Par Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" 40. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona -

Dr. iur. Ilona Kronberga - uzskata, ka apstrīdētā

norma atbilst Satversmes 112. pantam.

Kriminālsoda mērķis esot aizsargāt sabiedrības drošību,

atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī

panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un

atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Kodeksa septītā

nodaļa noteicot režīmu brīvības atņemšanas iestādēs. Režīms esot

brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība, proti, tas nozīmējot

notiesāto obligātu izolāciju un uzraudzību, lai viņiem nebūtu

iespējas izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus. Tāpat no

notiesātajiem tiekot prasīta tiesību aktos noteikto pienākumu

precīza izpilde un viņiem tiekot noteikti dažādi režīma apstākļi

atkarībā no konkrētā notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

rakstura, viņa personības un uzvedības. Kodeksa 47.1

pants ļaujot notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādēs izmantot

personiskos televizorus un radiouztvērējus bez balss ieraksta

iespējām, kā arī citu personisko sadzīves tehniku un pilnvarojot

Ministru kabinetu reglamentēt šīs sadzīves tehnikas lietošanas

apjomu, laiku un kārtību. Tomēr Noteikumos Nr. 423 neesot

paredzēts, ka notiesātais brīvības atņemšanas iestādē drīkstētu

izmantot personisko datoru. Izņēmums esot noteikts Kodeksa 41.

panta sestajā daļā tām personām, kuras brīvības atņemšanas sodu

izcieš atklātā cietumā.

No Kodeksa un Ministru kabineta 2013. gada 9. aprīļa

noteikumiem Nr. 191 "Notiesātā resocializācijas īstenošanas

kārtība" izrietot, ka brīvības atņemšanas iestādēs

notiesātajiem tiek organizēti izglītības pasākumi

resocializācijas plāna ietvaros. To mērķis esot sekmēt notiesātā

iekļaušanos darba tirgū pēc soda izpildes, sniegt notiesātajam

iespēju nopelnīt iztikas līdzekļus likumīgi, kā arī mazināt jaunu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas risku. Esot jāņem vērā tas, ka

tiesību normās notiesātajiem nav noteikts vispārējs aizliegums

izmantot personisko datoru. Tomēr iespēja izmantot personisko

datoru esot ierobežota ar režīma nosacījumiem, lai tādējādi

nodrošinātu citu cilvēku tiesību un sabiedrības drošības

aizsardzību. Turklāt arī slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos

notiesātajiem esot iespēja izmantot attiecīgajā brīvības

atņemšanas iestādē esošos datorus bez pieejas internetam.