5. pants

Pieaicinātā persona - Satiksmes ministrija -

norāda, ka Ceļu satiksmes likuma 22. panta otrās daļas saturs

skaidri nosaka: Ministru kabinetam jāreglamentē tiesiskās

attiecības transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanai vai

atjaunošanai un vadītāja apliecības izsniegšanai, apmainīšanai

vai atjaunošanai.

Likumdevējs, piešķirot Ministru kabinetam pilnvarojumu izdot

noteikumus, neesot noteicis detalizētu kārtību un nosacījumus, ar

kādiem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atjaunojamas, bet šā

jautājuma reglamentāciju uzticējis Ministru kabinetam. Apstrīdētā

norma kopsakarā ar citām Noteikumu Nr. 173 normām atbilstot

likumdevēja piešķirtajam pilnvarojumam.

Ar Noteikumiem Nr. 173 tiekot izpildīts likumdevēja

piešķirtais pilnvarojums un vienlaikus ieviestas prasības, kas

izriet no Eiropas Kopienu Padomes 1991. gada 29. jūlija

direktīvas 91/439/EEK par vadītāju apliecībām (turpmāk -

Direktīva 91/439/EEK). Minētajā direktīvā norādīts, ka satiksmes

drošība prasa, lai ikvienam transportlīdzekļa vadītājam būtu

zināšanas un prasmes ceļu satiksmes jomā. Šī prasība ar

apstrīdēto normu esot iestrādāta nacionālajā normatīvajā aktā.

Turklāt Direktīvas 91/439/EEK III pielikuma 5. punkts pieļaujot,

ka dalībvalstu noteiktie standarti transportlīdzekļu vadītāju

apliecību izdošanas un atjaunošanas jomā var būt vēl augstāki

nekā direktīvā paredzētie.

Administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē, par kuriem tiek

piemērots sods - transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana,

būtiski apdraudot satiksmes drošību.

Pieaicinātā persona pauž uzskatu, ka Ministru kabinets izdevis

tādu tiesību normu, kas uzliek pienākumus personai, pamatojoties

uz likumā noteikto pilnvarojuma saturu un apjomu.

Secinājumu

daļa