas iegūšana augstskolās

notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu. Proti, saskaņā ar

minētā likuma 10. panta pirmo daļu zinātnisko kvalifikāciju

apliecina doktora zinātniskais grāds. Persona iegūst zinātnieka

statusu, kad attiecībā uz šo personu stājas spēkā lēmums par

zinātniskā grāda piešķiršanu vai ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas

pielīdzināšanu (sk. Zinātniskās darbības likuma 10. panta otro

daļu).

Satversmes tiesa norāda, ka doktora studijas pamatā ir vērstas

uz personas sagatavošanu zinātniskai darbībai. Tās ietver arī

zinātniski pētniecisko darbu studiju laikā. Personas tiesības uz

zinātnisko, māksliniecisko un citādu jaunrades brīvību aizsargā

Satversmes 113. pants. Tomēr jāņem vērā, ka doktora studijas, lai

gan to pamatā ir zinātniski pētnieciskais darbs, vienlaikus ir

arī zināšanu un prasmju apguves process. Šīs studijas tiek

raksturotas kā "tilts" starp izglītību un pētniecību

(sk.: Latvian doctoral studies and promotion system, 21

november, 2016, p. 5). Zinātnieka statusu persona iegūst pēc

doktora zinātniskā grāda iegūšanas. Doktora studiju programma ir

augstākā līmeņa izglītības programma, kuras mērķis ir nodrošināt

doktora zinātniskā grāda pretendentam iespēju iegūt un attīstīt

noteiktas zināšanas un prasmes.

Tādējādi arī studijas doktorantūras programmās ietilpst

Satversmes 112. panta pirmā teikuma tvērumā.

11.3. Satversmes tiesa jau atzinusi, ka uz

notiesātajiem ir attiecināmas visas Satversmē noteiktās cilvēka

pamattiesības, ciktāl tās nav ierobežotas un ir savienojamas ar

soda izciešanas mērķi un ieslodzījuma režīmu (sk. Satversmes

tiesas 2008. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 2008-02-01 10.

punktu). Tātad Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības ir

arī notiesātajam.

Ikvienu pamattiesību jomā valstij ir vairāki atšķirīgi

pienākumi: gan respektēt, gan aizsargāt, gan arī nodrošināt

personas tiesības. Lai valsts rīkotos saskaņā ar cilvēktiesībām,

tai jāīsteno virkne pasākumu - gan pasīvie, piemēram,

neiejaukšanās personas tiesībās, gan aktīvie, piemēram,

nodrošinot personas individuālo vajadzību apmierināšanu (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2007-23-01 7. punktu un 2009. gada 21. decembra sprieduma

lietā Nr. 2009-43-01 24. punktu).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka no Konvencijas

Pirmā protokola 2. panta neizriet valsts pienākums izveidot

noteikta veida augstākās izglītības iestādes, tomēr norādījusi,

ka valstij ir jānodrošina personai, arī notiesātajam, pieeja

esošajām izglītības iestādēm (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

2014. gada 27. maija sprieduma lietā "Velyo Velev v.

Bulgaria", pieteikums Nr. 16032/07, 31. un 34. punktu).

Iespēja izmantot audiovizuālus mācību materiālus un datoru, kā

arī piekļuve internetam ir veids, kādā faktiski tiek īstenotas

tiesības uz izglītību (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019.

gada 18. jūnija sprieduma apvienotajās lietās "Mehmet Resit

Arslan and Orhan Bingöl v. Turkey", pieteikumi Nr. 47121/06,

13988/07 un Nr. 34750/07, 53. punktu).

Satversmes tiesa secina, ka nedz no Satversmes 112. panta,

nedz citām Satversmes normām neizriet obligāts valsts pienākums

nodrošināt ikvienai personai tiesības studēt doktora studiju

programmā. Tomēr tad, ja valsts ir izveidojusi doktora studiju

programmu un persona, izpildot noteiktas prasības, tikusi uzņemta

šajā studiju programmā, šai personai ir tiesības turpināt

studijas, lai iegūtu augstākā līmeņa izglītību. Tas attiecas arī

uz notiesāto.

Tātad, ja valsts ir izveidojusi

doktora studiju programmu un persona pēc noteiktu prasību

izpildes ir uzņemta šajā programmā, no Satversmes 112. panta

pirmā teikuma izriet viņas tiesības turpināt studijas, ciktāl tas

ir savienojams ar soda izciešanas mērķi un ieslodzījuma

režīmu.