2. pants

Pieteikuma iesniedzējs ­- Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departaments (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - lūdz

izvērtēt Noteikumu Nr. 173 40. punkta pirmā teikuma (turpmāk -

apstrīdētā norma) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk - Satversme) 64. pantam.

Pēc Pieteikuma iesniedzēja domām, Ministru kabinetam neesot

bijis likumā noteikts pilnvarojums izdot tādus noteikumus, kas

paredz teorētiskā un vadīšanas eksāmena nokārtošanu, lai persona

varētu atgūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, ja tās ir

atņemtas uz gadu vai ilgāku laiku. Ceļu satiksmes likums šādas

personai nelabvēlīgas sekas neparedzot.

Ceļu satiksmes likuma 29. pantā neesot paredzēts, ka noteiktos

gadījumos personai, kurai atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas

tiesības uz noteiktu laiku, arī uz gadu vai ilgāk, lai tā atgūtu

šīs tiesības, būtu jānokārto atbilstošs teorētiskais un vadīšanas

eksāmens. Šāds regulējums neesot ietverts arī Ceļu satiksmes

likuma 22. panta otrajā daļā, pamatojoties uz kuru izdoti

Noteikumi Nr. 173.

Atsaucoties uz vācu juridiskajā literatūrā norādīto,

Pieteikuma iesniedzējs pauž uzskatu, ka nevis no izdotajiem

noteikumiem jākļūst skaidram, kas no personas tiek prasīts, bet

jau no likuma jābūt skaidram izdodamo noteikumu saturam un

personas apgrūtinājuma apjomam. Līdz ar to pilnvarojuma neesot

tad, ja nav skaidri paredzams, kāds var būt šo noteikumu saturs

un kādos gadījumos tie tiks piemēroti. Pēc Pieteikuma iesniedzēja

ieskata, Ceļu satiksmes likuma 22. pantā ietvertais pilnvarojums

neesot skaidrs.

Regulējums, kas noteiktos gadījumos paredz eksāmenu kārtošanu,

lai atgūtu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, gan pēc būtības

esot saprātīgs un nepieciešams.

No Ceļu satiksmes likuma izrietot, ka transportlīdzekļu

vadīšanas tiesības atjaunojas tad, kad izbeidzas konkrētais

termiņš, uz kuru tās atņemtas. Ministru kabinets, pieņemot

apstrīdēto normu, neesot rīkojies likumdevēja piešķirtā

pilnvarojuma ietvaros - apstrīdētā norma izdota ultra

vires, proti, neievērojot Ceļu satiksmes likuma 22. panta

otrajā daļā ietverto pilnvarojumu un Ministru kabineta iekārtas

likuma 14. panta pirmās daļas 2. punktu un otro daļu.