6. pants

Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 112. pantam.

Jebkura priekšmeta pieejamība notiesātajiem brīvības

atņemšanas iestādēs primāri esot atkarīga no sabiedrības drošības

prasībām, soda izciešanas mērķa un ieslodzījuma režīma. Tikai

sekundāri esot vērtējama attiecīgā priekšmeta nepieciešamība

izglītības iegūšanai. Turklāt esot jāņem vērā tas, ka

tehnoloģiskā progresa apstākļos datori ir izmantojami ne tikai kā

skaitļotāji šā jēdziena šaurākajā nozīmē, bet arī kā sakaru

līdzekļi un var tikt izmantoti pretēji sabiedrības interesēm.

Apstrīdētā norma nosakot vienīgi to sadzīves tehniku, kuru

notiesātais var lietot kamerās un koplietošanas telpās. Tomēr

neesot tā, ka apstrīdētā norma absolūti liegtu notiesātajam

brīvības atņemšanas iestādē lietot mācībām personisko datoru, un

tādēļ tā atbilstot Satversmes 112. pantam. Tātad, ja tiek

nodrošināts tas, ka personiskā datora lietošana nepārkāpj

ieslodzījuma režīma prasības vai neapdraud sabiedrisko drošību,

Noteikumi Nr. 423 varot tikt papildināti ar regulējumu, kas

atļauj notiesātajam izglītības iegūšanas nolūkos izmantot

datoru.