8. punktsnosaka:

nosaka:

1"(1) Valsts atbalsts ikgadējā minimāli nepieciešamā

2biodegvielas daudzuma ražošanai tiek piešķirts un finansiālā

3atbalsta kvotas biodegvielas veidiem tiek noteiktas Ministru

4kabineta paredzētajā kārtībā.

5(2) Ministru kabinets nosaka termiņu, līdz kuram iesniedzams

6pārskats par iepriekšējā pārskata gadā piešķirto valsts atbalstu,

7kā arī termiņu un kārtību, kādā ik gadu iesniedzams nepieciešamā

8atbalsta aprēķins un tā pamatojums."

9Saskaņā ar Biodegvielas likuma 8. panta pirmo un otro

10daļu 2008. gada 15. aprīlī Ministru kabinets izdeva

11noteikumus Nr. 280 "Noteikumi par finansiāli atbalstāmajām

12kvotām biodegvielai" (turpmāk - Noteikumi Nr. 280).

131.1. Ministru kabinets 2008. gada

1416. decembrī izdeva noteikumus Nr. 1062 "Grozījumi

15Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumos

16Nr. 280 "Noteikumi par finansiāli atbalstāmajām kvotām

17biodegvielai"" (turpmāk - Noteikumi Nr. 1062), ar kuriem

18Noteikumi Nr. 280 tika papildināti ar 26. punktu šādā

19redakcijā:

20"Tiešā atbalsta izmaksas tiek proporcionāli samazinātas, ja

21kopējais pieprasītais atbalsta apmērs par saražoto biodegvielu

22pārsniedz budžeta programmā attiecīgajā gadā pieejamos finanšu

23līdzekļus."

24Savukārt Noteikumu Nr. 280 25. punkts noteica:

25"Līdz 2014. gadam budžeta apakšprogrammā "Atbalsts

26biodegvielas ražošanas veicināšanai" biodegvielas ražotājiem tiek

27nodrošināts atbalsts par finansiāli atbalstāmās kvotas ietvaros

28saražoto biodegvielas apjomu, kas saražots līdz 2010. gadam,

29bet nepārsniedz attiecīgajam gadam noteikto tiešā atbalsta

30apmēru."

311.2. Ar Ministru kabineta 2009. gada 13.

32oktobra noteikumiem Nr. 1187 "Grozījumi Ministru kabineta

332008. gada 15. aprīļa noteikumos Nr. 280

34"Noteikumi par finansiāli atbalstāmajām kvotām biodegvielai""

35(turpmāk - Noteikumi Nr. 1187) Noteikumi Nr. 280 tika

36papildināti ar 30. punktu (turpmāk - apstrīdētā norma) šādā

37redakcijā:

38"2009. gadā neizmaksāto tiešā atbalsta summu par 2008.

39gada otrajā pusgadā saražoto biodegvielu 11 304 525,53 latu

40apmērā biodegvielas ražotājiem izmaksā līdz 2019. gadam

41atbilstoši valsts budžeta apakšprogrammā 21.06.00 "Atbalsts

42biodegvielas ražošanas veicināšanai" pieejamajam

43finansējumam."

442. Pieteikumu iesniedzējas - sabiedrība ar

45ierobežotu atbildību "Mamas D" un sabiedrība ar ierobežotu

46atbildību "Bio-Venta" - uzskata, ka apstrīdētā norma

47neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1.

48un 105. pantam.

49Pieņemot apstrīdēto normu, valsts esot pagarinājusi iepriekš

50noteikto saistību izpildi uz desmit gadiem - līdz 2019. gadam.

51Turklāt apstrīdētā norma attiecoties uz tādām tiesiskajām

52attiecībām, kas jau bija radušās un pastāvēja. Pieteikumu

53iesniedzējas norāda, ka 2009. gada valsts budžetā neesot

54paredzēti līdzekļi valsts tiešā atbalsta izmaksai pilnā apmērā,

55tāpēc daļa atbalsta par 2008. gada otrajā pusgadā saražoto

56biodegvielu Pieteikumu iesniedzējām neesot laikus izmaksāta. Līdz

57ar to apstrīdētajai normai esot atpakaļvērsts spēks, jo valsts

58tiešais atbalsts par 2008. gada otrajā pusgadā saražoto

59biodegvielu neesot izmaksāts pilnā apmērā. Valsts no savām

60saistībām attiecībā uz finansiālo atbalstu esot atkāpusies pēc

61attiecīgā atbalsta perioda beigām, un līdz ar to Pieteikumu

62iesniedzējām neesot bijusi iespēja apturēt vai pārkārtot

63ražošanu. Tiesību normas retroaktīvā spēka aizliegums esot gan

64tiesiskas valsts, gan tiesiskās paļāvības principa

65stūrakmens.

66Atliekot valsts tiešā atbalsta biodegvielas ražošanas

67veicināšanai (turpmāk - valsts tiešais atbalsts) izmaksu, tiekot

68aizskartas Pieteikumu iesniedzējām Satversmes 105. pantā

69noteiktās tiesības uz īpašumu. Biodegvielas likums un Noteikumi

70Nr. 280, kas nosaka valsts tiešo atbalstu, paredzot mantiska

71rakstura tiesības Pieteikumu iesniedzējām. Nesaņemot valsts tiešo

72atbalstu vai saņemot to tikai nākotnē, turklāt nezināmā apmērā,

73biodegvielas ražošana neesot iespējama. Līdz ar to ražotnes, kas

74paredzētas biodegvielas iegūšanai, neesot izmantojamas, no tām

75neesot iespējams gūt citu ekonomisku labumu un rezultātā tiekot

76pasliktināts Pieteikumu iesniedzēju saimnieciskais stāvoklis.

77Šāda situācija ierobežojot Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz

78īpašumu, jo tām neesot iespēju gūt saimniecisko labumu no savas

79darbības. Bez tam pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar

80likumu, jo nedz Biodegvielas likuma 4. pants, nedz arī 8.

81pants nepilnvarojot Ministru kabinetu atlikt valsts atbalsta

82izmaksas un noteikt parādsaistību atlīdzināšanas termiņu.

83Tādējādi Ministru kabinets šo jautājumu esot izlēmis ultra

84vires.

85Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka, pieņemot apstrīdēto normu,

86esot pārkāpts arī tiesiskās paļāvības princips. Biodegvielas

87ražotāju paļaušanās uz valsts tiešo atbalstu pilnā apmērā un tam

88paredzētajā termiņā esot bijusi likumīga, pamatota un saprātīga.

89Latvijas valsts vairākkārt esot skaidri norādījusi, ka

90biodegvielas ražošanai nepieciešams finansiālais atbalsts, lai

91īstenotu tos mērķus, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes

922003. gada 8. maija direktīvā 2003/30/EK par biodegvielu un

93citu atjaunojamo veidu degvielu izmantošanas veicināšanu

94transportā (turpmāk - Direktīva 2003/30/EK). Valsts finansiālais

95atbalsts biodegvielas ražošanai esot paredzēts jau

962005. gadā, pieņemot Biodegvielas likumu. Līdz ar to

97Pieteikumu iesniedzējām esot bijušas tiesības plānot biodegvielas

98ražošanu saskaņā ar šo regulējumu. Taču Ministru kabinets esot

99mainījis valsts tiešā atbalsta termiņu. Tūlītējas izmaksas

100Pieteikumu iesniedzējām esot aizstātas ar nezināma apmēra

101izmaksām jebkurā laika posmā līdz 2019. gadam.

102Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja

103SIA "Bio-Venta" papildus norādīja, ka, izstrādājot grozījumus

104Noteikumos Nr. 280, tās ierosinājums noteikt atbalsta periodu ne

105garāku kā līdz 2014. gadam un fiksēt valsts parādu eiro valūtā

106netika ņemts vērā. Tāpēc nevarot uzskatīt, ka SIA "Bio-Venta" nav

107izteikusi būtiskus iebildumus apstrīdētās normas pieņemšanas

108procesā, kā to norādījis Ministru kabinets. Lietā esošie

109protokoli, kas atspoguļo apstrīdētās normas izstrādes un

110pieņemšanas gaitu, esot nepilnīgi.

1113. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, -

112Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst gan

113Satversmes 1. , gan 105. pantam.

114Ministru kabinets nepiekrīt Pieteikumu iesniedzēju viedoklim,

115ka valsts tiešais atbalsts biodegvielas ražošanai tiekot sniegts

116tāpēc, ka šī ražošana sākumposmā neesot rentabla. Biodegvielas

117likuma 2. pants nosakot, ka likuma mērķis ir veicināt

118biodegvielas apriti, tādējādi atbalstot videi draudzīgu un

119piegādei drošu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Tātad

120valsts tiešais atbalsts tiekot sniegts, lai īstenotu Biodegvielas

121likumā noteikto mērķi, nevis lai atbalstītu nerentablu

122uzņēmējdarbību. Atbalstu saņemot tie uzņēmēji, kuri atbilst

123noteikumu Nr. 280 prasībām.

124Ministru kabinets uzskata, ka Noteikumi Nr. 1062

125papildināja Noteikumus Nr. 280 un nostiprināja valsts tiešā

126atbalsta likmes 2008. gada otrajam pusgadam. Tieši

127Noteikumos Nr. 1062 esot atzīts, ka tiešā atbalsta izmaksas

128šajā periodā pārsniedza likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam"

129paredzēto finansējumu, tāpēc vienlaikus esot noteikts, ka

130atbalsts tiek izmaksāts esošo finanšu līdzekļu ietvaros, bet

131atlikusī daļa tiks izmaksāta līdz 2014. gadam.

132Savukārt Noteikumi Nr. 1187 esot izstrādāti ciešā

133sadarbībā ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociāciju un

134tiem biodegvielas ražotājiem, kuri saņem finansiāli atbalstāmo

135kvotu biodegvielas ražošanai, tostarp Pieteikumu iesniedzējām.

1362009. gada 7., 14., 16. un 28. septembrī Ekonomikas

137ministrijā esot organizētas sanāksmes ar biodegvielas ražotāju

138pārstāvju piedalīšanos, un šo sanāksmju laikā esot panākta

139vienošanās par grozījumiem Noteikumos Nr. 280. Šo grozījumu

140projekts (Noteikumi Nr. 1187) ar Ekonomikas ministrijas

1412009. gada 30.septembra vēstulēm Nr.421-2-10152 un

142Nr.421-2-10153 esot nosūtīts Pieteikumu iesniedzējām atzinuma

143sniegšanai. Pieteikumu iesniedzējas neesot izteikušas būtiskus

144iebildumus pret projektā paredzēto apstrīdētās normas

145redakciju.

146Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētā norma pieņemta,

147pamatojoties uz likumu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu

1482009.gadam"" un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes

149atjaunošanas programmu, kas paredz galvenos izmaksu optimizēšanas

150un samazināšanas pasākumus. Budžeta grozījumi noteikuši

151finansējuma samazinājumu daudzās nozarēs, tostarp darbinieku

152atalgojumiem un subsīdijām, turklāt šīm nozarēm neesot paredzēts

153tāds kompensācijas mehānisms kā biodegvielas ražotājiem.

154Noteikumi Nr. 280, ievērojot 2009. gada

15513. oktobra grozījumus, šobrīd noteic, ka, sākot ar

1562012. gadu, neizmaksātajai valsts tiešā atbalsta summai tiek

157piemērots koeficients 1,06, kas uzskatāms par likumiskajiem

158procentiem Civillikuma 1765. panta izpratnē. Ministru

159kabinets, nosakot jaunu tiesisko regulējumu, esot noteicis

160pārejas posmu, kas garantē personai iespēju līdz galam īstenot

161reiz iegūtās tiesības.

162Neesot pamatots arī Pieteikumu iesniedzēju arguments par

163tiesisko paļāvību uz noteiktu valsts tiešā atbalsta apmēru.

164Atbilstoši Noteikumu Nr. 280 14. punkta redakcijai, kas

165bija spēkā līdz 2008.gada 30.decembrim, Ekonomikas ministrija

166divas reizes gadā iesniegusi Ministru kabinetam apstiprināšanai

167tiesību akta projektu par valsts tiešā atbalsta apmēru (likmi) -

168līdz 1. maijam par pirmo pusgadu un līdz 1. septembrim

169par otro pusgadu.

170Ministru kabinets, pieņemot Noteikumus Nr. 1062, esot

171paredzējis, ka valsts tiešā atbalsta apmēru (likmi) Ekonomikas

172ministrija aprēķina reizi gadā un līdz 1. maijam iesniedz

173Ministru kabinetam apstiprināšanai. Tā kā tiesiskais regulējums

174par valsts tiešā atbalsta apmēru tiekot regulāri pārskatīts, esot

175noraidāms Pieteikumu iesniedzēju apgalvojums, ka tām bijis

176likumīgs pamats paļauties uz to, ka finansiālais atbalsts par

1772008. gadā saražoto biodegvielu saglabāsies iepriekšējā

178apmērā. Noteikumu Nr. 280 normas apliecinot, ka biodegvielas

179ražošanas atbalsta tiesiskajā regulējumā jau sākotnēji bija

180paredzēts atbalsta apmēru (likmi) noteikt pēc attiecīgā pārskata

181perioda sākuma. Līdz ar to tiesiskā regulējuma pastāvība neesot

182attiecināma uz valsts tiešā atbalsta apmēru.

1834. Pieaicinātā persona - Zemkopības ministrija -

184norāda, ka finansiāli atbalstāmā kvota biodegvielas ražošanai

1852006. un 2007. gadā palielinājās par 0,75 procentiem gadā.

1862008. gadā finansējums attiecīgajā budžeta apakšprogrammā

187esot divkāršots. Likuma "Par valsts budžetu 2008. gadam"

188apakšprogrammā 21.06.00 "Atbalsts biodegvielas ražošanas

189veicināšanai" bijis paredzēts finansējums 7 439 760

190latu apmērā.

191Īstenojot valsts budžeta konsolidāciju, esot nolemts no

1922009. gada līdz 2014. gadam finansējumu budžeta

193apakšprogrammā "Atbalsts biodegvielas ražošanas veicināšanai"

194noteikt 3 322 969 latu apmērā.

1952009. gadā biodegvielas ražotājiem neizmaksātais valsts

196tiešais atbalsts, kas noteikts saskaņā ar apstrīdēto normu, esot

197sasniedzis 11 304 525,53 latus. Piešķirot papildu

198finansējumu, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada

19916. decembra rīkojumam Nr. 883 "Par finanšu līdzekļu

200piešķiršanu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas "Līdzekļi

201neparedzētiem gadījumiem"" neizmaksātā summa esot samazināta līdz

2029 210 570 latiem.

2032010. gada budžeta apakšprogrammā 21.06.00 "Atbalsts

204biodegvielas ražošanas veicināšanai" paredzētais finansējums

2053 322 969 latu apmērā jau esot izmaksāts biodegvielas

206ražotājiem, lai daļēji sniegtu valsts tiešo atbalstu par

2072009. gadā saražoto biodegvielu.

208Arī 2011. gada budžeta projektā apakšprogrammai 21.06.00

209"Atbalsts biodegvielas ražošanas veicināšanai" paredzēts

2103 322 969 latus liels finansējums.

211Kopējais biodegvielas ražotājiem neizmaksātais valsts tiešais

212atbalsts par 2008. gada otrajā pusgadā un 2009. gadā

213saražoto biodegvielu esot 26 401 791 lats. Lai segtu šo

214summu, Ministru kabineta 2006. gada 18. maija noteikumu

215Nr. 303 "Kārtība, kādā uzrauga un administrē tiešo valsts

216atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma

217ražošanai" (turpmāk - Noteikumi

218Nr. 303) 10. punkts paredzot katru gadu no

2192012. gada līdz 2019. gadam finansējumu palielināt,

220pamatbudžeta bāzei valsts budžeta apakšprogrammā 21.06.00

221"Atbalsts biodegvielas ražošanas veicināšanai" piemērojot

222koeficientu 1,108035. Zemkopības ministrija norāda, ka valsts

223tiešo atbalstu izmaksāt ātrāk esot iespējams tikai tādā gadījumā,

224ja budžeta apakšprogrammā 21.06.00 "Atbalsts biodegvielas

225ražošanas veicināšanai" tiktu piešķirts papildu finansējums.

2265. Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija -

227norāda: ņemot vērā to, ka Satversmes tiesā tika ierosināta lieta

228Nr. 2009-42-0103 "Par Ministru kabineta 2008. gada

22915. aprīļa noteikumu Nr. 280 "Noteikumi par finansiāli

230atbalstāmajām kvotām biodegvielai" 26. punkta atbilstību

231Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam" (turpmāk -

232lieta Nr. 2009-42-0103), Ekonomikas ministrija, pieaicinot

233Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvjus, kā

234arī Pieteikumu iesniedzēju pārstāvjus, esot izstrādājusi

235grozījumus Noteikumos Nr. 280, lai nodrošinātu neizmaksātās

236valsts tiešā atbalsta summas fiksēšanu normatīvajos aktos un

237paredzētu neizmaksātā valsts atbalsta apjoma atmaksu ne vēlāk kā

238līdz 2019. gadam.

239Ekonomikas ministrija uzsver, ka valsts neatsakās no uzņemto

240saistību izpildes, tikai ir noteikusi valsts tiešā atbalsta

241izmaksas termiņu līdz 2019. gadam, turklāt paredzējusi

242neizmaksātajai valsts tiešā atbalsta summai piemērot koeficientu

2431,06.

244Papildus tam saskaņā ar Noteikumu Nr. 280 13. punktu

245Ekonomikas ministrija valsts tiešā atbalsta apmēru aprēķinot

246atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajām tabulām.

247Valsts tiešā atbalsta likmes 2008. gada otrajā pusgadā ar

248Noteikumiem Nr. 1062 ir noteiktas šādā apmērā:

2491) biodīzeļdegvielai - 0,41 lats par litru;

2502) bioetanolam - 0,38 lati par litru.

251Savukārt biodīzeļdegvielas un bioetanola ražošanas izmaksas

252valsts tiešā atbalsta aprēķināšanai 2008. gada otrajam

253pusgadam esot noteiktas Noteikumu Nr. 280 6. pielikumā. No

254tā varot secināt, ka valsts tiešā atbalsta apmērs sastāda 53

255procentus no kopējām biodīzeļdegvielas ražošanas vidējām izmaksām

256un 58 procentus no kopējām bioetanola ražošanas vidējām

257izmaksām.

258Valsts tiešā atbalsta likmes 2009. gadā esot noteiktas ar

259Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija rīkojumu Nr.

260396 "Par tiešā atbalsta apmēra likmēm biodegvielas ražošanai

2612009.gadā" (turpmāk - Rīkojums Nr. 396):

2621) biodīzeļdegvielai - 0,39 lati par litru;

2632) bioetanolam - 0,38 lati par litru;

2643) bioetanolam, ja pretendents saņēmis atbalstu ieguldījumiem

265ražošanas pamatlīdzekļos citu atbalsta programmu ietvaros, - 0,28

266lati par litru.

267Ievērojot Rīkojumā Nr. 396 fiksētās biodīzeļdegvielas un

268bioetanola ražošanas izmaksas, 2009. gadā valsts tiešā

269atbalsta likme biodīzeļdegvielai veido 52 procentus no

270kopējām biodīzeļdegvielas ražošanas vidējām izmaksām un

271bioetanolam - 59 procentus no kopējām bioetanola ražošanas

272vidējām izmaksām.

273Valsts tiešā atbalsta likmes 2010. gadā esot noteiktas ar

274Ministru kabineta 2010. gada 17. maija rīkojumu

275Nr. 270 "Par tiešā atbalsta apmēra likmēm biodegvielas

276ražošanai 2010.gadā" (turpmāk - Rīkojums Nr.270):

2771) biodīzeļdegvielai - 0,39 lati par litru;

2782) bioetanolam - 0,26 lati par litru;

2793) bioetanolam, ja pretendents saņēmis atbalstu ieguldījumiem

280ražošanas pamatlīdzekļos citu atbalsta programmu ietvaros, - 0,24

281lati par litru.

282Līdz ar to 2010. gadā valsts tiešā atbalsta likme

283biodīzeļdegvielai veido 60 procentus no kopējām

284biodīzeļdegvielas ražošanas vidējām izmaksām, bet bioetanolam -

28548 procentus no kopējām bioetanola ražošanas vidējām

286izmaksām.

2876. Pieaicinātā persona - Eiropas Komisijas speciālais

288padomnieks enerģētikas jautājumos Juris Ozoliņš - norāda,

289ka Direktīva 2003/30/EK izvirza mērķi veicināt biodegvielas

290izmantošanu dalībvalstīs, lai nodrošinātu videi nekaitīgas

291atjaunojamās enerģijas izmantošanu, tostarp energoapgādes

292drošību. Taču tā nenosakot, ar kādām metodēm un pasākumiem šie

293mērķi būtu īstenojami. Eiropas Savienības dalībvalstis pašas

294varot izlemt, kādā veidā tās sasniegs Direktīvā 2003/30/EK

295izvirzītos mērķus.

296Pieaicinātā persona uzskata, ka valsts ir konstatējusi savu

297politisko un ekonomisko kļūdu atbalsta formas izvēlē un tās

298labošanai izvēlējusies subsīdiju maksājumu atlikšanu. Tas gan

299esot darīts nevis atbalsta politikas pārskatīšanas rezultātā, bet

300gan budžeta konsolidācijas ietvaros. Nedz valsts, nedz arī

301uzņēmēji neesot pietiekami izvērtējuši ekonomiskos, finansiālos

302un juridiskos riskus, ko radījis Noteikumu Nr. 280

303regulējums. Līdz ar to pašreizējā finansiālajā situācijā

304maksājumi biodegvielas ražotājiem kļūstot par smagu slogu valsts

305budžetam. Tomēr šādi argumenti nevarot kalpot par pamatojumu

306valsts atbildības mazināšanai attiecībās ar komersantiem.

307Secinājumu

308daļa

3097. Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

310tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

311sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

312saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

313vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

314likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

315Satversmes 105. pants paredz gan īpašuma tiesību

316netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības

317interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu (sk. Satversmes tiesas

3182002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr.2002-01-03

319secinājumu daļu).

320Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka starptautiskie

321cilvēktiesību dokumenti nedefinē jēdziena "īpašums" saturu. Šādas

322definīcijas neesamība saistīta ar to, ka dažādās tiesību sistēmās

323īpašuma jēdziena saturs ir atšķirīgs. Tāpēc satura noskaidrošanā

324svarīga nozīme ir Eiropas cilvēktiesību aizsardzības institūciju

325sniegtajai šā jēdziena interpretācijai (sk. Satversmes

326tiesas 2009. gada 4. februāra sprieduma lietā

327Nr. 2008-12-01 8. punktu).

328Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska

329rakstura tiesību garantiju. Ar "tiesībām uz īpašumu" saprotamas

330visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var

331izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas

332gribas. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk - ECT)

333secinājusi, ka par īpašumu Eiropas Cilvēka tiesību un

334pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija)

335izpratnē var tikt uzskatīti ļoti dažādi prasījumi, proti, tādi,

336kuru izpildi varētu pieprasīt, jo pastāv skaidrs tiesisks pamats.

337Nākotnes ienākumi uzskatāmi par īpašumu vienīgi tad, ja tie jau

338ir nopelnīti vai pastāv prasība, kuru var apmierināt (sk.,

339piemēram, ECT nolēmumus lietās Prince Hans-Adam II of

340Liechtenstein v. Germany [GC], judgment of 12 July

3412001, application No. 42527/98, paras. 82- 83;

342Gratzinger and Gratzingerova v. the Czech Republic, decision

343of 10 July 2002 [GC], application No. 39794/98,

344para. 73; Kiendler v. Austria, decision of

34520 March 2003, application No. 58468/00; Kopeckỳ v.

346Slovakia [GC], judgment of 28 September 2004, application

347No. 44912/98, para. 35; Bulves AD v. Bulgaria, judgment

348of 22 January 2009, application No. 3991/03, paras. 54 -

34957).

350Līdz ar to noskaidrojams, vai apstrīdētā norma aizskar

351Pieteikumu iesniedzējām Satversmes 105. pantā paredzētās

352tiesības uz īpašumu.

3538. Biodegvielas likums tika pieņemts

3542005. gada 17. martā. Likuma mērķis ir noteikts 2.

355pantā: veicināt biodegvielas apriti, tādējādi atbalstot videi

356draudzīgu, piegādei drošu un atjaunojamu energoresursu

357izmantošanu. Turklāt likuma 8. pants pilnvaro Ministru

358kabinetu piešķirt valsts tiešo atbalstu ikgadējā minimāli

359nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai, noteikt finansiālā

360atbalsta kvotas biodegvielas veidiem un termiņu, līdz kuram

361iesniedzams pārskats par iepriekšējā gadā piešķirto valsts tiešo

362atbalstu, kā arī termiņu un kārtību, kādā ik gadu iesniedzams

363nepieciešamā atbalsta aprēķins un tā pamatojums.

364Ievērojot minēto pilnvarojumu, Ministru kabinets

3652008. gada 15. aprīlī pieņēma Noteikumus Nr.280, kas

366nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielas veidiem, kā arī

367termiņu un kārtību, kādā katru gadu iesniedzams nepieciešamā

368atbalsta aprēķins un tā pamatojums. Reizē ar to spēku zaudēja

369Ministru kabineta 2005. gada 13. septembra noteikumi Nr. 712

370"Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli

371nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli

372atbalstāmās kvotas biodegvielai".

373Saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem valsts katram gadam

374nosaka finansiāli atbalstāmo saražotās biodegvielas kopējo kvotu

375litros un tikai vēlāk nosaka atbalsta likmi latos par litru.

376Likme par 2008. gada otrajā pusgadā saražoto biodegvielu noteikta

3772008. gada 16. decembrī Noteikumos Nr. 1062.

378Tādējādi normatīvajos aktos ir

379noteikts valsts atbalsta apmērs.

3809. Finansiāli atbalstāmā kvota nenozīmē valsts

381tiešā atbalsta izmaksu konkrētā naudas izteiksmē. Tiesības saņemt

382valsts tiešo atbalstu noteiktā apmērā par noteiktu saražotās

383biodegvielas daudzumu rodas tikai tad, kad atbilstoši kvotai ir

384saražota biodegviela un izpildītas pārējās prasības.

385Atbilstoši Noteikumu Nr. 280 14. punktam (redakcijā,

386kas bija spēkā līdz 2008. gada 30. decembrim) Ekonomikas

387ministrija divas reizes gadā iesniedza Ministru kabinetam

388apstiprināšanai tiesību akta projektu par valsts tiešā atbalsta

389apmēru (likmi) - līdz 1. maijam par pirmo pusgadu un līdz 1.

390septembrim par otro pusgadu. Atbalsta pretendents, kuram

391piešķirta finansiāli atbalstāmā kvota biodegvielas ražošanai,

392pamatojoties uz Noteikumu Nr. 303 3. punktu, līdz

39315. jūlijam par kārtējā gada pirmo pusgadu un līdz nākamā

394gada 15. janvārim par kārtējā gada otro pusgadu iesniedza

395Lauku atbalsta dienestam šādus dokumentus: iesniegumu,

396informāciju par saražoto biodegvielas apjomu, inventarizācijas

397aktu par atlikumu pārskata perioda beigās un informāciju par

398izejvielām biodegvielas ražošanai. Lauku atbalsta dienests mēneša

399laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas veica informācijas pārbaudi

400un nosūtīja Valsts ieņēmumu dienestam salīdzināšanai informācijas

401kopsavilkumu par atbalsta pretendenta saražoto biodegvielas

402apjomu. Pēc informācijas salīdzināšanas Lauku atbalsta dienests

403slēdza līgumu ar atbalsta pretendentu un izmaksāja tam aprēķināto

404atbalstu.

405Līdz ar to biodegvielas ražotājam

406tiesības uz valsts tiešo atbalstu noteiktas summas apmērā rodas

407tikai tad, kad ir izpildītas visas Noteikumu Nr. 280 un

408Noteikumu Nr. 303 prasības.

40910. Pamatojoties uz minētajiem noteikumiem, SIA

410"Mamas D" 2009. gada 15. janvārī iesniedza Lauku atbalsta

411dienestam iesniegumu un pieteicās uz atbalstu par 2008. gada

412otrajā pusgadā saražoto biodegvielas apjomu - 707 810

413litriem. Lauku atbalsta dienests aprēķināja valsts tiešo atbalstu

414290 202 latu apmērā. Savukārt SIA "Bio Venta" 2009. gada 15.

415janvārī pieteicās uz atbalstu par 2008. gada otrajā pusgadā

416saražoto biodegvielas apjomu - 17 483 721 litru un tai

417tika aprēķināts valsts tiešais atbalsts 7 161 643 latu

418apmērā.

419Aprēķinātais valsts tiešais atbalsts par 2008. gada

420otrajā pusgadā saražoto biodegvielu saskaņā ar Noteikumu Nr. 280

42126. punktu nav izmaksāts pilnā apmērā. Pieteikumu iesniedzējas

422norādījušas, ka valsts tiešā atbalsta neizmaksāšanas rezultātā

423tās savā saimnieciskajā darbībā cieš zaudējumus, kā arī samazinās

424to īpašuma apjoms.

42510.1. 2008. gada 16. decembrī ar Noteikumiem

426Nr. 1062 tika izdarīti grozījumi Noteikumos Nr. 280,

427papildinot tos ar 25. un 26. punktu. Noteikumu Nr. 280

42826. punkts citastarp noteica, ka valsts tiešā atbalsta

429izmaksas tiek proporcionāli samazinātas, ja kopējais pieprasītais

430atbalsts par saražoto biodegvielu pārsniedz budžeta programmā

431attiecīgajā gadā pieejamos finanšu līdzekļus, savukārt

43225. punkts paredzēja, ka līdz 2014. gadam budžeta

433apakšprogrammā "Atbalsts biodegvielas ražošanas veicināšanai"

434biodegvielas ražotājiem tiek nodrošināts atbalsts par

435biodegvielas apjomu, kas finansiāli atbalstāmās kvotas ietvaros

436saražots līdz 2010.gadam, bet nepārsniedz attiecīgajam gadam

437noteikto valsts tiešā atbalsta apmēru.

438Saskaņā ar šo normu biodegvielas ražotājiem izmaksāja tikai

43916,25 procentus no paredzētā valsts atbalsta. Piemēram, SIA

440"Mamas D" no aprēķinātajiem 290 202 latiem tika

441izmaksāti 47 180 lati, bet SIA "Bio-Venta" no aprēķinātajiem

4427 161 643 latiem -1 164 302 lati.

443Ņemot vērā valsts atbalsta izmaksas apmēru, SIA "Mamas D" un

444SIA "Bio Venta" vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā, lūdzot

445atcelt minētos grozījumus, lai nodrošinātu valsts saistību

446izpildi pilnā apmērā.

44710.2. Lietas Nr. 2009-42-0103 sagatavošanas

448laikā Ministru kabinets izstrādāja un 2009. gada

44913. oktobrī pieņēma Noteikumus Nr. 1187, kas stājās

450spēkā 2009. gada 30. oktobrī. Šie noteikumi paredzēja

451svītrot Noteikumu Nr. 280 26. punktu, kas bija

452apstrīdētā norma lietā Nr. 2009-42-0103. Savukārt

45325. punktā iepriekš noteikto 2014. gadu aizstāja ar 2019.

454gadu, līdz kuram tiek izmaksāts valsts tiešais atbalsts.

455Vienlaikus Noteikumi Nr. 280 tika papildināti ar 30.,

45631., 32. un 33. punktu un tostarp apstrīdēto normu: ,,2009.

457gadā neizmaksāto tiešā atbalsta summu par 2008. gada otrajā

458pusgadā saražoto biodegvielu 11 304 525,53 latu apmērā

459biodegvielas ražotājiem izmaksā līdz 2019. gadam atbilstoši

460valsts budžeta apakšprogrammā 21.06.00 "Atbalsts biodegvielas

461ražošanas veicināšanai" pieejamajam finansējumam."

462Apstrīdētā norma tika radīta ar mērķi precizēt biodegvielas

463ražotājiem neizmaksātās atbalsta daļas apmēru

464(sk. Noteikumu Nr. 1187 projekta anotāciju

465http://www.mk.gov.lv/doc/2005/EMAnot_

466081009_MK_Nr%20280.3642.doc). Līdz ar to izmaksu

467atlikšana līdz 2014. gadam bija noteikta jau 2008. gada

46816. decembrī, bet apstrīdētā norma aizstāja iepriekš

469Noteikumu Nr. 280 26. punktā noteikto tikai ar fiksētu

470neizmaksātā valsts atbalsta apmēru un pagarināja atmaksas termiņu

471līdz 2019. gadam.

4722009. gada sākumā, proti, tad, kad Pieteikumu iesniedzējām

473bija aprēķināts konkrēts valsts tiešā atbalsta apmērs, spēkā bija

474Noteikumu 280 25. un 26. punkts, kas paredzēja aprēķinātā

475atbalsta izmaksu proporcionālu samazinājumu (ievērojot budžeta

476iespējas) un visa atbalsta izmaksu līdz 2014. gadam.

477Tādējādi apstrīdētās normas

478pieņemšanas brīdī Pieteikumu iesniedzējas varēja rēķināties ar

479to, ka saņems savā īpašumā konkrētu valsts atbalsta summu un ka

480šī summa tiks izmaksāta līdz 2014. gadam.

48111. Mainot tiesisko regulējumu, valsts iestādēm

482savā darbībā jābūt konsekventām attiecībā uz to izdotajiem

483normatīvajiem aktiem un jāievēro tiesiskā paļāvība, kas personām

484varētu rasties saskaņā ar konkrētu tiesību normu (sk.

485Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā

486Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.2. punktu un

4872006. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21.

488punktu). Tādējādi jāpārbauda, vai, pieņemot apstrīdēto normu,

489tika ievērots tiesiskās paļāvības princips.

490Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka apstrīdētā norma ne tikai

491ierobežo to tiesības uz īpašumu, bet arī pārkāpj tiesiskās

492paļāvības principu. Valsts esot mainījusi noteikumus attiecībā uz

493valsts tiešo atbalstu par 2008. gada otrajā pusgadā saražoto

494biodegvielu jau pēc attiecīgā biodegvielas ražošanas atbalsta

495perioda beigām. Turklāt neesot paredzēta saudzējoša pāreja uz

496jauno kārtību un apstrīdētajai normai faktiski esot piešķirts

497atpakaļejošs spēks.

498Tiesiskās paļāvības princips citastarp prasa aizsargāt

499paļāvību, kas personai radusies uz noteiktu tās tiesību

500saglabāšanu vai īstenošanu. Tas ietver valsts pienākumu pildīt

501saistības, ko tā uzņēmusies pret personām. Pretējā gadījumā tiktu

502mazināta personu uzticība valstij un tiesībām.

503Tomēr tiesiskās paļāvības princips pieļauj valsts iespēju

504grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu. Pretēja pieeja novestu pie

505valsts nespējas reaģēt uz mainīgajiem dzīves apstākļiem.

506Vienlaikus, arī grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā

507tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt

508izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai

509valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru

510starp personas paļāvību un tām sabiedrības interesēm, kuru

511nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts.

512Izvērtējot kādas tiesību normas atbilstību Satversmes

5131. pantā noteiktajiem tiesiskas valsts principiem, jāņem

514vērā tas, ka šo principu izpausme dažādās tiesību jomās var

515atšķirties (sk. Satversmes tiesas 2006. gada

5168. novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01

51715.2. un 15.3. punktu).

518Tādējādi šajā lietā apstrīdētās

519normas atbilstība tiesiskās paļāvības principam jāvērtē kopsakarā

520ar Satversmes 105. pantu.

52112. Satversmes tiesa vairākkārt uzsvērusi, ka

522tiesības uz īpašumu nav absolūtas. Tiesības uz īpašumu var

523ierobežot, ja ierobežojumi ir noteikti ar likumu, tiem ir

524leģitīms mērķis un tie ir samērīgi (sk. Satversmes tiesas

5252002. gada 20. maija spriedumu lietā

526Nr. 2002-01-03 un 2006. gada 8. marta sprieduma lietā

527Nr. 2005-16-01 12. punktu).

52813. Satversmes 105. panta trešais teikums noteic,

529ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

530Interpretējot šo Satversmes normu kopsakarā ar ECT praksi,

531Satversmes tiesa secinājusi, ka vārds "likums" aptver ne tikai

532Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispārsaistošus (ārējus)

533normatīvos aktus, ja vien tie atbilst noteiktiem kritērijiem:

534pietiekami skaidri nosaka kompetentām institūcijām dotā

535pilnvarojuma apjomu un tā īstenošanas veidu (sk. Satversmes

536tiesas 2002. gada 20. maija spriedumu lietā Nr.

5372002-01-03).

538Apstrīdēto normu saskaņā ar Biodegvielas likuma 8. panta pirmo

539un otro daļu izdevis Ministru kabinets. Taču Pieteikumu

540iesniedzējas uzskata, ka Ministru kabinets ir pārkāpis

541Biodegvielas likumā noteiktā pilnvarojuma robežas. Saskaņā ar šā

542likuma 8. panta pirmo daļu Ministru kabinets esot tiesīgs

543noteikt tikai kārtību, kādā tiek piešķirts valsts tiešais

544atbalsts ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma

545ražošanai, bet neesot tiesīgs atlikt valsts atbalsta izmaksas un

546noteikt termiņu parādsaistību atlīdzināšanai.

547Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka valstij nepieciešams

548ātri reaģēt uz ražošanas izmaksu izmaiņām, lai valsts tiešais

549atbalsts sasniegtu tam izvirzītos mērķus: nodrošinātu

550konkurētspējīgas biodegvielas ražošanu un vienlaikus arī efektīvu

551valsts līdzekļu izlietojumu. Tādējādi valsts tiešā atbalsta

552piešķiršanas kārtībā izšķiroša nozīme ir spējai adekvāti reaģēt

553uz mainīgajiem tirgus apstākļiem, periodiski pārskatot valsts

554tiešā atbalsta likmes atbilstoši izejvielu cenām un citām

555ražošanas izmaksām. Likumdevējs ir konceptuāli izšķīries par to,

556kādā veidā tiks atbalstīta biodegvielas ražošana, proti, ar

557valsts tiešo atbalstu finansiāli atbalstāmo kvotu

558veidā. Regulēt jautājumus, kas attiecas uz valsts tiešā

559atbalsta piešķiršanu, tostarp tā aprēķināšanu, likumdevējs ir

560pilnvarojis Ministru kabinetu (sk. Satversmes tiesas lēmuma

561par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-42-0103 13.

562punktu).

563Biodegvielas likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā

564noteikts, ka Ministru kabineta kompetencē ir šā likuma mērķu

565sasniegšanai nepieciešamā finansējuma paredzēšana, iesniedzot

566Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu.

567Apstrīdētā norma noteic, ka tiešais valsts atbalsts par

5682008. gada otrajā pusgadā saražoto biodegvielu tiks

569izmaksāts valsts budžetā paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.

570Līdz ar to apstrīdētā norma neietver noteikumus par finansiāli

571atbalstāmo kvotu samazināšanu, kā arī nesamazina aprēķināto

572valsts tiešo atbalstu konkrētiem biodegvielas ražotājiem,

573bet paredz, ka valsts tiešā atbalsta maksājums tiks sadalīts

574daļās. Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, nav

575samazinājis valsts tiešo atbalstu, taču tā izmaksāšanas kārtību

576piesaistījis valsts budžetā pieejamiem finanšu līdzekļiem.

577Satversmes tiesa, izskatot lietu Nr. 2009-42-0103 un

578vērtējot Ministru kabinetam piešķirto deleģējumu, jau norādīja,

579ka no Biodegvielas likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta un

5808. panta pirmās daļas izriet, ka valsts tiešā atbalsta

581piešķiršanas kārtība ietver arī noteikumus par valsts tiešā

582atbalsta izmaksāšanu (sk. Satversmes tiesas lēmuma par

583tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-42-0103

58413. punktu).

585Ministru kabinets, pieņemot

586apstrīdēto normu, ir rīkojies likumā noteiktā pilnvarojuma

587robežās. Tādējādi apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantā

588lietotajiem vārdiem "saskaņā ar likumu".

58914. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir

590jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

591ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

592labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra

593sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu un

5942006. gada 14. marta sprieduma lietā

595Nr. 2005-18-01 13. punktu).

596Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētā norma pieņemta valsts

597budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanai, lai aizsargātu visas

598sabiedrības intereses, taču vienlaikus nosakot kārtību, kādā

599izpildāmas valsts saistības pret biodegvielas ražotājiem.

600Apstrīdētā norma tika pieņemta, pamatojoties uz likumu

601"Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009. gadam"" un

602Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas

603programmu. Tas notika apstākļos, kad strauji pasliktinājās

604Latvijas ekonomiskā situācija un samazinājās valsts budžeta

605ieņēmumi.

606Satversmes tiesa jau norādījusi, ka ievērojamas ekonomiskās

607lejupslīdes apstākļos, lai iespēju robežās mazinātu tās

608nelabvēlīgās sekas, valsts institūciju rīcībai jābūt pēc iespējas

609ātrākai, saskaņotākai un izlēmīgākai. Attiecīgo pasākumu

610veikšanai tām jādod saprātīga rīcības brīvība. Tomēr valsts

611ekonomiskā situācija vai nepieciešamība samazināt budžeta

612deficītu nevar kalpot par vispārīgu attaisnojumu tam, ka valsts

613atkāpjas no personām iepriekš piešķirtajām tiesībām, ja nepastāv

614citi leģitīmi mērķi, piemēram, sabiedrības labklājība

615(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra

616sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 27.2. punktu).

617Valsts budžetā tika paredzēta izdevumu samazināšana visām

618nozarēm, tostarp arī programmu subsīdijām vidēji par 25

619procentiem. Ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ valsts tiešā atbalsta

620izmaksa par 2008. gada otrajā pusgadā saražoto biodegvielu tika

621atlikta uz vēlāku laiku, lai sabalansētu valsts budžetā pieejamos

622līdzekļus atbilstoši sabiedrības vajadzībām un interesēm.

623Tādējādi apstrīdētajai normai ir

624leģitīms mērķis - aizsargāt sabiedrības labklājību, līdzsvarojot

625valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus.

62615. Straujas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos vai

627citā ārkārtējā situācijā tiesiskās paļāvības princips prasa

628līdzsvarot personu tiesisko paļāvību uz reiz iegūtām tiesībām ar

629sabiedrības interesēm. Izšķiroša nozīme šajā gadījumā ir tam, vai

630ievērots samērīguma princips (sk. Satversmes tiesas 2009.

631gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 25.

632punktu).

633Lai secinātu, vai ir ievērots samērīguma princips,

634jānoskaidro:

6351) vai likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā

636mērķa sasniegšanai;

6372) vai šāda rīcība ir nepieciešama, proti, vai mērķi nevar

638sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses

639mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un

6403) vai likumdevēja rīcība ir atbilstoša, proti, vai labums, ko

641iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un

642likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

643Ja tiek atzīts, ka tiesību norma neatbilst kaut vienam no šiem

644kritērijiem, tad tā neatbilst samērīguma principam un ir

645prettiesiska (sk. Satversmes tiesas 2002. gada

64619. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu

647daļas 3.1. punktu).

64816. Lai izvērtētu, vai apstrīdētā norma sasniedz

649leģitīmo mērķi, jānoskaidro, vai likumdevēja izraudzītais

650līdzeklis - valsts atbalsta izmaksas atlikšana - ir piemērots

651leģitīmā mērķa sasniegšanai.

652Budžetā tiek noteikti un pamatoti valsts pienākumu izpildei

653nepieciešamie līdzekļi. Likumprojekta "Biodegvielas likums"

654(likumprojektu reģistra Nr. 1061/Lp8) anotācijas sadaļā par

655normatīvā akta ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

656ir ietverta norāde uz to, ka likuma mērķa sasniegšanai

657nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts atbilstoši

658gadskārtējam valsts budžeta likumam.

659Tādējādi Ministru kabineta kompetencē ir no attiecīgiem

660Ministru kabineta noteikumiem izrietošo izmaksu sabalansēšana ar

661gadskārtējā valsts budžeta likuma projektā ietverto pieejamo

662finansējumu, nosakot arī atbilstošas valsts tiešā atbalsta

663likmes.

664Atbilstoši normatīvajam regulējumam valsts tiešā atbalsta

665apmērs tiek regulāri pārskatīts. Noteikumu Nr. 280 normas

666norāda uz to, ka biodegvielas ražošanas atbalsta tiesiskais

667regulējums jau sākotnēji paredzēja atbalsta likmes pārskatīšanu

668un noteikšanu pēc attiecīgā pārskata perioda sākuma.

669Turklāt 2008. gada otrajam pusgadam noteiktās valsts tiešā

670atbalsta likmes bija ievērojami lielākas nekā pirmajā pusgadā un

671iepriekšējos gados, savukārt 2009. gada valsts budžeta izdevumu

672pozīcijas bija samazinātas.

673Pieņemot apstrīdēto normu, neizmaksātais valsts tiešais

674atbalsts par 2008. gada otrajā pusgadā saražoto biodegvielu

675sastādīja 11 304 525,53 latus. Atliekot šāda apmēra izmaksu no

676valsts budžeta gan 2009., gan 2010. gadā, tika panākts

677valsts budžeta izdevumu samazinājums.

678Tādējādi valsts izraudzītais

679līdzeklis ir piemērots leģitīmā mērķa - sabiedrības labklājības -

680sasniegšanai.

68117. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka bija

682iespējams izvēlēties saudzējošākus līdzekļus leģitīmā mērķa

683sasniegšanai. Viņuprāt, varēja noteikt minimālās valsts tiešā

684atbalsta izmaksu summas kādā konkrētā laika posmā, lai

685biodegvielas ražotāji varētu plānot savu saimniecisko darbību.

686Atmaksas termiņš - 10 gadi - esot nesamērīgi ilgs. Pieteikumu

687iesniedzējas norāda, ka īpašuma tiesības mazāk ierobežojošs būtu

688īsāks atmaksas termiņš, piemēram, līdz

6892014. gadam.

690Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi,

691Satversmes tiesa uzsver, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis

692jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt

693leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes

694tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr.

6952004-18-0106 secinājumu daļas 19. punktu).

696Zemkopības ministrija norādījusi, ka valsts neizmaksātais

697atbalsts par 2008. gadu ir samazināts līdz 9 210 570

698latiem.

699Ministru kabinets Noteikumu Nr. 303 10. punktā

700paredz katru gadu no 2012. gada līdz 2019. gadam

701palielināt finansējumu pamatbudžeta bāzei valsts budžeta

702apakšprogrammā 21.06.00 "Atbalsts biodegvielas ražošanas

703veicināšanai", piemērojot iepriekšējā gada budžetā paredzētajam

704finansējumam koeficientu 1,108035. Kā aprēķinājusi Zemkopības

705ministrija, atbalsts 2011. gadā budžeta programmā tiek

706paredzēts 3 322 469 latu, 2012. gadā - 3 681

707966 latu, 2013. gadā - 4 079 747 latu, 2014. gadā

708- 4 520 503 latu, 2015. gadā -

7095 008 875 latu, 2016.gadā - 5 550 009 latu,

7102017. gadā - 6 149 604 latu, 2018. gadā -

7116 813 977 latu un 2019. gadā - 7 550 125

712latu apmērā. Turklāt valsts tiešo atbalstu esot iespējams

713izmaksāt ātrāk, ja budžeta apakšprogrammā 21.06.00 "Atbalsts

714biodegvielas ražošanas veicināšanai" tiek piešķirts papildu

715finansējums (sk. lietas materiālu 128. lpp.).

716Tādējādi valsts tiešā atbalsta izmaksu grafiks ir iekļauts

717Noteikumos Nr. 303, kas paredz iespēju segt valsts saistības pret

718biodegvielas ražotājiem par 2008. gadā saražoto produkciju

719līdz 2014. gadam. Tāpēc nevar piekrist Pieteikumu

720iesniedzēju viedoklim, ka valsts nav paredzējusi izmaksu grafiku

721un ka izmaksas par 2008. gadu iespējamas tikai 2019. gada

722beigās.

723Ievērojot neizmaksāto atbalsta daļu un plānoto finansējumu,

724valsts tiešo atbalstu par 2008. gada otrajā pusgadā saražoto

725biodegvielu uzņēmēji varētu saņemt jau līdz 2014. gadam, nevis

726līdz 2019. gadam, kā tas noteikts apstrīdētajā normā.

727Tādējādi apstrīdētās normas

728pieņemšana bija nepieciešama, jo nepastāvēja vienlīdz efektīvi

729alternatīvi risinājumi, kas ļautu leģitīmo mērķi sasniegt tādā

730pašā kvalitātē.

73118. Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma

732atbilstību leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās arī par to, vai

733nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību

734ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā

735ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā.

736Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, izvērtējot apstrīdētās

737normas atbilstību samērīguma principam, jāņem vērā tas, vai

738vienlaikus ar grozījumiem normatīvajos aktos tiek paredzēta

739personas iespēja īstenot tiesības, ko valsts tai reiz piešķīrusi,

740atbilstoši valsts finansiālajām iespējām. Līdz ar to Satversmes

741tiesai jānoskaidro šajā lietā līdzsvarojamās intereses un tas,

742kurām no šīm interesēm būtu piešķirama prioritāte.

74318.1. Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka

744biodegvielas ražošana ir jauna ražošanas nozare, kurai sākumposmā

745nepieciešams valsts atbalsts. Minētās nozares rentabilitātes

746rādītāji darbības sākumposmā pat tad, ja tiek saņemts valsts

747atbalsts, esot negatīvi. Ja uzņēmēji nesaņem valsts atbalstu,

748viņi tiekot "nostādīti maksātnespējas procesa priekšā", varot

749tikt zaudētas darba vietas, kā arī samazināties nodokļu ieņēmumi

750(sk. lietas materiālu 12. lpp.).

751Taču ir jāņem vērā, ka tika meklēts atbilstošs risinājums,

752kas, no vienas puses, nodrošinātu valsts budžeta līdzsvaru un

753visas sabiedrības intereses un, no otras puses, aizsargātu arī

754biodegvielas ražotāju intereses. Pieteikumu iesniedzējas

755ir piedalījušās apstrīdētās normas izstrādes procesā. SIA

756"Bio-Venta" norādīja, ka termiņa atlikšana būtu iespējama, ja tā

757atbilstu samērīguma principam un ja tiktu paredzēts zaudējumu

758kompensācijas mehānisms (sk. lietas materiālu

75925. lpp.). Savukārt SIA "Mamas D" ierosinājumi

760lielākoties ir iestrādāti normatīvajos aktos (sk. lietas

761materiālu 114.-116. lpp.).

76218.2. Apstrīdētajā normā tika fiksēts valsts

763parāds par 2008. gada otro pusgadu un atmaksas termiņš - 2019.

764gads. Vienlaikus ar lēmumu par valsts tiešā atbalsta izmaksāšanas

765atlikšanu tika paredzēts arī kompensācijas mehānisms. Tas tika

766noteikts pēc pārrunām un konsultācijām ar biodegvielas ražotājiem

767(sk. lietas materiālu 98.-108. lpp.), kā arī pamatojoties

768uz Civillikuma 1765. pantu. Noteikumu Nr. 280

76932. punkts noteic, ka valsts kompensēs 6 procentus gadā no

770neizmaksātās atbalsta summas.

771Būtiska nozīme ir arī tam, ka valstī noteikts, cik procenti no

772patērētā kopējā degvielas apjoma jāveido bioloģiskas izcelsmes

773degvielai, savukārt ražotājiem tiek nodrošināta noteikta tirgus

774daļa (2010. gadā 5,75 procenti).

775Valsts turpina sniegt arī netiešo atbalstu. Noteikumi Nr.280

776paredz, ka valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā

777biodegvielas daudzuma ražošanai veido:

7781) gan valsts tiešais atbalsts, ievērojot tā

779aprēķināšanas metodiku saskaņā ar Noteikumiem Nr.280;

7802) gan valsts netiešais atbalsts akcīzes nodokļa

781samazinājuma veidā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par akcīzes

782nodokli.

783Papildus tam komersanti, kuriem ir spēkā esoša speciālā

784atļauja (licence) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai un

785kuri ražo biodegvielu vai jauc to ar fosilo degvielu, var saņemt

786valsts galvojumu gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros.

78718.3. Biodegvielas likuma 2. pants nosaka

788likuma mērķi - veicināt biodegvielas apriti, tādējādi atbalstot

789videi draudzīgu un piegādei drošu atjaunojamo energoresursu

790izmantošanu. Arī programmas "Biodegvielas ražošana un

791pielietošana Latvijā (2003-2010)" 2. nodaļā noteikts, ka

792programmas galvenie mērķi ir biodegvielu ražošanai nepieciešamo

793izejvielu nodrošināšana, izmantojot Latvijas lauksaimniecības

794zemi, biodegvielu ražošanas un izmantošanas veicināšana Latvijā.

795Valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem sniedz, lai sasniegtu šos

796mērķus, nevis lai atbalstītu nerentablu uzņēmējdarbību. Turklāt

797uzņēmēji nevar savu uzņēmējdarbību balstīt vienīgi uz valsts

798atbalstu. Komerclikuma 1.pants noteic, ka komercdarbība ir

799atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas

800nolūkā veic komersants. Savukārt "peļņa" ir atlīdzība uzņēmējam

801par iniciatīvu un drosmi, darbojoties pastāvīga riska un

802ekonomiskās nenoteiktības apstākļos [Latvijas Zinātņu

803akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2001.gada 26.marta lēmumā

804Nr.5 (prot. Nr.2/1020) sniegtais skaidrojums].

805Programmas "Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvijā

806(2003-2010)" 6.8. punktā norādīts, ka riska faktoru analīze

807jāveic ar biodegvielu saistītam uzņēmumam pašam un riski, kas

808saistīti ar sociālpolitisko situāciju, jānovērš, veidojot

809rezerves fondus un veicinot ekonomisko prognozēšanu. Šos riskus

810uzņemas paši uzņēmēji.

811Turklāt valsts tiešais atbalsts biodegvielas ražošanai bija

812paredzēts tikai šīs uzņēmējdarbības sākuma periodā, proti,

813atbalsts ir noteikts tikai par produkciju, kas saražota līdz

8142010.gada 31. decembrim. No 2011. gada biodegvielas

815ražotājiem tas vairs netiks sniegts.

81618.4. Tā kā biodegvielas ražotāji jau saņēmuši

817valsts atbalstu par 2008. gada pirmo pusgadu un daļēji par

818otro pusgadu, joprojām saņem valsts netiešo atbalstu, kā arī ir

819izstrādāts valsts atbalsta izmaksu grafiks, kas iekļauts

820Noteikumos Nr. 303, un paredzēts kompensācijas mehānisms,

821Satversmes tiesa secina, ka ir atrasts līdzsvars starp

822biodegvielas ražotāju interesēm un visas sabiedrības

823interesēm.

824Tādējādi apstrīdētā norma atbilst

825samērīguma principam un līdz ar to arī Satversmes 1. un 105.

826pantam.

827Nolēmumu

828daļa

829Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

83030. - 32. pantu, Satversmes tiesa

831nosprieda:

832atzīt Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa

833noteikumu Nr. 280 "Noteikumi par finansiāli atbalstāmajām

834kvotām biodegvielai" 30. punktu par atbilstošu Latvijas

835Republikas Satversmes 1. un 105. pantam, ja saskaņā ar

836Ministru kabineta 2006. gada 18. maija noteikumu Nr.303

837"Kārtība, kādā uzrauga un administrē tiešo valsts atbalstu

838ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai"

83910. punktu valsts tiešais atbalsts par 2008. gadu tiek

840izmaksāts līdz 2014. gadam.

841Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

842Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

843Tiesas sēdes priekšsēdētājs

844G.Kūtris