13. pants

Apstrīdētās normas ir vērtējamas kā daļa no

mehānisma, ar kura palīdzību valsts izpilda savu pienākumu

nodrošināt medikamentu pieejamību. Kritēriji, pēc kuriem

vērtējama tiesību normas atbilstība pamattiesībām, var atšķirties

atkarībā no tā, vai konkrētā norma ierobežo personai piešķirtās

tiesības vai arī nosaka valsts pozitīvo pienākumu izpildi (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2004-21-01 10. punktu, 2006. gada 11. decembra sprieduma lietā

Nr. 2006-10-03 16.1. punktu un 2009. gada 21. decembra sprieduma

lietā Nr. 2009-43-01 26. punktu).

Satversmes tiesa jau norādījusi, ka, vērtējot, vai valsts ir

izpildījusi pozitīvos pienākumus, kas tai izriet no personas

pamattiesībām, ir jāpārbauda, vai:

1) likumdevējs veicis pasākumus, lai nodrošinātu tiesību

realizāciju;

2) šie pasākumi veikti pienācīgi, proti, vai personām ir

nodrošināta iespēja īstenot savas tiesības vismaz minimālā

apmērā;

3) ir ievēroti no Satversmes izrietošie vispārējie tiesību

principi (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 11. decembra

sprieduma lietā Nr. 2006-10-03 16.1. punktu).