12. pants

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma

ierobežojusi viņam Satversmes 112. pantā paredzētās tiesības

turpināt studijas augstākā līmeņa izglītības iegūšanai. Proti,

apstrīdētajā normā esot uzskaitīti konkrēti priekšmeti, kurus

notiesātais ir tiesīgs izmantot kamerās un koplietošanas telpās.

Tomēr tajā neesot paredzēta iespēja saņemt pienesumā un lietot

personisko portatīvo skaitļotāju, kas viņam bijis nepieciešams

doktora disertācijas izstrādei. Arī tiesībsargs, Izglītības un

zinātnes ministrija un I. Švarca uzskata, ka apstrīdētā norma

ierobežojusi Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 112. panta

pirmajā teikumā paredzētās tiesības, jo liegusi izmantot

personisko datortehniku, kas viņam bijusi nepieciešama doktora

disertācijas izstrādāšanai, tātad liegusi viņam turpināt studijas

augstākā līmeņa izglītības iegūšanai.

Savukārt Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka tiesību

normās neesot noteikts vispārējs aizliegums notiesātajam saņemt

pienesumā un izglītības nolūkos izmantot personisko datoru ar

interneta pieslēgumu. Proti, ar brīvības atņemšanas iestādes

priekšnieka atļauju notiesātais, kurš sodu izcieš atklātajā

cietumā, varot personisko datoru izmantot izglītības nolūkiem.

Personisko datoru lietošana neesot atļauta vienīgi tiem

notiesātajiem, kuri brīvības atņemšanas sodu izcieš slēgta vai

daļēji slēgta tipa cietumā. Tomēr šajās brīvības atņemšanas

iestādēs notiesātajiem esot iespēja izmantot tajās esošos

datorus. Šāda iespēja esot piedāvāta arī Pieteikuma iesniedzējam,

tomēr viņš no tās atteicies, jo dators neesot bijis atbilstošs

viņa vēlmēm. Tādējādi apstrīdētā norma neierobežojot viņam

Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības.

Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētajā

normā ir ietverts Satversmes 112. panta pirmajā teikumā noteikto

tiesību ierobežojums.

12.1. Apstrīdētā norma noteic to personisko sadzīves

tehniku, kuru notiesātais, saņemot brīvības atņemšanas iestādes

administrācijas atļauju, dienas kārtībā noteiktajā laikā var

lietot kamerās un koplietošanas telpās. Proti, tie ir personiskie

radiouztvērēji, televizori un tiem pievienojamās videospēles.

Tāpat saskaņā ar šo normu notiesātajam ir atļauts brīvības

atņemšanas iestādes veikalā iegādāto pārtikas produktu

saglabāšanai un sagatavošanai izmantot personiskos ledusskapjus

un elektriskos ūdens sildītājus.

Atbilstoši Kodeksa 41. panta sestajai daļai notiesātajam, kurš

brīvības atņemšanas sodu izcieš atklātajā cietumā, saņemot

brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, ir atļauts

glabāt arī personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā

viņam nepieciešama izglītības iegūšanai vai nodarbinātības

nodrošināšanai. Tomēr nedz apstrīdētā norma, nedz citas Noteikumu

Nr. 423 normas, nedz arī Kodekss neparedz, ka tie notiesātie,

kuri brīvības atņemšanas sodu izcieš slēgtajos vai daļēji

slēgtajos cietumos, izglītības iegūšanai ar brīvības atņemšanas

iestādes administrācijas atļauju varētu izmantot personisko

datortehniku. Arī Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka

Noteikumu Nr. 423 normas, tostarp apstrīdētā norma, neparedz to,

ka notiesātie, kuri sodu izcieš šajās brīvības atņemšanas

iestādēs, varētu izmantot personisko datortehniku (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 59. lp.).

No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs no

2018. gada 23. marta līdz 30. novembrim izcieta sodu Rīgas

Centrālcietumā. Brīvības atņemšanas soda izciešanu viņš uzsāka

slēgtā cietumā, bet vēlāk tika pārcelts uz daļēji slēgta tipa

cietumu. Izciešot sodu brīvības atņemšanas iestādē, Pieteikuma

iesniedzējs vairākkārt lūdzis tās priekšnieka atļauju pienesumā

saņemt un lietot personisko portatīvo skaitļotāju bez interneta

pieslēguma, bet ar speciālu programmnodrošinājumu, kas ļauj veikt

eksperimentus ar runas ierakstiem, lai turpinātu doktora

disertācijas izstrādi. Tomēr visi viņa lūgumi tika noraidīti, jo

tiesību normas, kas noteic priekšmetus, kurus ieslodzītās

personas ir tiesīgas iegādāties, glabāt, lietot, kā arī saņemt

sūtījumos vai pienesumos, neparedz notiesātajiem, kuri sodu

izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā, tiesības glabāt,

iegādāties, saņemt pienesumā vai sūtījumā personisko datoru

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 6.-8. un 63.

lp.).

12.2. Saskaņā ar Augstskolu likuma 63. pantu zinātnisko

doktora grādu personai piešķir pēc akreditētas akadēmiskās

doktora studiju programmas apguves un promocijas darba

aizstāvēšanas. Promocijas darbs var būt arī disertācija (sk.

Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1001

"Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība

un kritēriji" 3.1. punktu).

Pieteikuma iesniedzējs sodu izcieta slēgta un daļēji slēgta

tipa cietumā, tāpēc brīvības atņemšanas iestādes administrācijai

nebija tiesību atļaut viņam saņemt pienesumā un promocijas darba

izstrādāšanai izmantot datoru ar speciālu programmatūru. Lai gan

Pieteikuma iesniedzējam tika piedāvāta iespēja izmantot brīvības

atņemšanas iestādē esošos datorus, tie nebija piemēroti

eksperimentu veikšanai, jo nebija aprīkoti ar speciālu

programmnodrošinājumu. Pieņemot apstrīdēto normu, Ministru

kabinets ir noteicis to personisko sadzīves tehniku, kuru

notiesātais ir tiesīgs izmantot. Starp šiem priekšmetiem nav

minēta personiskā datortehnika, tāpēc brīvības atņemšanas

iestādes administrācija nav tiesīga atļaut tās izmantošanu slēgta

un daļēji slēgta tipa cietumos.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 6. pantu augstskolās tiek

nodrošināta studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās

jaunrades brīvība. Studiju brīvība citstarp izpaužas kā studējošo

tiesības nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un

māksliniecisko jaunradi, savukārt pētniecības darba brīvība - kā

tiesības izvēlēties zinātniskās darbības virzienu un metodes

(sk. arī Zinātniskās darbības likuma 8. panta pirmās daļas 1.

punktu). Tādējādi personai, kura apgūst augstākā līmeņa

izglītības programmu, ir tiesības izvēlēties pētniecības darba

metodes, tostarp arī palīglīdzekļus. Tieši kādi palīglīdzekļi

personai ir nepieciešami, to nosaka zinātniski pētnieciskā darba

būtība. Ja personai pētniecības darbā ir nepieciešama speciāla

datortehnika, tad aizliegums šādu palīglīdzekli izmantot ir

uzskatāms par Satversmes 112. pantā noteikto pamattiesību

ierobežojumu.

Līdz ar to laikā, kad Pieteikuma

iesniedzējs sodu izcieta slēgta un daļēji slēgta tipa cietumā,

apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz brīvības atņemšanas iestādes

administrācijai tiesības lemt par atļauju notiesātajam izmantot

palīglīdzekļus, lai turpinātu studijas augstākā līmeņa izglītības

iegūšanai, ierobežoja viņam Satversmes 112. panta pirmajā teikumā

paredzētās tiesības.