5. pants

Pieaicinātā persona - Izglītības un

zinātnes ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 112. pantam.

Satversmes 112. panta pirmais teikums uz notiesāto, kurš

izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē, esot attiecināms vienīgi

tiktāl, ciktāl šo tiesību izmantošana ir savienojama ar soda

izpildes režīmu un mērķi. Proti, notiesātajam esot tiesības brīvi

izraudzīties augstskolu vai studiju programmu. Tomēr tiesības

studēt doktorantūrā, kas ietver arī promocijas darba izstrādi,

notiesātais, ņemot vērā soda izciešanas režīmu, nevarot īstenot

tādā pašā kārtībā un apjomā, kādā tās var īstenot persona, kura

neatrodas brīvības atņemšanas iestādē.

Tā kā Pieteikuma iesniedzējs sodu izcietis slēgtā un daļēji

slēgtā cietumā, viņam pamatoti esot atteikta iespēja saņemt

pienesumā viņa individuālajām vēlmēm atbilstošu datoru. Pastāvot

risks, ka dators var tikt izmantots kā saziņas līdzeklis,

plānojot vai izdarot jaunus noziedzīgus nodarījumus. Tāpat dators

ļaujot apslēptā veidā glabāt dažādus datus. Dators pēc savas

būtības esot daudzfunkcionāls, turklāt tā funkcionālo

pielietojumu varot viegli mainīt ar dažādām programmatūrām.

Aizliegums daļēji slēgtajos un slēgtajos cietumos izmantot

personisko datoru ierobežojot personas iespējas saņemt un nodot

informāciju citām personām, kā arī veikt nekontrolētu

informācijas apstrādi un glabāšanu.

Izglītības un zinātnes ministrija piekrīt Ministru kabineta

atbildes rakstā norādītajam, ka pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs ar

šo mērķi. Valstij esot pienākums sabiedrības drošības labad

noteikt ierobežojumus notiesātajiem daļēji slēgtos un slēgtos

cietumos. Nepastāvot citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un

kurus izvēloties personas pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk.

Turklāt notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtos un daļēji slēgtos

cietumos, esot atļauts izmantot brīvības atņemšanas vietā esošos

datorus bez interneta pieslēguma. Arī Pieteikuma iesniedzējs

varējis izmantot šādu datoru, izstrādājot tās doktora

disertācijas daļas, kuru izstrādei nav nepieciešams dators ar

speciālu programmnodrošinājumu. Labums, ko no apstrīdētajā normā

ietvertā ierobežojuma iegūst sabiedrība, esot lielāks nekā

atsevišķai personai nodarītais kaitējums.