Par Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu Nr.423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" pirmā pielikuma, ciktāl tas neparedz reliģisko priekšmetu glabāšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 99.pantam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka aizliegums

notiesātajiem glabāt reliģiskos priekšmetus ir pretrunā ar

Satversmes 99. pantu. Līdz ar to Satversmes tiesai ir

jānoskaidro, vai apstrīdētā norma rada Satversmes 99. pantā

noteikto pamattiesību ierobežojumu.

8.1. Viens no pamatprincipiem, kas ietverts

Eiropas Padomes Ministru komitejas 2006. gada

11. janvāra rekomendācijā Rec(2006)2 "Eiropas cietumu

noteikumi" (turpmāk - Eiropas cietumu noteikumi), ir šāds:

notiesātie saglabā visas savas pamattiesības, un šo pamattiesību

ierobežojumiem jābūt samērīgiem ar sabiedrības ieguvumu un

noteiktiem minimālajā iespējamā apmērā [sk. Eiropas

Padomes Ministru komitejas 2006. gada 11. janvāra

rekomendācijas Rec(2006)2 "Eiropas cietumu noteikumi" 2. un

3. punktu,

https://wcd.coe.int/wcd/ViewDoc.jsp?id=955747, aplūkots

2011. gada 1. martā].

8.2. ANO speciālā ziņotāja par reliģijas un

ticības brīvību (Asma Jahangir) norādījusi, ka brīvības

atņemšanas iestādes apstākļi un šo iestāžu amatpersonu rīcība var

radīt nepamatotus reliģijas brīvības ierobežojumus. Tādēļ

notiesātie tiek izcelti kā īpaši neaizsargāta kategorija, kas

biežāk saskaras ar šo pamattiesību aizskārumiem (sk. ANO

speciālās ziņotājas par reliģijas un ticības brīvību

2009. gada 17. jūlija pagaidu ziņojuma par visu formu

reliģiskās neiecietības izskaušanu 19.-20. punktu,

http://www2.ohchr.org/english/issues/religion/docs/A-64-159.pdf,

aplūkots 2011. gada 1. martā). Arī Vispārējā

komentārā Nr. 22 uzsvērts, ka notiesātie, kam jau ir

noteikti tiesiski ierobežojumi, tomēr turpina baudīt tiesības uz

reliģiskās pārliecības paušanu, ciktāl tas ir iespējams saistībā

ar ierobežojumu specifisko dabu (sk. Vispārējā komentāra

Nr. 22 8. punktu).

8.3. Pielikumā ir uzskaitīti priekšmeti un

pārtikas produkti, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt. No

Noteikumu Nr. 423 4. punkta izriet, ka Pielikumā

neminēti objekti notiesātajam jāatdod brīvības atņemšanas

iestādei glabāšanā. Atbilstoši šo noteikumu 7. punktam

pārmeklēšanas laikā pie notiesātā atrastās mantas, izstrādājumus

un vielas, ko aizliegts glabāt un kas netika labprātīgi nodotas,

atsavina un iznīcina.

Pielikumā expressis verbis nav minēti nekādi

reliģiskie priekšmeti. Tomēr atsevišķi priekšmeti, kas iekļauti

Pielikumā un ir formulēti vispārīgi, var būt arī reliģiska

rakstura, piemēram, grāmatas, fotogrāfijas,

galvassegas.

Pamatojoties uz to, ka budistu lūgšanu krelles nav

iekļautas Pielikumā, Pieteikuma iesniedzējam tika aizliegts tās

glabāt.

Tādējādi no apstrīdētās normas

izrietošais aizliegums glabāt reliģiskos priekšmetus var

ierobežot notiesāto tiesības uz reliģiskās pārliecības

paušanu.