Par Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumu Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" 84.1 un 89.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 111.pantam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pārbaudot, vai valsts ir veikusi pasākumus

Satversmes 111. pantā ietverto pamattiesību īstenošanai,

nepieciešams izvērtēt, vai likumdevējs ir izveidojis sistēmu, kas

nodrošina medikamentu pieejamību.

Izpildot no Satversmes 111. panta izrietošo pozitīvo pienākumu

nodrošināt medikamentu pieejamību, likumdevējs ir pieņēmis

vairākus normatīvos tiesību aktus, tostarp Ārstniecības likumu,

Farmācijas likumu, likumu "Par prakses ārstiem",

Pacientu tiesību likumu un citus ar veselības aprūpes

nodrošināšanu saistītus likumus. Savukārt uz minēto likumu pamata

Ministru kabinets ir izdevis noteikumus, kuri reglamentē likumos

ietverto tiesību īstenošanas kārtību. Lietā nav strīda par to, ka

ar šiem normatīvajiem tiesību aktiem valstī ir radīta sistēma,

lai nodrošinātu veselības aprūpi un medikamentu pieejamību.

Turklāt saskaņā ar Farmācijas likuma 5. panta 20. punktu

Ministru kabinets ir izdevis Noteikumus Nr. 899, kas reglamentē

ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču

iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. Tādējādi valsts ir

gādājusi arī par pilnībā vai daļēji kompensētu zāļu un

medicīnisko ierīču pieejamību visiem pacientiem.

Līdz ar to likumdevējs ir radījis

sistēmu, kas nodrošina medikamentu pieejamību.