13. pants

Gan Pieteikuma iesniedzēja, gan Ministru kabinets,

gan arī lietā pieaicinātās personas balstās uz kļūdainu pieņēmumu

par apstrīdēto normu, jo neņem vērā tās piemērošanas patiesās

tiesiskās sekas. Proti, apstrīdētā norma, interpretēta kopsakarā

ar valsts pienākumu nodrošināt personām tiesības uz pieeju

kompensējamām dārgām zālēm, nav radījusi tādas sekas, ka

Pieteicējs vai citi pacienti nebūtu saņēmuši zāļu Mabthera

iegādes izdevumu kompensāciju. Tieši pretēji - atbildīgo valsts

pārvaldes iestāžu prakse apstrīdētās normas piemērošanā liecina,

ka visas personas, attiecībā uz kurām pieņemts Noteikumu

Nr. 899 67. punktā minētais ārstu konsilija lēmums un

ievēroti zāļu izrakstīšanas nosacījumi, ir saņēmušas zāļu

Mabthera iegādes izdevumu kompensāciju tām nepieciešamajā

apmērā.

Tādējādi Satversmes tiesa nesaskata atšķirīgu attieksmi pret

personām, attiecībā uz kurām Veselības norēķinu centrs jau

sākotnēji pieņēma labvēlīgu lēmumu - par zāļu iegādes izdevumu

kompensāciju, un personām, attiecībā uz kurām šāds labvēlīgs

lēmums tika pieņemts saprātīgā laika posmā.

Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.