13. pants

Satversmes 116. pants noteic, ka personas tiesības,

kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit

septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt

trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot

likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku

tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību,

labklājību un tikumību.

Satversmes 116. pantā tiesības uz izglītību nav minētas, tomēr

tas nenozīmē, ka šīs pamattiesības būtu absolūtas un tām nevarētu

noteikt ierobežojumus. Turklāt ierobežojumi notiesātajām personām

var būt stingrāki nekā brīvībā esošām personām. Pieņēmums, ka

Satversmes 112. pantā noteiktajām pamattiesībām vispār nevar

noteikt ierobežojumus, nonāktu pretrunā gan ar citos Satversmes

pantos garantētajām citu personu pamattiesībām, gan ar Satversmes

89. pantā noteikto valsts pienākumu aizsargāt personas

pamattiesības.

Tātad tiesības uz izglītību var ierobežot, bet ir jāpārbauda,

vai ierobežojums ir attaisnojams, proti, vai: 1) tas ir noteikts

ar likumu; 2) tam ir leģitīms mērķis; 3) tas ir samērīgs.