Vairogs7. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieaicinātā persona - Ieslodzījuma vietu
pārvalde - piekrīt Ministru kabineta atbildes rakstā
norādītajam, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 112.
pantam.
Likumdevējs neesot noteicis absolūtu aizliegumu notiesātajiem
lietot personisko datoru izglītības ieguvei. Tomēr tiesības
lietot personisko datoru esot vienīgi tiem notiesātajiem, kuri
izcieš sodu atklātā cietumā. Tātad tikai tad, ja notiesātais ar
savu uzvedību ir pierādījis, ka respektē kriminālsodu izpildi
reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību un sasniedzis
attiecīgu resocializācijas pakāpi, viņam, saņemot attiecīgu
atļauju, esot tiesības lietot datoru, arī ar interneta
pieslēgumu. Atrašanās brīvības atņemšanas iestādē pati par sevi
radot personai ierobežojumus, kuru dēļ eksperimentu veikšana un
praktisku iemaņu apgūšana izraudzītās studiju programmas ietvaros
varot būt neiespējama.
Pieteikuma iesniedzējam pēc viņa lūguma esot bijusi
nodrošināta iespēja izmantot datoru, kas atrodas brīvības
atņemšanas iestādē. Tas, ka piedāvātais dators nebija atbilstošs
Pieteikuma iesniedzēja vēlmēm, nenozīmējot to, ka apstrīdētā
norma neatbilst Satversmes 112. pantam. Turklāt Pieteikuma
iesniedzējs brīvības atņemšanas iestādē esot atradies salīdzinoši
neilgu laiku un varējis veikt citas doktora disertācijas
izstrādei nepieciešamās darbības.