16. pants

Noteikumu Nr. 899 89. punkta trešais teikums 2011.

gada 27. decembra redakcijā noteica: "Kompensācijas kārtības

ietvaros aizliegts izsniegt šiem nosacījumiem neatbilstošas zāles

vai medicīniskās ierīces." Tomēr Ministru kabinets attiecīgo

normu grozīja, nosakot kārtību, kādā medikamentu nepieejamības

apstākļos var tikt izsniegti nākamie lētākie kompensējamie

medikamenti. Šīs normas spēkā esošā redakcija lietā nav

apstrīdēta.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2.

punktam tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību

norma (akts) ir zaudējusi spēku.

Interpretējot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

2. punktu, jāņem vērā, ka šī norma ir vērsta uz to, lai

nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes

tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs

nepastāv (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 12.

februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Ja strīds

vairs nepastāv, zūd Satversmes tiesas procesa jēga (sk.

Satversmes tiesas 2010. gada 29. marta lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2010-68-01 8. punktu).

Lietā apstrīdētās normas spēka zaudēšana pati par sevi ne

vienmēr var būt pamats lietas izbeigšanai. Proti, lai pieņemtu

lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, ne vienmēr var aprobežoties ar

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkta

piemērošanu. Likums paredz Satversmes tiesai iespēju izbeigt

tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Satversmes tiesai ir

jāvērtē, vai tomēr nav kādi apsvērumi, kas liecina par

tiesvedības turpināšanas nepieciešamību (sk. Satversmes tiesas

2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 6.

punktu).

Attiecībā uz gadījumu, kad spēku zaudējušas normas satversmība

tiek vērtēta līdz sprieduma taisīšanas brīdim, Satversmes tiesa

norādījusi, ka no tiesas procesa efektivitātes viedokļa šādās

lietās spriedumam ir nozīme tikai tad, ja tam var būt noteikts

atpakaļvērsts spēks. Līdz ar to tiesvedība šādās lietās ir

iespējama, ja izvērtējamās tiesiskās attiecības ļauj Satversmes

tiesas spriedumam piešķirt atpakaļvērstu spēku (sk. Satversmes

tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 6.

punktu).

Vērtējot Noteikumu Nr. 899 89. punkta trešā teikuma spēkā

esošo redakciju kopsakarā ar 88. punktā ietvertajām prasībām par

pietiekamu medikamentu krājumu nodrošināšanu aptiekās un piegādes

kārtību, var secināt, ka pacientiem tiek nodrošinātas tiesības

saņemt gan lētākos references medikamentus, gan arī nākamos

lētākos medikamentus zāļu vispārīgā nosaukuma ietvaros.

Tomēr Satversmes tiesa vērš Ministru kabineta uzmanību uz

Latvijas Farmaceitu biedrības norādītajiem apsvērumiem, ka spēkā

esošā Noteikumu Nr. 899 89. punkta trešā teikuma redakcija prasa

apkopot informāciju no visiem zāļu un medicīnisko ierīču

vairumtirgotājiem pirms nākamo lētāko kompensējamo medikamentu

izsniegšanas pacientam. Aptieku rīcībā neesot administratīvie

resursi šādas prasības efektīvai izpildei. Tādējādi pastāvot

iespēja, ka atsevišķos gadījumos varētu tikt kavēta kompensējamo

medikamentu pieejamība pacientiem saprātīgā termiņā.

Ja Satversmes tiesa atzītu Noteikumu Nr. 899 89. punkta trešo

teikumu 2011. gada 27. decembra redakcijā par spēkā neesošu no tā

pieņemšanas brīža, tas nemainītu pastāvošo tiesisko situāciju.

Pacienti, kuriem pieeja kompensējamiem medikamentiem tika kavēta

tādēļ, ka apstrīdētā norma aizliedza lētāko references

medikamentu vietā izsniegt citus kompensējamos medikamentus,

šobrīd ir tiesīgi saņemt nākamos lētākos kompensējamos

medikamentus atbilstoši spēkā esošajai Noteikumu Nr. 899 89.

punkta trešā teikuma redakcijai. Tātad nav apstākļu, kas

liecinātu par nepieciešamību turpināt tiesvedību šajā prasījuma

daļā.

Līdz ar to tiesvedība daļā par

Noteikumu Nr. 899 89. punkta trešā teikuma 2011. gada 27.

decembra redakcijā atbilstību Satversmei ir izbeidzama.